Jelgavā izveidota polimēru testēšanas laboratorija

Author
Ilze Daukante-Sterģe, Igors Štolcs, Zemgales Reģionālā televīzija

31. janvāris, 2025. gads

dabaszinātnes

Atkritumu daudzums ir globāla problēma, kas skar arī Latviju. Lai veicinātu videi draudzīgāku materiālu izmantošanu iepakojuma ražošanā, Jelgavā darbu uzsākusi specializēta polimēru testēšanas laboratorija. Iepakojuma testēšana notiek ar trīs metodēm ar mērķi veicināt ilgtspējīgu iepakojuma pārstrādi.

Jaunizveidotā laboratorija atrodas polimēru pārstādes rūpnīcā “Nordic Plast”, kur ikdienas notiek atkritumu pārstrādes process. Pētniecības rezultātā tiek noteiktas iepakojuma tālākās pārstrādes iespējas.

laboratorija-bilde-70.jpg
ReTV publicitātes foto

Olga Mihailova, Polimēru testēšanas laboratorijas vadītāja: "Tas ir aparāts, kas kā pirkstu nospiedums nosaka no kā tas iepakojums sastāv. Pēc tam veicam tŗīs testēšanas: tas ir pelnu saturs, masas plūsmas ātrums, un trešais – tas ir diferenciālās skenēšanas kalorometrija. Būtība ir tāda, ka aparāts fiksē un tad mēs zinām pie kuras temperatūras šis mazais gabaliņš sāk kust, un cik vajag enerģijas, lai viņš izkustu pilnībā."

Ar jaunās laboratorijas izveidi ir plānots veicināt Latvijas virzību pārstrādājamo materiālu jomā  ar mērķi izglītot ražotājus, lai tie strādātu pie nekaitīgu produktu radīšanas ko var viegli pārstrādāt.

Kristīne Geidāne, SIA “Nordic Plast” kvalitātes vadītāja: "Mēs sevi redzam kā diezgan spēcīgu laboratoriju Baltijas reģionā tieši polimēru testēšanas jomā, un es domāju, ka ar katru gadu arvien pieeaugs uzņēmējiem interese veidot savos uzņēmumos auditu saviem iepakojumiem ar domu - ko varētu uzlabot, un ko varētu darīt labāk, lai samazinātu nepārstrādājamā iepakojuma apjomus Latvijā."

Šobrīd laboratorija darbojas testa režīmā. Lai noteiktu cik Latvijā ir pārstrādājami un cik nepārstrādājami iepakojumi tuvākajā laikā ir plānots notestēt ap 200 paraugiem.

"Lielākie izaicinājumi, ka ir tie kompozītmateriāli, kur vairāki polimēri ir salikti iekš viena iepakojuma, līdz ar to viņi pārstrādei vairs nav derīgi, jo viņus vairs nav iespējams atdalīt. Tas ir arī tas lielākais izaicinājums pārtikas iepakojumu ražotājiem saskaņot to balansu starp pārstrādājamo iepakojumu un produkta derīguma termiņiem," uzsver K. Geidāne.

Lai gūtu informāciju par to, vai izvēlētais produkta iepakojums atbilst vides prasībām līdz šim paraugus laboratorijai piegādāja Latvijas uzņēmēji.

"Viņi izmanto tādu iespēju, lai uzreiz uzzinātu: labi, man nav polipropilēns, man nav polietalēns man ir, piemēram poliamīds. Poliamīds, viņš tagad Latvijā neskaitās kā pārstrādājams polimērs. Tad uzņēmums var domāt, vai nu turpināt maksāt nodokli, vai viņam tas būs izdevīgi. Vai tad meklēt citu, kas viņam iedos iepakojumu jau no pārstrādāta materiāla," komentē O. Mihailova.

Polimēru testēšanas laboratorija tiek veidota LIFE integrētā projekta ietvaros piesaistot ES līdzfinansējumu. Tā kalpos kā rīks plastmasas pārstrādājamības noteikšanai, virzoties uz ES mērķiem palielināt pārstrādāto atkritumu apjomu Latvijā.

saistītie raksti

dabaszinātnes tehnoloģijas

"Latvijas valsts meži" izstrādā algoritmu bojājumu apzināšanai egļu mežaudzēs

Pieaugot egļu astoņzobu mizgraužu bojājumiem apsaimniekotajā teritorijā, AS “Latvijas valsts meži” (LVM) pērn uzsāka darbu pie algoritma izstrādes potenciāli bojāto egļu mežaudžu noteikšanai, lai ilgtermiņā varētu plānot saimniecisko darbību mizgraužu bojājumu ierobežošanai noteiktajās mežaudzēs. A…

AS "Latvijas valsts meži"

21. janvāris, 2025. gads

dabaszinātnes zinātne

Ledus kristālu zinātne: kāpēc katra sniegpārsliņa ir unikāla?

Sniegpārslas ir viens no dabas izsmalcinātākajiem mākslas darbiem – katra no tām ir unikāla, veidojusies sarežģītos un nepastāvīgos apstākļos. Kāpēc sniegpārslas vienmēr ir ar sešiem stariem? Kā tās iegūst tik sarežģītās un reizē simetriskas formas? Aplūkojot sniegpārslu no zinātniskā skatupunkta, …

Brigita Zutere, researchLatvia

3. janvāris, 2025. gads