Patiesi starpdisciplināras

Inženierzinātņu pārstāvji rada integrētu pētniecības vidi, kurā apvieno dažādas disciplīnas, pazudina robežas starp dažādām zinātnes jomām un izmanto atšķirīgas ekspertu pieredzes, lai radītu risinājumus konkrētiem izaicinājumiem. Sadarbība ir visas inženierijas pamatā. Latvijā sinerģijas iespējas vairo arī fiziski nelielais attālums starp visiem nozīmīgākajiem pētniecības institūtiem un laboratorijām.

Visos pētniecības vides līmeņos attīstās digitālā pratība. Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT) ir padarījušas inženierzinātnes vēl plašāk pielietojamas. Tas ļauj radīt jaunus digitālos rīkus, kas savukārt būtiski uzlabo citu zinātņu efektivitāti. IKT risinājumi sniedzas no izglītības tehnoloģijām līdz tādu sarežģītu sistēmu konstrukcijām kā mašīnmācīšanās un mākslīgais intelekts. Šādas konstrukcijas tiek attīstītas abās vadošajās Latvijas universitātēs. Radot virtuālās un augmentētās realitātes risinājumus, tehnoloģijas tiek cieši sasaistītas arī ar sociālajām zinātnēm un neirozinātni.

Vairākas zinātniskās institūcijas ir ziedojušies ievērojamus pūliņus, lai attīstītu robotiku un automatizāciju. Inženierijas zināšanas ļauj apvienot mehāniku un elektroniku ar mākslīgo intelektu un mašīnmācīšanos, kognitīvajām zinātnēm un optometriju. Kad vēl klāt tiek pievienota lingvistika un semantika, rodas jauni un vēl efektīvāki saziņas kanāli starp cilvēku un ierīci. Šis integrācijas virziens ir viens no veidiem kā veidot viedas sociālās, sociālpolitiskas un ekonomikas sistēmas.