video

Prof. Mārcis Auziņš Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes Eksperimentālās fizikas katedras vadītājs. Fiziķa Mārča Auziņa profesionālā karjera vienmēr ir bijusi saistīta ar LU un nenoliedzami vērtējama kā patiesi veiksmīga gan Latvijas, gan pasaules mērogā. Viņš ir vadījis LU Senātu, bijis Fizikas un matemātikas fakultātes dekāns, LU rektors. Darbojies Latvijas Zinātņu akadēmijas Senātā un Latvijas Zinātnes padomē, bijis viesprofesors vairākās Apvienotās Karalistes, Vācijas, Izraēlas, Taivānas un ASV universitātēs, viņa monogrāfijas laiduši klajā Kembridžas un Oksfordas Universitātes apgādi.

Dr. biol. Vita Rovīte - Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Molekulārās un funkcionālās genomikas zinātniskās grupas un Latvijas Nacionālās biobankas vadītāja. Molekulārā ģenētika ir Vitas specializācija jau kopš studiju sākuma. Viņa ir saņēmusi atzinību par akromegālijas – retas endokrīnas patoloģijas – izpēti, ko izraisa labdabīgs hipofīzes audzējs, pārproducējot augšanas hormonu (GH), veicinot dažādas blakus slimības un kļūstot par cēloni paaugstinātai mirstībai. 

Dr. geogr. Pēteris Lakovskis Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Zinātniskās padomes priekšsēdētājs un Bioekonomikas nodaļas vadītājs.

Pēteris jau astoņus gadus aktīvi iesaistās AREI zinātniskās darbības pārvaldībā un šobrīd vada Latvijai nozīmīgu valsts pētījumu programmas projektu “Ilgtspējīga zemes resursu un ainavu pārvaldība: izaicinājumu novērtējums, metodoloģiskie risinājumi un priekšlikumi”, kurā tiek veidots interaktīvs digitālais ainavu atlants un izstrādāti visaptveroši alternatīvi scenāriji un ieteikumi attiecībā uz zemes resursu izmantošanas efektivitāti un ilgtspēju.

Ph. D. Miķelis Kirpļuks, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta vadošais pētnieks. Ķīmijas tehnologa Miķeļa Kirpļuka zinātniskās intereses saistās ar inovatīvu polimēru izstrādi un to ieguvi no atjaunojamām un pārstrādājamām izejvielām, naftas pārstrādes produktus aizstājot ar videi draudzīgākām alternatīvām. Viņš veiksmīgi piesaistījis vairākus Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektus, Eiropas Reģionālā attīstības fonda un Eiropas pētniecības telpas tīklu projektus.

Dr. sc. comp. kandidāte Ilze Bargā, satelītdatu analītiķe un satelītdatu pielietojuma programmu izstrādātāja, pētniece, SIA "Baltic Satellite Service" dibinātāja un valdes locekle. Ilzes Bargās pētniecības un darba fokuss ir satelītdati un to praktisks pielietojums lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, pilsētplānošanā un citās jomās. Ilzei ir vairāk nekā 20 gadu pieredze darbā ar ģeogrāfiskajām informācijas sistēmām un to izstrādi.
 

Dr. oec. Ieva Zemīte, Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Kultūras un mākslu institūta asociētā profesore un vadošā pētniece, LKA un Rīgas Tehniskās universitātes kopīgās maģistra studiju programmas "Radošās industrijas un izaugsmes menedžments" direktore. Ievas zinātniskā, akadēmiskā un profesionālā darbība ļauj radošo industriju zinātnei Latvijā attīstīties kā jaunam starpdisciplināras pētniecības virzienam. Viens no Ievas pēdējā laika interesantākajiem pētījumiem saistīts ar radošo industriju nozīmi Latvijas mazpilsētās.

Izglītības un zinātnes ministrijas veidotais kalendārs un izstāde “Zinātne Latvijai 2024” jau septīto gadu vēsta par divpadsmit Latvijas zinātniecēm un zinātniekiem: Dr. oec. Ieva Zemīte, Dr. sc. comp. zinātniskā grāda kandidāte Ilze Bargā, Ph. D. Miķelis Kirpļuks, Dr. geogr. Pēteris Lakovskis, Dr. biol. Vita Rovīte, Prof. Mārcis Auziņš, Dr. med. Linda Gailīte, Ph. D. Brigita Dejus, Dr. chem. Jānis Veliks, Dr. sc. ing. Rihards Novickis, Dr. phys. Gints Kučinskis, Dr. sc. ing. Sandra Muižniece-Brasava.

Ieklausies V Pasaules latviešu zinātnieku kongresa "Zinātne Latvijai" viedokļos par to, kādus ieguvumus sabiedrība gūst no zinātnes, ko varam darīt Latvijā, lai palielinātu zinātnes ietekmi? Savā pieredzē dalās: Prof. Daiena Hiksa (Diana Hicks), Dr. Glenda Kruss (Glenda Kruss), Prof. Jūlija Melkers (Julia Melkers), Dr. Agrita Kiopa un Dr. Alvis Brāzma.

Kongress ir tikšanās vieta tiem, kuriem sirds deg par Latviju un Latvijas zinātni!  2023. gada 27.–29. jūnijā radījām zinātnes svētkus un godinājām mūsu zinātnieku sasniegumus. Raudzījāmies nākotnē, lai iezīmētu iespējamos scenārijus tam, kā zinātnei stāties pretī Latvijas un globālajiem izaicinājumiem. Kongresā trīs dienu laikā pulcējās kopā vairāk kā 1 300 dalībnieku gan klātienē, gan attālināti.