Ieskats Pasaules latviešu zinātnieku kongresa vēsturē
29. augusts, 2023. gads
"Latvijas zinātnieki ir Latvijas dārgakmeņi, Latvijas lielākā vērtība. Turpiniet radīt, turpiniet dalīties ar zināšanām ar nākamajam paaudzēm, lai mūsu valsts taptu vēl stiprāka". Tā, atklājot V Pasaules latviešu zinātnieku kongresu, pauda Latvijas Valsts prezidente (1999-2007) Vaira Vīķe-Freiberga.
Latvijā līdz šim notikuši pieci Pasaules latviešu zinātnieku kongresi, kas kopā pulcinājuši kuplu dalībnieku skaitu gan no Latvijas, gan ārvalstīm. Pirmais kongress notika pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, 1991. gada 12.–17. jūlijā, otrais – 2001. gada 14.–15. augustā, trešais – 2011. gada 24.–27. oktobrī un ceturtais – 2018. gada 18.–20. jūnijā. Katrs no šiem kongresiem ar vairākām sekcijām dažādās zinātņu jomās deva iespēju apmainīties viedokļiem par aktuālām zinātnes problēmām, veidot un stiprināt Latvijas zinātnieku kontaktus ar Latvijas izcelsmes zinātniekiem no dažādām valstīm, kā arī pievērst sabiedrības, mediju un politiķu uzmanību Latvijas zinātnes nozīmei un zinātnieku veikumam.
Vispasaules latviešu zinātņu kongress (VLZK) 1991. gada 12.–17. jūlijā bija pirmais un plašākais Latvijas zinātnieku sadarbības pasākums kopā ar vairāk nekā 200 Latvijas izcelsmes zinātniekiem no 13 rietumvalstīm. Kongresa plenārsēdēs un 24 nozaru sesijās tika nolasīti 900 referāti, bet deviņās publicētajās brošūrās pēc kongresa iekļautas 1165 autoru – kongresa dalībnieku tēzes.
Sākotnēji iniciatīva šī kongresa sarīkošanai nāca no Latviešu inženieru apvienības ārvalstīs, kura kopš 1965. gada kongresa Ņujorkā regulāri rīkoja Latviešu tehnisko zinātņu kongresus. Sākot ar 1997. gadā notikušo kongresu Montreālā, tajos piedalījās arī atsevišķi zinātnieki no Latvijas.
VLZK rīkoja 1988. gadā dibinātā Latvijas Zinātnieku savienība un tās izveidotā Rīcības komiteja Aivara Kreitusa vadībā. VLZK ārzemju Rīcības komitejas vadītājs bija Andris Padegs no ASV.
II Pasaules latviešu zinātnieku kongress (II PLZK) notika 2001. gada 14.–15. augustā, pulcinot kopā 930 zinātniekus no 13 valstīm. Latvija bija ne tikai atjaunojusi savu neatkarību, bet tās zinātne un zinātnieki jau bija sākuši integrēties Eiropas Savienības zinātnes telpā. Kongresa moto bija "Uz zināšanām balstīta sabiedrība Latvijā". Kongresa 36 zinātņu sekcijās tika nolasīti 637 referāti, kuru nostādnes publicētas šī kongresa Tēžu krājumā. Kongresa starplaikā Rīgā Kr. Barona ielā pie Vērmanes dārza iepretim namam, kur savulaik dzīvojis fizikālās ķīmijas pamatlicējs Vilhelms Ostvalds, tika atklāts viņam veltīts piemineklis.
II PLZK organizācijas komitejas līdzpriekšsēdētāji bija Juris Ekmanis (Latvijas Zinātņu akadēmija), Imants Freibergs (Latvijas Universitāte) un Uldis Raitums (Latvijas Zinātnieku savienība), bet kongresa goda patronese – Latvijas Valsts prezidente, akadēmiķe Vaira Vīķe-Freiberga.
Apvienotais Pasaules latviešu zinātnieku III kongress un Letonikas IV kongress notika 2011. gada 24.–27. oktobrī. III Pasaules latviešu zinātnieku kongress kā turpinājums pirmajiem diviem kongresiem Apvienotajam Pasaules latviešu zinātnieku III un Letonikas IV kongresam tika izvēlēta aktuāla un piemērota tēma "Zinātnes, sabiedrības un nacionālā identitāte".
Kongresā piedalījās vairāk nekā 1200 dalībnieku no 15 pasaules valstīm.
Kongresu organizēja Latvijas Zinātņu akadēmija sadarbībā ar Rīgas Latviešu biedrību, Izglītības un zinātnes ministriju, dažādām Latvijas universitātēm, akadēmijām un augstskolām. Kongresa goda patronese bija bijusī Latvijas Valsts prezidente, akadēmiķe Vaira Vīķe-Freiberga.
IV Pasaules latviešu zinātnieku kongress notika 2018. gada 18.–20. jūnijā, atzīmējot Latvijas valsts simtgadi. Tas bija vērienīgs zinātnes pasākums, kurā piedalījās zinātnieki, jaunie zinātnieki, politikas veidotāji un industrijas pārstāvji gan no Latvijas, gan ārpus tās.
Pirmajā kongresa dienā kongresa runātāji un dalībnieki vairākās paneļdiskusijās un sesijās diskutēja par dienas centrālo tēmu – Drošību un drošumu. Otrajā dienā darbs tika aizvadīts sešās zinātnes nozares sekcijās. Paralēli sekcijām juristi un vēsturnieki piedalījās Latvijas vēsturnieku II kongresā un Pasaules latviešu juristu III kongresā. Savukārt trešajā kongresa dienā kongresa runātāji un dalībnieki kopīgi vērsa skatienu nākotnē forumā "Latvijas formula 2050".
IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresā tika nolemts, ka zinātnes svētkiem jānotiek ar noteiktu regularitāti līdzīgi kā Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem. Tādēļ 2023. gads jau 2018. gadā tika izvēlēts kā nākamā – V Pasaules latviešu zinātnieku kongresa – norises gads.
