"Latvijas valsts meži" izstrādā algoritmu bojājumu apzināšanai egļu mežaudzēs

Author
AS "Latvijas valsts meži"

21. janvāris, 2025. gads

dabaszinātnes tehnoloģijas
Pieaugot egļu astoņzobu mizgraužu bojājumiem apsaimniekotajā teritorijā, AS “Latvijas valsts meži” (LVM) pērn uzsāka darbu pie algoritma izstrādes potenciāli bojāto egļu mežaudžu noteikšanai, lai ilgtermiņā varētu plānot saimniecisko darbību mizgraužu bojājumu ierobežošanai noteiktajās mežaudzēs. Algoritma pamatā tiek izmantoti augstas izšķirspējas Sentinel-2 satelītattēli, aptverot visu valsts teritoriju.

 

ezgif.com-animated-gif-maker.gif
Vizuāls piemērs LVM izstrādātā algoritma datiem potenciāli bojāto egļu mežaudžu noteikšanai

“Algoritma izstrādātā informācija par iespējamiem egļu mežaudžu bojājumiem ir vairāk informējoša rakstura. Dati reprezentē konkrētās egļu audzes dažādu veģetācijas indeksu izmaiņas vairāku gadu periodā, kas liecina par audzes vitalitātes izmaiņām. To var izraisīt gan egļu astoņzobu mizgrauža bojājumi, gan arī paaugstināts ūdens līmenis mežā, vējgāzes, daļēja saimnieciskā darbība un citi faktori. Tādēļ ir būtiski, saņemot algoritma datus par audzes apdraudēto stāvokli, veikt audzes kontroles pasākumus,” skaidro LVM Meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs Edijs Leišavnieks

Algoritms attēlo iespējamās bojājumu vietas mežā, kas var būt gan atsevišķas 5 līdz 10 koku grupas, kā arī sasniegt līdz pat 7 ha lielu teritoriju, liecinot par jau ilgstošu mežaudzes bojājumu vairāku gadu garumā. LVM algoritmā nav ņemts vērā, vai konkrētajā meža nogabalā ir kādi saimnieciskās darbības aprobežojumi, reģistrēti mikroliegumi vai noteikti citi vides aizsardzības aprobežojumi.

Sadarbība ar VMD

Sadarbībā ar Valsts meža dienestu (VMD), LVM veicis sagatavoto datu kontroli par iespējamām bojājumu vietām ārpus LVM apsaimniekotās teritorijas, lai iespēju robežās novērstu neprecizitātes datos par mežaudzēm, kur ir veikta saimnieciskā darbība, pamatojoties uz saņemtiem ciršanas apliecinājumiem. 

Arī VMD 2024. gadā veica augstas izšķirtspējas satelīta datu analīzi, iegūstot pēc iespējas ticamāku informāciju par egļu audžu vitalitātes traucējumiem privātīpašumu teritorijās. Arī VMD pēc līdzīgiem nosacījumiem atlasīja novājinātas egļu audzes, kuras, iespējams, ir bojājis mizgrauzis vai ietekmējis kāds cits nelabvēlīgs faktors. VMD iegūtie dati 2024. gada novembrī tika publicēti Meža valsts reģistrā kā atsevišķs slānis “2024. gadā detektētie iespējamie bojājumi E audzēs”. 

LVM GEO lietotne un karšu pārlūks

Lai informācija par algoritma noteiktajām apdraudētajām vai bojātām mežaudzēm būtu pieejama iespējami vairāk mežu īpašniekiem, LVM publicējusi datus lietotnē “LVM GEO Mobile” un karšu pārlūka risinājumā ar slāņa nosaukumu “Iespējamie bojājumi egļu audzēs”.

Pārējo meža īpašnieku ērtībām “LVM GEO Mobile” un LVM karšu pārlūka risinājumā publicēti arī VMD sagatavotie dati par novājinātām egļu mežaudzēm ārpus LVM apsaimniekotās teritorijas.

LVM un VMD aicina mežu īpašniekus pievērst uzmanību audzēm, kurās ir potenciālas bojājumu vietas, kā arī apskatīt apkārtni un audzes tiešā potenciālo bojājumu vietu tuvumā, kā arī iespēju robežās dabā apsekot savā īpašumā esošās egļu mežaudzes, lai pārliecinātos, vai tās primāri nav bojājis egļu astoņzobu mizgrauzis, kas ir Latvijas postošākais meža kaitēklis, kā arī plānot turpmākus bojājumu novēršanas pasākumus, lai ilgtermiņā uzlabotu mežaudžu sanitāro stāvokli.

Dati jāpārbauda dabā

LVM algoritma aprēķinātajos datos var tikt novērotas neprecizitātes, ko primāri ietekmē citu koku vai krūmu sugu un zemsedzes izmaiņas, tādēļ LVM aicina vispirms rūpīgi izpētīt savu teritoriju kamerāli – aktuālajās ortofoto kartēs – un tad pieņemt lēmumu par apsekošanu dabā. 

Edijs Leišavnieks uzsver: “Lai arī šogad ziema mūs nelutina ar ilgstošiem sala periodiem, tomēr ziemas mēneši ir ieteicamākais gadalaiks, kad veikt bojāto koku, tai skaitā vējlauzto un vējgāzto koku izvešanu no meža, pirms pavasarī ir sākuši izlidot egļu astoņzobu mizgrauži.”

Algoritma noteiktie bojājumi var neatbilst patiesai situācijai dabā, tāpēc īpaša uzmanība datu pareizībai jāpievērš šādās vietās:

  • mežaudzes atvērumi un purvainu vietu malas,
  • plānoto un veikto cirsmu teritoriju  malas, kur ēnas rezultātā tiek noteikts iespējams bojājums,
  • iespējamās bojājuma vietas nobīde, salīdzinot ar dabā esošo situāciju. Precīzs bojājums dabā var atrasties blakus identificētajai vietai, līdz ar to apsekošanas reizē novērtējams viss meža nogabals,
  • bojājumi var tikt uzrādīti daudz mazākā platībā, nekā tie ir sastopami dabā, kā arī dabā tie var būt arī blakus nogabalos, kur egle nav valdošā suga,
  • mistraudze ar dabā dominējošu lapu koku sastāvu, bet mežaudzes parametros valdošā suga ir egle. Iespējams konstatētas lapu koku, ne egles audzes izmaiņas,
  • var tikt konstatētas arī vēja izgāzti koki.

saistītie raksti

tehnoloģijas

Latvijā izveidos nacionālo mikroshēmu kompetences centru 

Otrdien, 4. februārī, Latvijas valdība ir apstiprinājusi Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātos grozījumus, kas paredz nacionālā mikroshēmu kompetences centra izveidi Latvijā. Publiskais līdzfinansējums līdz 744 704 eiro apmērā četru gadu periodā nodrošinās Latvijas dalību "Apvārsnis …

Izglītības un zinātnes ministrija

4. februāris, 2025. gads

dabaszinātnes

Jelgavā izveidota polimēru testēšanas laboratorija

Atkritumu daudzums ir globāla problēma, kas skar arī Latviju. Lai veicinātu videi draudzīgāku materiālu izmantošanu iepakojuma ražošanā, Jelgavā darbu uzsākusi specializēta polimēru testēšanas laboratorija. Iepakojuma testēšana notiek ar trīs metodēm ar mērķi veicināt ilgtspējīgu iepakojuma pārstrā…

Ilze Daukante-Sterģe, Igors Štolcs, Zemgales Reģionālā televīzija

31. janvāris, 2025. gads

zinātne tehnoloģijas kvantu tehnoloģijas

Latvijas zinātnieki izstrādā jaunu, vēl jaudīgāku datu pārraides tehnoloģiju

Piecas reizes lielāks datu pārraides ātrums nekā bijis iespējams iepriekš, veicot datu pārraidi ar šo pašu tehnoloģiju - tāds ir Latvijas zinātnieku panākums, kas sasniegts sadarbojoties ar zinātniekiem no Francijas, Zviedrijas un Ķīnas. Rekordliels ātrums ar kvantu kaskādes lāzeru Rīgas …

Ilze Kuzmina

27. janvāris, 2025. gads

tehnoloģijas

LU Skaitļošanas centra superdators papildināts ar tehniku ilglaicīgai datu uzglabāšanai

Latvijas Universitātes (LU) Skaitļošanas centrs ir Skaitliskās modelēšanas institūta daļa, kurā datu uzglabāšanas ietilpība palielināta par 160 TB, kas nodrošina iespēju veikt apjomīgākus skaitļošanas uzdevumus. Superdatoru izmantošanas metodes un infrastruktūra kļuvusi pieejamāka gan LU pētniekiem…

Latvijas Universitāte

24. janvāris, 2025. gads