Ph. D. Edgars Bernāns ir vadošais pētnieks Rīgas Stradiņa universitātes Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā (RSU LSPA). Viņa zinātniskā karjera ir spilgts piemērs tam, kā praktiskā pieredze un teorētiskās zināšanas var veiksmīgi papildināt viena otru. Aktuālākie pētījumi par biomehāniku un skriešanas kustības efektivitāti ir ne tikai svarīgi sporta nozarē un sporta zinātnes attīstībā, bet arī veicina sabiedrības veselības uzlabošanu. Sarunā ar zinātnes komunikācijas portālu researchLatvia E. Bernāns dalās pieredzē un sniedz ieskatu sporta zinātnes pētījumu jomā.
RSU LSPA pētnieks E. Bernāns ikdienā strādā Veselības aprūpes sporta izpētes centrā, kur specializējas lokomociju (saskaņotas jeb koordinētas kustības, ar kuru palīdzību pārvietojas telpā) biomehānikā, fizisko darbaspēju novērtēšanā un izturības treniņprocesā. Pētnieka uzmanības centrā ir tieši garo distanču skriešanas biomehānika. Un ne velti – E. Bernānam piemīt ne tikai zinātniskā pieeja, bet ir arī praktiskā pieredze, jo viņš turpina piedalīties gan vietēja, gan starptautiska mēroga distanču slēpošanas sacensībās, kā arī ir strādājis par treneri. Viņš ir arī viens no Latvijas labākajiem rollerslēpotājiem. Varētu sacīt, ka sporta zinātniekam ir liekama vienlīdzības zīme ar praktiķi.
E. Bernāns savu ceļu uz zinātni sāka sporta skolotāja un trenera profesionālo studiju laikā. Tad daudz laika pavadījis bibliotēkā, meklējot papildu informāciju par sporta procesiem.
“Pamazām sapratu, ka nepietiek tikai ar praktisko pieredzi un trenera darbu, bet ir nepieciešams izprast arī teorētiskās nianses,” tā stāsta sporta zinātnes doktors. Pētīt kustības biomehāniku, treniņprocesus un kustību analīzi, kā arī saistītos aspektus, iestājoties maģistrantūras un vēlāk doktora studijās, viņu motivēja paša interese un aizraušanās ar sportiskajām aktivitātēm.
Kā norāda pētnieks, pagājušā gadsimta 70. - 80. gadi bija nozīmīgs periods, kad sporta zinātnē visā pasaulē tika veikti daudzi fundamentāli pētījumi sporta treniņteorijā, fizioloģijā un citās jomās. Kopš šī laika arī tagadējā RSU LSPA (pirms tam LVFKI un LSPA) aktīvi attīsta zinātnisko darbību, tādējādi sniedzot nozīmīgu ieguldījumu sporta zinātnes attīstībā un praktisko pētījumu īstenošanā, kas veicina gan izpratni par sporta procesiem, gan efektīvākas treniņmetodes.
Edgara 2023. gadā aizstāvētajā promocijas darbā atspoguļoti gan teorētiski, gan praktiski pētījumi par garo distanču skriešanas ekonomiskuma aspektiem. “To var raksturot kā prasmi veikt kustības ar minimālu enerģijas patēriņu, vienlaikus saglabājot augstu efektivitāti, proti, tā ir taupība bez kompromisiem,” komentē pētnieks. RSU LSPA profesora Jāņa Lankas vadībā veikti vairāki pētījumi, analizējot skriešanas biomehāniskos raksturlielumus un to saistību ar kustību ekonomiskumu. Līdztekus ir izpētīta arī skriešana bez apaviem, kā arī analizētas datu apstrādes nianses, pielietojot biomehānikas analīzes metodes sportā. Pateicoties šim pētījumam, ir izstrādātas praktiskas rekomendācijas skrējējiem un treneriem, kā arī sniegti priekšlikumi tēmas padziļinātai izpētei.
Ja šos pētījumus un virzienus varēs praktiski pielietot, tie kļūs par vieniem no pirmajiem rādītājiem, ko integrēt tehnoloģijās, piemēram, viedtālruņos un viedpulksteņos, kas ikdienā palīdz mērīt mūsu aktivitātes. Sporta zinātnes pētnieks norāda: “Šīs ierīces jau šobrīd spēj daļēji mērīt konkrētus rādītājus, taču ir svarīgi izstrādāt gudrākus algoritmus, kas ne tikai sniegtu precīzākas atbildes par to, vai viss ir kārtībā, bet arī spētu pielāgoties katram indivīdam. Lai gan rādītāji var šķist vienkārši, joprojām trūkst kvalitatīvu datu, kas ļautu tos pilnveidot un izmantot adaptīvajās sistēmās.”
Darbojoties sporta zinātnē, Edgars apvieno gan fundamentālus, gan praktiskus pētījumus: “Sporta zinātnē bez praktiskās pieredzes un izpratnes par sportu ir grūti sasniegt nozīmīgus rezultātus. Ir sarežģīti identificēt problēmas vai nianses, ja nepārzini praktisko pusi. Kā es bieži uzsveru – treniņprocess sportā ir nepārtraukta eksperimentēšana.
Nav garantijas, ka kāda konkrēta treniņprogramma noteikti darbosies, un tas bieži nozīmē balansēšanu uz slodžu robežas. Pat ar lieliskām zināšanām ir viegli pieļaut kļūdas. Piemēram, sportisti pārtrenējas nevis tādēļ, ka viņiem trūktu zināšanu, bet tāpēc, ka viņi cenšas balansēt uz robežas, kur jebkura mazākā kļūme – trauma vai nejaušība – var mainīt iznākumu. Praktiskā pieredze ļauj saskatīt, cik svarīgi ir sabalansēt to ar dziļākām teorētiskajām zināšanām.”
Sporta zinātnē arvien vairāk tiek atklāti starpdisciplināri pielietojumi, kas sniedzas tālāk par tradicionālajiem pētījumiem, kuru mērķis ir uzlabot augsta līmeņa sportistu sniegumu. Sporta joma atrod savu vietu daudzās citās nozarēs, atklājot jaunas nianses un iespējas, kas veicina sporta attīstību plašākā mērogā. Piemēram, šobrīd E. Bernāns aktīvi strādā starpdisciplinārā projektā “Cancerbeat-2”, sadarbojoties ar medicīnas jomas pētniekiem, kurā fiziskās aktivitātes tiek pielāgotas krūts vēža pacientēm, lai uzlabotu viņu veselības stāvokli. Sporta zinātne attīstās arī tādās jomās kā sporta tehnoloģijas, inženierzinātnes un valsts pētījumu programmās sportā. Tāpat tiek veikti pētījumi, kas saistīti ar psiholoģiju un pedagoģiju. “Gan Latvijā, gan pasaulē viena no būtiskākajām problēmām ir fizisko aktivitāšu trūkums, kas tiek rūpīgi mērīts un analizēts. Šis plašākais skatījums padara sporta zinātni daudzpusīgāku. Lai gan šāda veida pētījumi var būt mazāk detalizēti, to nozīme sabiedrības veselības veicināšanā ir ārkārtīgi liela,” norāda E. Bernāns.
Zinātnieka ikdiena ir daudzpusīga. “Datu vākšana ir svētki, taču lielākā daļa darba laika paiet, analizējot un rakstot publikācijas,” atzīst pētnieks.
Viņš pievērš uzmanību detaļām un uzskata, ka “lietas paliek sarežģītas, tiklīdz mēģinām tās pamērīt un salīdzināt”, tādēļ Edgars iedvesmo jaunās paaudzes zinātniekus, akcentējot neatlaidības un zinātkāres nozīmi pētniecībā. Piemēram, katru otro mēnesi E. Bernāns sagatavo rakstus “Sporta Avīzē”, piedāvājot lasītājiem dziļāku izpratni par sporta zinātnes niansēm un aktualitātēm, tādējādi aktualizējot un skaidrojot dažādus sporta zinātnes jautājumus plašākai auditorijai, kura interesējas par sportu.
“Parasti sporta zinātnē tu identificējies ar konkrētu sporta veidu, tajā esot iekšā gan teorētiski, gan praktiski. Daudzi pētnieki paralēli zinātniskajai darbībai aktīvi nodarbojas ar sportu. Piemēram, redzot cilvēkus, kuri skrien pa ietvi, es, neizsakot nosodījumu, vērtēju viņu tehnisko izpildījumu un citas detaļas. Tāpat slēpošanā es pamanīšu nianses, kas var palikt nepamanītas citiem. Tā ir sistemātiska domāšana, kas attiecas uz dažādiem sporta aspektiem. Ar laiku pētniecība arī kļūst par dzīvesveidu, kas nav ierobežots tikai ar darba stundām. Pētnieks nestrādā no plkst. 8 līdz 17 – tu no rīta vari sākt domāt par pētījumu, un reizēm, kā rakstniekam, tev vakarā rodas iedvesma, kas ļauj iegremdēties darbā līdz vēlai naktij, aizrautīgi strādājot ar datiem,” tā savā pieredzē dalās E. Bernāns.
“Vispirms ir jābūt vēlmei izprast lietu būtību un iekšējām pētnieka garam. Pētniecībā svarīga ir zinātkāre,” uzsver Edgars.
Viņš mudina jauniešus, topošos zinātniekus nebaidīties no grūtībām un saskatīt iespējas, kas vēlāk pavērs ceļu uz jauniem atklājumiem. “Latvijā zinātnes joma attīstās, un arī valsts atbalsts arvien uzlabojas. Ja ir iekšējs dzinulis, tad ir iespējams sasniegt daudz.”
Ar savu darbu Ph. D. Edgars Bernāns pierāda, ka zinātne ir ne tikai teoriju kopums, bet arī nepārtraukta izziņa un radītās informācijas pielietošana praksē.
Viņa pieredze atgādina, ka zinātniskā darbība neaprobežojas ar laboratoriju un izpētes centra sienām, bet sniedzas daudz tālāk, ietekmējot sabiedrības kopējo labklājības līmeni un veselības kvalitāti.
---
Par rakstu sēriju "Latvijas zinātnieku pieredzes stāsti"
Izglītības un zinātnes ministrijas komunikācijas platformas “researchLatvia” veidots ieskats Latvijas pētnieku darba gaitās, veicinot dziļāku izpratni par zinātnes lomu sabiedrībā un radot dialogu starp zinātniekiem un plašāku sabiedrību.
Šie stāsti aicina gan esošos un topošos pētniekus, gan sabiedrību kopumā iepazīt Latvijas zinātnes sasniegumus, kā arī smelties iedvesmu un motivāciju no to personību pieredzēm, kuri savu karjeru saistījuši ar zinātnisko darbību. Intervijas tiek realizētas projekta Nr. 1.1.1.1/1/24/I/001 “Efektīvāka un viedāka Latvijas zinātnes politikas ieviešana un vadība” ietvaros.
