Pārmaiņas jauno izaicinājumu virzienā

Integrētās zinātnes pieeja HMZ visspilgtāk izpaužas līdz ar digitālo humanitāro zinātņu uzplaukumu. Šīs jaunās un jau pēc definīcijas starpdisciplinārās, pārliecinoši starptautiskās apakšnozares vadībā atrodas LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, LNB un datorlingvistikas vēsturiskais centrs LU Matemātikas un informātikas institūts. Izveidotas arī pirmās digitālo humanitāro zinātņu mācību programmas, piemēram, maģistra programma Rīgas Tehniskajā universitātē.

Digitālās humanitārās zinātnes ļauj humanitāro pētījumu laukā atgriezties kvantitatīvām metodēm un rada dažādas sabiedrības līdzdalības iespējas pētniecības procesā. Tādi uzņēmumi kā Latvijas valodu tehnoloģiju līderis Tilde veiksmīgi izmanto arī jaunās biznesa iespējas, vienlaikus veidojot atgriezenisko saikni ar zinātnes pasauli. Vairāku valsts pārvaldes institūciju kopīgi pūliņi ir vainagojušies ar starptautiskiem apbalvojumiem mašīntulkošanas sistēmai hugo.lv.

Nākamo integrējošo pārmaiņu vilni sola vides humanitāro zinātņu rašanās. Šinī apakšnozarē jau uzsākti pirmie valsts līmeņa projekti un 2018. gadā noritējusi pati pirmā zinātniskā konference.

Mākslas zinātnes arvien neskaidrākas kļūst robežas starp pētniecību un radošo darbību. lielā mērā par to jāpateicas iespējam, ko radošumam sniedz jaunās tehnoloģijas un mediji. Tādā ziņā daudzsološus laikmetīgās mediju mākslas centrus veido gan Liepājas Universitāte, gan nevalstiskais mākslas, zinātnes un kultūras inovāciju tīkls RIXC. Tāpat arī pateicoties daudzu pētnieku, mākslinieku un uzņēmēju pūliņiem, arī dizains pamazām kļūst no vienkāršas amata prasmes par daudzveidīgu domāšanas modeli.