Lai mazinātu egļu astoņzobu mizgrauža izplatību, mežu īpašniekiem no 1. aprīļa jāievēro saimnieciskās darbības ierobežojumi. Pētnieki sākuši izvietot arī feromonu slazdus, un pirmās prognozes par egļu kaitēkļa izplatību varēs noteikt maija vidū. Tikmēr mežu īpašniekiem informācija par nogabaliem, kuros aizliegta koku ciršana, no šodienas pieejama Meža valsts reģistrā.
Līdz ar siltāku gaisa temperatūru pakāpeniski sākas egļu astoņzobu mizgraužu aktivitātes laiks, tādēļ no 1. aprīļa mežos noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi. Tas attiecas arī uz jau izsniegtajiem ciršanas apliecinājumiem, norādīja Valsts meža dienesta Meža un vides aizsardzības daļas vecākais eksperts Oskars Zaļkalns:
"Skujkoku ciršana ir jāpārtrauc, lai neizdalītos terpēni, kas piesaistītu mizgraužus šīm skujkoku audzēm un kurus viņi varētu izmantot sev tālākai sugas attīstībai. Ciršanas ierobežojums ir no 1. aprīļa līdz 31. augustam. Protams, vasaras vidū paredzēta ekspertu darba grupas sanāksme pēc pirmajiem diviem mēnešiem, kurā izvērtēs šo vaboļu lidošanu, un tad atkarībā no lidošanas intensitāte var tikt pārskatītas šī rīkojuma izmaiņas.
Jebkurā gadījumā meža īpašniekiem skujkoku audzes nevajadzētu vasaras periodā cirst, lai nepiesaistītu savam mežam mizgraužus.
Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks Agnis Šmits norādīja, ka
mizgrauži parasti izlido maija sākumā, bet pēdējos gados aktivitāte sākas arvien agrāk. Līdz ar to institūts šogad ātrāk sāks arī monitoringu.
Līdz gada beigām izsludina mizgrauža masveida savairošanās situāciju
Pagaidām gan kaitēkļu izplatību nevar prognozēt, bet to varēs redzēt pēc feromonu slazdos noķerto mizgraužu apjoma. Ja mēneša laikā tajos ir vairāk par 8000 vabolēm, tad ir paaugstināts postījumu risks.
"Viņi nepārceļo lielus gabalus, viņi tomēr ir lokāli. Tur, kur bija vairāk postījumu, tur arī būs lielāks risks. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, pagājušais gads bija ievērojami labāks. Mēs vēl neesam tur, kur mēs gribam, bet situācija ir uzlabojusies divus gadus pēc kārtas. Visvairāk mizgraužu kopš 2022. gada koncentrējas Latvijas centrālajā daļā – Madonā, Jēkabpilī, Sēlijā," pastāstīja Šmits. "Varbūt viņi arī sāks lidot kuru katru dienu, bet tas nenozīmē, ka tas apdraudējums rodas, jo mizgraužiem ir jāsavācas tādos lielos pūlīšos, lai viņš kaut ko apdraudētu. Un tas apdraudējums būs maija sākumā. Svaigos bojājumus mežā mēs, visticamāk, pamanīsim jūnija sākumā."
Egļu astoņzobu mizgrauži pērn bojājuši apmēram 3% egļu mežaudžu, bet, lai šo kaitēkļu situāciju neuzskatītu par ārkārtēju, šim rādītājam jābūt zem 1%.
Šmits norādīja, ka Latvijā mežu saimniekiem jāmācās ar mizgraužiem sadzīvot. Šos kaitēkļus nevar pilnībā ierobežot vai kontrolēt, jo to izplatību ietekmē klimatiskie apstākļi – sausās vasaras un arī vētras.
"Ja mēs redzam svaigi invadētos kokus, tad vajag izvērtēt situāciju. Ja tādu koku ir diezgan daudz – 10 koki uz hektāru, tad tāda audze būtu jācērt pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma vienlaidus cirtē. Ja ir mazāki bojājumi, tad vajag izvērtēt, jo Valsts meža dienests dos atļauju arī sanitārajai izlases cirtei. Bet tas nav labi mežam. Mēs vienreiz ar tehniku jau pamokām mežaudzi un pēc mēneša tie bojājumi nāk klāt, jo tie mizgrauži turpat ir. Tā smarža tur ir vēl vairāk, un viņi vēl vairāk sapulcējas un to audzi vēl vairāk posta. Nu, tad ir otrreiz jānāk ar tehniku un vairāk zaudējam. Ar mizgrauzi var cīnīties ar vienlaidus cirtēm. Ar izlases cirtēm mēs neko īpašu nevaram uzlabot," sprieda Šmits.
Lielākie postījumi ir tieši "Latvijas Valsts mežu" teritorijās, bet meža īpašnieku biedrības vadītājs Arnis Muižnieks norādīja, ka nodarīti būtiski bojājumi arī privātajos mežos, kas ietekmē koksnes kvalitāti. Tāpēc īpašniekus aicina apsekot egļu audzes savos mežos.
"Meža īpašniekiem vajadzētu pievērst uzmanību tam, vai ir bijuši mizgraužu bojājumi īpašumos iepriekšējā gadā. Protams, aicinu arī skatīties dabā, kas notiek, bet, ja nav tādas iespējas, tad ir arī pieejami dati Meža valsts reģistrā, kur var apskatīties, vai šī platība nav iezīmēta kā novājināta un potenciāli bojāta. Un "Latvijas Valsts mežu" izstrādātajā lietotnē "LVM Geo", kur arī iezīmētas potenciāli bojātās audzes," aicināja Muižnieks.
Feromonu slazdus var lūgt izvietot arī privātajos mežos, bet to jebkurās platībās drīkst veikt tikai Valsts meža dienesta darbinieki.
