Kongresa kopsavilkums

Pieci gadi līdz nākamajam – jau sestajam – Pasaules latviešu zinātnieku kongresam, vai tas ir daudz vai maz? No vienas puses gribētos teikt, ka tas ir maz un laiks paskrien ātri. Taču, paskatoties, kas noticis iepriekšējo piecu gadu laikā zinātnes attīstības jomā, jāsaka – mēs nemaz nevaram īsti prognozēt, kas mūs sagaida un par ko runāsim nākamajā kongresā. Un tomēr par visām trim galvenajām kongresa tēmām atbildīgie zinātnieki noslēguma diskusijā iezīmēja nākotnes tendences, ar ko saskarsimies gan praktiski, gan diskutēsim, tiekoties nākamreiz.

Viena tēma, kas aizvien vairāk nodarbina sabiedrības un arī zinātnieku prātus, ir mākslīgais intelekts. Par to, ka arvien biežāk šis jautājums ienāks mūsu dienaskārtībā, šķiet, nevienam nav šaubu. “Mēs noteikti runāsim par to, kā cilvēkam atrast vietu mākslīgā intelekta pasaulē,” uzskata Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātņu prorektora p. i. profesors Dr. sc. ing. Gatis Bažbauers. “Mēs vēsturiski esam izgājuši cauri vairākiem attīstības posmiem. Pirmo industriālās revolūcijas posmu nomainījām ar enerģiju, kas noveda pie mūsdienu klimata izmaiņām. Tālāk mums bija ražošanas procesu automatizācija, kad rūpnīcās vairs nevajadzēja tik daudz roku darba. Tagad mums ir trešais vilnis – intelektuālā darba automatizācija. Un cilvēkam būs jāatrod sava vieta tajā un jāsaprot, kā organizēt sabiedrības dzīvi.” Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības institūta direktore asociētā profesore Anda Ķīvīte-Urtāne uzsver, ka pēc pieciem gadiem mēs par mākslīgo intelektu zināsim jau daudz vairāk un no vairākām disciplīnām: “Tad varbūt būs aktuāla tēma, vai mums ir jābaidās no mākslīgā intelekta? Tā gan vienā no paneļiem izskanēja arī šogad.” RTU Vadības informācijas tehnoloģijas katedras vadītājs profesors Jānis Grabis piebilst: “Mums ir jāturpina izzināt mākslīgā intelekta iespējas dažādos eksperimentālos pētījumos un jāmēģina virzīties uz priekšu, lai gan šajā gadījumā tas ir ļoti grūti.”

Latvijai ir svarīgi noteikt prioritātes un sadarboties

Cik daudz un vai vispār Latvijā tiks pētīts mākslīgais intelekts? Kas tiks pētīts? Viss ir atkarīgs no zinātnei pieejamā finansējuma. Kongresā izskanēja, ka, iespējams, arī Latvijai vajadzētu izvēlēties Igaunijas zinātnes finansēšanas modeli. Tā jau tagad daudzās jomās ir priekšā pārējām Baltijas valstīm. “Panākt izcilu zinātni ir ļoti vienkārši,” citējot kolēģi Igaunijas Zinātņu akadēmijas prezidentu Tarmo Soomere, saka A. Ķīvīte-Urtāne. “Tas ir kā kopt mauriņu – ilgstoši, sistemātiski, stratēģiski un bez pārtraukuma jāveic noteiktas darbības. Igaunijas veiksmes stāsts ir tajā, ka tiek finansētas tikai perspektīvās nozares. Tas vienā brīdī ir sāpīgs lēmums, taču arī mēs kā maza valsts nevaram ieguldīt daudzās nozarēs. Un šis finansējums stratēģiski un sistemātiski ir jānodrošina bez pārtraukuma.”

Neatkarīgi no tā, kādas nozares un prioritātes tiks izvēlētas, kritiski svarīgi ir, lai visas šīs jomas savā starpā sadarbotos. “Starpdisciplinaritāti mēs apspriežam jau ļoti ilgu laiku. Es domāju, ka šeit liels spēks ir pašorganizācijai. Taču no praktiskā viedokļa tam ir lieli izaicinājumi. Piemēram, kad tiek vērtētas publikācijas un projekti, joprojām saglabājas dalījums starp dažādām nozarēm. Bet man šķiet, ka zinātnieki paši diezgan veiksmīgi atrod tiltus, un šis kongress tam ir apliecinājums. Dažas vecās struktūras, kas šo starpdisciplinaritāti neatzīst, būs spiestas pielāgoties,” uzskata J. Grabis.

Labs piemērs starpdisciplinārai sadarbībai jau šobrīd ir tāda aktuāla nozare kā enerģētika. “Ir skaidrs, ka vienas disciplīnas ietvaros pētījumi šajā nozarē ir neauglīgi, jo mēs zinām, ka paralēli tehnoloģiskajai pārveidei ir nepieciešama arī sabiedrības pārveide,” uzsver G. Bažbauers. “Tas nozīmē ne tikai uzvedības maiņu un tehnoloģiju sociālo pieņemšanu, bet arī institūciju pārveidi. Līdz ar to mēs pētījumos sadarbojamies ar sociālo zinātņu pārstāvjiem. Un tā tas notiek daudzās nozarēs, jo problēmas ir ļoti kompleksas. Mums ir vajadzīgi gan tehnoloģiski, gan sociāli risinājumi.”

Centrā paliks cilvēks

“Mana galvenā atziņa no šī kongresa – centrā ir cilvēks. Mums, zinātniekiem, būtu svarīgi saprast, kur sabiedrībā ir lielākie izaicinājumi, kas it kā ir acīmredzami. Bet tajā pašā laikā mums vajadzētu saprast, kurus no šiem izaicinājumiem un problēmām mēs varam risināt, ņemot vērā esošās kompetences un salīdzinošās priekšrocības, kas mūsu valstī ir. Protams, sadarbojoties ar partneriem ārvalstīs un arī nespiežoties tajās nišās, kur jau ir ļoti daudz zinātnieku,” konferencē dzirdēto un redzēto apkopo G. Bažbauers. Viņš arī pieļauj iespēju, ka notiks paradigmu maiņa. “Iespējams, tā jau notiek. Mēs līdz šim esam uz visu procesu skatījušies tā, ka viss sākas ar pētniecību un attīstību, tad ir inovācijas un no inovācijām rodas ekonomiskā izaugsme. Un tad, protams, ekonomiskā izaugsme mums nodrošina dzīves kvalitātes pieaugumu. Bet skatījums varētu būt arī alternatīvs. Proti, mums ir pētniecība, attīstība un inovācija, kas risina globālās un sabiedrības vides problēmas. Tas savukārt uzlabo dzīves kvalitāti, kas pēc tam jau noved pie ekonomiskās izaugsmes,” paskaidro G. Bažbauers.

Dzīves kvalitātes kontekstā nākamā Pasaules latviešu zinātnieku kongresa redzeslokā noteikti būs klimata izmaiņas un arī dažādi izaicinājumi veselības nozarē. “Citējot kolēģi, mums ir viena veselība – cilvēka, dzīvnieka un vides veselība,” saka A. Ķīvīte-Urtāne.

Nākamā kongresa gaidās visi, protams, atzīst, ka ir arī pietiekami daudz nezināmo. Iespējams, parādīsies jauni atklājumi. G. Bažbauers, piemēram, min domu par frekvenču pārraidi caur bezvadu tīklu, ko jau pēta medicīnas lietojumam. Bet to varētu skatīt kontekstā ar mākslīgo intelektu, jo potenciāli tas varētu arī ģenerēt un raidīt uz cilvēka smadzenēm šos domu frekvenču signālus. “Būs ļoti daudz ētisku jautājumu, kas ir saistīti ar attīstību. Arī drošības aspekts nekur nepaliks,” turpina G. Bažbauers.

Vēl plašāka digitalizācija

Gan ētika, gan drošība nemainīgi ir aktuāla aizvien plašākas digitalizācijas kontekstā. J. Grabis šī gada kongresā pārstāvēja tieši šo jomu. Ir skaidrs, ka digitalizācija tikai turpināsies. “Mēs runājām, kādai ir jābūt viedajai Latvijai. Mēs teicām, ka viens no stūrakmeņiem ir informācijas pieejamība un iespējas šo informāciju apstrādāt tā, lai cilvēki savu dzīvi varētu padarīt labāku. Pieejamības aspekts nozīmē, ka ir jābūt piekļuvei atbilstošiem mākslīgā intelekta un digitālās demokrātijas rīkiem, kā arī dažādām citām iespējām. Un pieejamība ir iespējama tad, ja ir izglītība, jo cilvēkam ir jābūt sapratnei par to, kā šīs digitālās tehnoloģijas izmantot un kā tās darbojas. Kā to panākt? Protams, tas ir izaicinājums,” uzsver J. Grabis. Viņš arī norāda, ka nu jau mēs dzīvojam pasaulē, kur virtuālajā vidē daudz kas ir vairāk pieejams nekā fiziskajā vidē. Un tas ir iespējams, pateicoties automatizācijai un digitalizācijai. “Mēs redzam, ka mums digitālajā vidē ir jau pieejams daudz resursu, bet fiziskās izpausmes mums sāk pietrūkt. Piemēram, restorānos vairs nav jāstāv garās rindās, lai tiktu iekšā. Un tas nākotnē varētu būt vēl izteiktāk – mums būs digitālo resursu pārpilnība, bet pietrūks fizisko resursu,” prognozē J. Grabis.

Lai kādi būtu izaicinājumi, zinātniekiem ir jādomā par nākamo paaudzi, kas turpinās viņu iesākto, un tiem dalībniekiem, kas kongresā piedalīsies pēc vairākiem gadiem. A. Ķīvīte-Urtāne teic, ka par to rūpe jātur zinātniekiem: “Jaunos zinātniekus ir iedvesmojuši pedagogi, tāpēc zinātniekiem ir ļoti nepieciešams komunicēt ar skolēniem. Īpaši pamatskolas vecumā, jo jau tajā brīdī rodas lēmums kļūt par zinātnieku. Vēl ir svarīgi komunicēt ar politiķiem un arī sabiedrību kopumā. Un visu veidu komunikācijā runātājs ir tas, kurš ir atbildīgs par to, lai klausītājs viņa ziņu sadzird. Te bumba ir zinātnieku pusē, tāpēc ir jāattīsta komunikācijas prasmes.”