Vietējās zināšanas un mantojums

HMZ rada unikālas zināšanas par nacionālām un reģionālām pētījumu tēmām, tādējādi nostiprinot Eiropas kultūras daudzveidību. Latvijas zinātnieku (bieži vien ciešā sadarbībā ar Igaunijas kolēģiem) vietējās zināšanas ļauj runāt par globālu zinātnisko izcilību tādos tematos kā Baltijas jeb iekšējais Eiropas postkoloniālisms, folkloristika, Baltvācu studijas un Baltijas salīdzinošā literatūra.

Gandrīz visās HMZ apakšnozarēs svarīgie vēsturiskie pētījumi piedzīvo pārmaiņas plašāka konceptuālā ietvara — mantojuma studiju — virzienā. Tādā veidā pētniecība palīdz konstruēt, saglabāt un izmantot gan materiālo, gan nemateriālo kultūras mantojumu. Tādas nozares kā tūrisms, dizains vai arhitektūra no pagātnes iegūst jaunus resursus, savukārt plašākai sabiedrībai rodas jaunas līdzdalības iespējas. Mantojuma studijās definētie jaunie pētniecības priekšmeti tiek lokāli un starptautiski kontekstualizēti. Tāpat arī teorētiskais pagrieziens mantojuma virzienā paver iespējas vēl nebijušai pagātnes daudzbalsībai, rodot izpausmes iespējas sociālās atmiņas, zilo teorijas, ikdienas dzīves un personīgās vēstures pētījumiem.

Kopumā šobrīd populāri kļūst postpadomju un postsociālisma pētījumi no totalitārisma un padomju ekonomikas vēstures izpētes līdz postsociālisma identitātes transformācijām. Latvijas zinātnieku ekspertīzi tādos pētījumos nodrošina ne tikai nepastarpināta pieeja datiem un to kontekstam, bet bieži vien arī personīgā pieredze. Varētu pat teikt, ka Latvija vēsturiski bija grandioza eksperimenta — sociālisma — izmēģinājuma lauks, un kā tāda var sniegt vēsturiskas atbildes uz vairāk nekā dažiem mūsdienu un nākotnē vērstiem jautājumiem.