Dr. biol. Artūrs Škute ir Daugavpils Universitātes Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūta profesors.
Kā profesors savu zinātnisko darbību veltījis ūdens bioloģisko resursu saglabāšanas un ilgtspējīgas izmantošanas pētniecībai. A. Škute lasa lekcijas ekoloģijā, hidrobioloģijā un akvakultūrā visos studiju līmeņos.
Dr. biol. Renāte Ranka ir Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Farmācijas fakultātes tenūrprofesore, RSU Sabiedrības veselības institūta vadošā pētniece.
Zinātnieces galvenais pētījumu virziens ir farmakoģenētika. Tenūrprofesore ar komandu aktīvi veic nozīmīgus pētījumus, lai noskaidrotu, kā cilvēka genoma variācijas ietekmē reakciju uz zālēm un terapijas efektivitāti. Pētījumu galvenais mērķis ir noteikt ģenētisko modeli, kas varētu paredzēt konkrētu zāļu reakciju noteiktā pacientu grupā, lai varētu piemērot katram pacientam atbilstošāko medikamentu.
Dr. sc. pol. Toms Rostoks, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas (LNAA) Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors, asociētais profesors.
Jaunākās akadēmiskās publikācijas un pētījumi ir saistīti ar NATO īstenotajiem atturēšanas pasākumiem Baltijas reģionā, valstu nodomu izpēti, izmaiņām Latvijas drošības un aizsardzības politikā kopš 2014. gada un Latvijas sabiedrības uzskatiem par valsts drošībai un aizsardzībai nozīmīgiem jautājumiem.
Dr. art. Diāna Zandberga, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Latvijas mākslas augstskolu kopīgās profesionālā doktora studiju programmas mākslās direktore, pianiste.
Pētījumi par māksliniecisko pētniecību, klaviermūziku un horeomuzikālām performancēm. Piedalījusies starptautiskās mākslinieciskās pētniecības konferencēs, koncerti un lekcijas par māksliniecisko pētniecību prezentēti starptautiskā mērogā.
Citai citu papildinot, kalendārs “Zinātne Latvijai 2025” apvieno 12 Latvijas vadošās zinātniskās institūcijas. To izcilie sasniegumi pētniecībā apliecina mūsu valsts nozīmīgo lomu kā Eiropas Pētniecības telpā, tā arī pasaules zinātnes arēnā. 12 zinātnes personības – sešas pētnieces un seši pētnieki – ar savu unikālo pētniecisko darbu sniedz ieguldījumu starpdisciplināru nacionāla un pasaules līmeņa zinātnes centru attīstībā. Lai Gaismas pils, Latvijas zinātnes, mākslu un kultūras, kā arī lietišķo zinātņu universitāšu un augstskolu sniegums turpina mūs visus iedvesmot – meklēt, radīt un augt!
Dr. sc. ing. Sandra Muižniece-Brasava, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Pārtikas tehnoloģijas fakultātes profesore un vadošā pētniece, LBTU Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļas vadītāja, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekle. Sandras galvenā pētnieciskā interese ir ilgtspējīgu pārtikas iepakojumu tehnoloģijas un pārtikas iepakojumu optimizācija saskaņā ar ekodizaina stratēģiju.
Dr. phys. Gints Kučinskis, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) vadošais pētnieks, Enerģijas iegūšanas un uzkrāšanas materiālu laboratorijas vadītājs. Fiziķis Gints Kučinskis lika lietā savu vairāk nekā piecu gadu pieredzi darbā pētniecības institūtos Vācijā, lai LU CFI izveidotu, iespējams, lielāko bateriju materiālu pētniecības grupu Latvijā, kas veiksmīgi sadarbojas gan ar vietējiem jaunuzņēmumiem, gan Eiropas vadošajiem litija jonu bateriju ražošanas uzņēmumiem.
Dr. sc. ing. Rihards Novickis, Elektronikas un datorzinātņu institūta (EDI) Robotikas un mašīnuztveres laboratorijas vadošais pētnieks. Riharda un viņa vadītās pētniecības grupas darbs ir saistīts ar inovatīvu digitālu shēmu sintēzi, jaunu sensoru izstrādi, attēlu apstrādi un heterogēnām vienčipa sistēmām. 2018. gadā viņš līdz ar kolēģiem saņēma Latvijas Zinātņu akadēmijas atzinības rakstu par vienu no ievērojamākajiem Latvijas zinātnes sasniegumiem – oriģinālu pieeju mākslīgo neironu tīklu arhitektūras transformēšanai programmējamo loģisko masīvu struktūrās.
Dr. chem. Jānis Veliks, Latvijas Organiskās sintēzes institūta vadošais pētnieks, Organiskās sintēzes laboratorijas vadītājs.Jāņa Velika galvenais pētniecības virziens šobrīd ir jaunu – efektīvu, ērti izmantojumu un stabilu – fluormetilēngrupas reaģentu izstrāde vienlaicīgai fluora un oglekļa atomu ievadei organiskajos savienojumos. Šie reaģenti ļauj vieglāk veidot jaunas fluoru saturošas molekulas, un to svarīgākais pielietojuma potenciāls ir saistīts ar aktīvo zāļvielu ražošanu, jo vidēji katra ceturtā no tām satur vismaz vienu fluora atomu.