Aprīļa personība Artūrs Škute: ar rūpēm par Latvijas bioloģiskajiem resursiem 

Author
research Latvia

14. aprīlis, 2025. gads

dabaszinātnes

Ūdens resursu aizsardzība un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana kļūst arvien aktuālāka gan zinātniekiem, gan sabiedrībai. Nozīmīgu ieguldījumu šajā jomā sniedz Daugavpils Universitātes (DU) profesors Dr. biol. Artūrs Škute, kurš jau vairāk nekā trīsdesmit gadus veltījis pētniecībai, akadēmiskajam darbam un Latvijas dabas resursu saglabāšanai.  

DU ir kļuvusi par nozīmīgu pētniecības centru Latvijā, īpaši dzīvības zinātņu jomā Profesora A. Škutes vadībā DU Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūtā izveidota spēcīga pētnieciskā vide, kas piesaista gan vietējos, gan ārvalstu studentus un zinātniekus. Zinātnieka pētījumu lauks ir galvenokārt saistīts ar ūdens bioloģisko resursu aizsardzību un to ilgtspējīgu izmantošanu – tēmām, kas kļuvušas būtiskas klimata pārmaiņu un vides degradācijas apstākļos. 

Viens no profesora aktuālākajiem virzieniem ir darbs ar reto un aizsargājamo sugu saglabāšanu. Zinātnieks ar savu komandu ir aktīvi iesaistīts starptautiskā projektā, kas veltīts Eiropas Purva bruņurupuča (Emys orbicularis) pētniecībai – senai un apdraudētai sugai, kuras vēsture stiepjas līdz pat dinozauru laikmetam. Purva bruņurupucis ir ierakstīts Latvijas Sarkanajā grāmatā kā kritiski aizsargājama suga. “Ir aizraujoši iedomāties, kā šie dzīvnieki šeit dzīvojuši senatnē. Purva bruņurupucis faktiski ir dinozauru laikabiedrs – viņi eksistēja jau sen pirms Homo sapiens parādīšanās,” skaidro bioloģijas zinātņu doktors A. Škute. 

Savā darbā profesors uzsver arī izglītības nozīmi, proti, viņa lekcijās svarīgi ir ne vien nodot zināšanas, bet arī iedvesmot.“Mana pamata izglītība ir bioloģijas un ķīmijas skolotāja specialitātē, taču šodienas zinātniskā bāze ir ievērojami attīstījusies – mūsu rīcībā ir pieejamas unikālas pētniecības tehnoloģijas,” stāsta DU Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūta profesors Artūrs Škute. Viņš uzsver, cik būtiski ir lekcijās ne tikai nodot zināšanas, bet arī radīt interesi par globāli nozīmīgiem jautājumiem. “Ne visi ir gatavi doties purvā vai ienirt ezerā – dažus vairāk saista laboratorijas vide un precīzās tehnoloģijas, ar kuru palīdzību iespējams atklāt dzīvības un nāves noslēpumus.” 

Profesora Artūra Škutes profesionālais dzīvesgājums ir iedvesmojošs piemērs tam, kā zinātne, augstākā izglītība un dabas aizsardzība var savīties vienotā misijā – atklāt, saprast un saglabāt mūsu vidi nākamajām paaudzēm. 

______

Par “Zinātnes kalendāru 2025” 

Šī aktivitāte tiek realizēta Izglītības un zinātnes ministrijas realizētā ERAF projekta Nr. 1.1.1.1/1/24/I/001 “Efektīvāka un viedāka Latvijas zinātnes politikas ieviešana un vadība” ietvaros. Izstrādātāji: SIA “Entuziasti Digital” radošā komanda, tostarp Mārtiņš Pavasaris, video režisors Kristaps Mozgirs un fotogrāfs Mārtiņš Goldbergs, un researchLatvia komanda. 

Zinātnes kalendārs un ceļojošā izstāde tiek radīti kopš 2018. gada, lai veicinātu Latvijas zinātnieku sasniegumu atpazīstamību, sekmētu sabiedrības izpratni par zinātnes nozīmi, kā arī iedvesmotu jauniešus pievērsties zinātnes jomai. 

saistītie raksti

dabaszinātnes

Ar feromonu slazdiem prognozēs egļu astoņzobu mizgrauža postījumu risku šogad

Lai mazinātu egļu astoņzobu mizgrauža izplatību, mežu īpašniekiem no 1. aprīļa jāievēro saimnieciskās darbības ierobežojumi. Pētnieki sākuši izvietot arī feromonu slazdus, un pirmās prognozes par egļu kaitēkļa izplatību varēs noteikt maija vidū. Tikmēr mežu īpašniekiem informācija par nogabaliem, k…

Sintija Ambote | Latvijas Radio Ziņu dienests

1. aprīlis, 2025. gads

dabaszinātnes

Entomologa Dmitrija Teļnova pieredzes stāsts: cilvēkiem būtu ko mācīties no kukaiņiem

Pavasaris tuvojas straujiem soļiem, un, lai arī aktīva kukaiņu rosība dabā vēl priekšā, pētnieki par tiem domā visu gadu. Viens no labākajiem entomologiem ne tikai Latvijā, bet arī starptautiskā mērogā Dmitrijs Teļnovs par dažādām kukaiņu grupām interesējas jau kopš bērnības, un aizrautība viņu ir …

Sandra Kropa-Kaļužnaja | Latvijas Radio, LTV

25. marts, 2025. gads

dabaszinātnes

Daugavpils Universitātes vaboļu pētnieki atklāja 111 zinātnei jaunas sugas

2024. gadā Daugavpils Universitātes (DU) vaboļu pētnieku grupa ir atklājusi  un aprakstījusi 111 zinātnei jaunas vaboļu sugas, 7 jaunas ģintis un vienu apakšģinti. Divas no aprakstītajām jaunajām ģintīm un 10 jaunās sugas ir fosilās un mūsdienās nav sastopamas un atklātas no iestrēgumiem Balti…

Daugavpils Universitāte

18. marts, 2025. gads

dabaszinātnes

Vai nezāles būs mūžīgas? Ko atklāja pētnieki?

Latvijas Zinātnes padomes administrētais fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projekts “Sēklu mikrobioma raksturojums un dinamika nezāļu augsnes sēklu bankā”, ko īstenoja Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, sadarbībā ar Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru, sni…

Latvijas Zinātnes padome

17. marts, 2025. gads