Jelgavā izveidota polimēru testēšanas laboratorija

Author
Ilze Daukante-Sterģe, Igors Štolcs, Zemgales Reģionālā televīzija

31. janvāris, 2025. gads

dabaszinātnes

Atkritumu daudzums ir globāla problēma, kas skar arī Latviju. Lai veicinātu videi draudzīgāku materiālu izmantošanu iepakojuma ražošanā, Jelgavā darbu uzsākusi specializēta polimēru testēšanas laboratorija. Iepakojuma testēšana notiek ar trīs metodēm ar mērķi veicināt ilgtspējīgu iepakojuma pārstrādi.

Jaunizveidotā laboratorija atrodas polimēru pārstādes rūpnīcā “Nordic Plast”, kur ikdienas notiek atkritumu pārstrādes process. Pētniecības rezultātā tiek noteiktas iepakojuma tālākās pārstrādes iespējas.

laboratorija-bilde-70.jpg
ReTV publicitātes foto

Olga Mihailova, Polimēru testēšanas laboratorijas vadītāja: "Tas ir aparāts, kas kā pirkstu nospiedums nosaka no kā tas iepakojums sastāv. Pēc tam veicam tŗīs testēšanas: tas ir pelnu saturs, masas plūsmas ātrums, un trešais – tas ir diferenciālās skenēšanas kalorometrija. Būtība ir tāda, ka aparāts fiksē un tad mēs zinām pie kuras temperatūras šis mazais gabaliņš sāk kust, un cik vajag enerģijas, lai viņš izkustu pilnībā."

Ar jaunās laboratorijas izveidi ir plānots veicināt Latvijas virzību pārstrādājamo materiālu jomā  ar mērķi izglītot ražotājus, lai tie strādātu pie nekaitīgu produktu radīšanas ko var viegli pārstrādāt.

Kristīne Geidāne, SIA “Nordic Plast” kvalitātes vadītāja: "Mēs sevi redzam kā diezgan spēcīgu laboratoriju Baltijas reģionā tieši polimēru testēšanas jomā, un es domāju, ka ar katru gadu arvien pieeaugs uzņēmējiem interese veidot savos uzņēmumos auditu saviem iepakojumiem ar domu - ko varētu uzlabot, un ko varētu darīt labāk, lai samazinātu nepārstrādājamā iepakojuma apjomus Latvijā."

Šobrīd laboratorija darbojas testa režīmā. Lai noteiktu cik Latvijā ir pārstrādājami un cik nepārstrādājami iepakojumi tuvākajā laikā ir plānots notestēt ap 200 paraugiem.

"Lielākie izaicinājumi, ka ir tie kompozītmateriāli, kur vairāki polimēri ir salikti iekš viena iepakojuma, līdz ar to viņi pārstrādei vairs nav derīgi, jo viņus vairs nav iespējams atdalīt. Tas ir arī tas lielākais izaicinājums pārtikas iepakojumu ražotājiem saskaņot to balansu starp pārstrādājamo iepakojumu un produkta derīguma termiņiem," uzsver K. Geidāne.

Lai gūtu informāciju par to, vai izvēlētais produkta iepakojums atbilst vides prasībām līdz šim paraugus laboratorijai piegādāja Latvijas uzņēmēji.

"Viņi izmanto tādu iespēju, lai uzreiz uzzinātu: labi, man nav polipropilēns, man nav polietalēns man ir, piemēram poliamīds. Poliamīds, viņš tagad Latvijā neskaitās kā pārstrādājams polimērs. Tad uzņēmums var domāt, vai nu turpināt maksāt nodokli, vai viņam tas būs izdevīgi. Vai tad meklēt citu, kas viņam iedos iepakojumu jau no pārstrādāta materiāla," komentē O. Mihailova.

Polimēru testēšanas laboratorija tiek veidota LIFE integrētā projekta ietvaros piesaistot ES līdzfinansējumu. Tā kalpos kā rīks plastmasas pārstrādājamības noteikšanai, virzoties uz ES mērķiem palielināt pārstrādāto atkritumu apjomu Latvijā.

saistītie raksti

dabaszinātnes

Aprīļa personība Artūrs Škute: ar rūpēm par Latvijas bioloģiskajiem resursiem 

Ūdens resursu aizsardzība un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana kļūst arvien aktuālāka gan zinātniekiem, gan sabiedrībai. Nozīmīgu ieguldījumu šajā jomā sniedz Daugavpils Universitātes (DU) profesors Dr. biol. Artūrs Škute, kurš jau vairāk nekā trīsdesmit gadus veltījis pētniecībai, akadēmiskaja…

research Latvia

14. aprīlis, 2025. gads

dabaszinātnes

Ar feromonu slazdiem prognozēs egļu astoņzobu mizgrauža postījumu risku šogad

Lai mazinātu egļu astoņzobu mizgrauža izplatību, mežu īpašniekiem no 1. aprīļa jāievēro saimnieciskās darbības ierobežojumi. Pētnieki sākuši izvietot arī feromonu slazdus, un pirmās prognozes par egļu kaitēkļa izplatību varēs noteikt maija vidū. Tikmēr mežu īpašniekiem informācija par nogabaliem, k…

Sintija Ambote | Latvijas Radio Ziņu dienests

1. aprīlis, 2025. gads

dabaszinātnes

Entomologa Dmitrija Teļnova pieredzes stāsts: cilvēkiem būtu ko mācīties no kukaiņiem

Pavasaris tuvojas straujiem soļiem, un, lai arī aktīva kukaiņu rosība dabā vēl priekšā, pētnieki par tiem domā visu gadu. Viens no labākajiem entomologiem ne tikai Latvijā, bet arī starptautiskā mērogā Dmitrijs Teļnovs par dažādām kukaiņu grupām interesējas jau kopš bērnības, un aizrautība viņu ir …

Sandra Kropa-Kaļužnaja | Latvijas Radio, LTV

25. marts, 2025. gads

dabaszinātnes

Daugavpils Universitātes vaboļu pētnieki atklāja 111 zinātnei jaunas sugas

2024. gadā Daugavpils Universitātes (DU) vaboļu pētnieku grupa ir atklājusi  un aprakstījusi 111 zinātnei jaunas vaboļu sugas, 7 jaunas ģintis un vienu apakšģinti. Divas no aprakstītajām jaunajām ģintīm un 10 jaunās sugas ir fosilās un mūsdienās nav sastopamas un atklātas no iestrēgumiem Balti…

Daugavpils Universitāte

18. marts, 2025. gads