Zinātnieki izveido pārtiku lietošanai ekstremālos apstākļos

Author
Evelīna Paula Vāvere / Latvijas Radio

5. marts, 2025. gads

Sadarbojoties vairākiem Latvijas pētniekiem, izstrādāti pārtikas produkti lietošanai ekstremālos apstākļos. Izmantojot liofilizācijas tehnoloģiju, pārtiku ir iespējams arī uzlabot, lai tā mazinātu miegainību, vai tieši otrādi – nomierinātu.

pvmx.jpg
Pārtika lietošanai ekstremālos apstākļos           Foto: Evelīna Paula Vāvere / Latvijas Radio 

Lai tūristi, karavīri un jebkurš cits sarežģītos apstākļos nonācis cilvēks varētu pilnvērtīgi sevi pabarot, pētnieki no biznesa augstskolas "Turība", Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Zemessardzes Zinātnes, pētniecības un inovāciju ieviešanas centra izveidojuši speciālus pārtikas produktus.

Iniciatīva izstrādāt ekstremālām situācijām piemērotu pārtiku nāca no Zemessardzes Zinātnes, pētniecības un inovāciju ieviešanas centra puses,

jo karavīriem vajag tādas pārtikas pakas, kas ir vieglas, kas nav jāuzglabā īpašās temperatūrās, kā arī ir gatavas lietošanai uzreiz.

Vadmotīvs – viegli, ērti, ātri un pilnvērtīgi

Ar īpašu metodi produktus sasaldētā stāvoklī žāvē vakuumā, pēc tam sablenderē un sapresē batoniņos. Tādā veidā veselu ēdienreizi, kurā saglabājas arī maltītes uzturvērtība, var ielikt kabatā, skaidroja biznesa augstskolas "Turības" bakalaura programmas "Uzturs" direktore un uztura speciāliste Guna Bīlande.

"Karavīram ir ļoti svarīgi, ka visu ir iespējams ērti paņemt līdzi. Ja tas nav ieliekams kabatā, tad tas īsti neder karavīram. Attiecīgi šis ir viens no galvenajiem vadmotīviem, pēc kā mēs vadāmies – lai tas būtu viegli, ērti, ātri un joprojām pilnvērtīgi no uzturvērtības viedokļa, un kvalitatīvi."

pvmz.jpg
Pārtika lietošanai ekstremālos apstākļos        Foto: Evelīna Paula Vāvere / Latvijas Radio

Zemessardzes Zinātnes, pētniecības un inovāciju ieviešanas centra vadītājs Juris Ķiploks atklāja, ka ar šo tehnoloģiju ir iespējams arī uzlabot pārtikas devu, ko karavīri uzņem:

"Tā kā karavīri tomēr atrodas speciālos apstākļos, dažādos apstākļos, ir nepieciešamas arī kaut kādas pārtikas piedevas, kas pastiprina ne tik vien izturību, bet arī, teiksim, kognitīvās spējas – uztur zināmu mundruma līmeni, samazina miegainību vai īpašos gadījumos arī gluži otrādi ļauj nedaudz atslābināties."

To var izdarīt, batoniņam pievienojot, piemēram, uztura bagātinātājus, kofeīnu vai vitamīnus.

Projektu finansē abas universitātes un Zemessardzes Zinātnes, pētniecības un inovāciju ieviešanas centrs no iekšējiem līdzekļiem, un šobrīd izstrādātos produktus vēl testē un attīsta.

Taču pirmais, kuram bija izdevība šos batoniņus izmēģināt praksē, bija alpīnists un zemessargs Juris Ulmanis, kurš janvārī devās ekspedīcijā uz Dienvidpolu. Intervijā Latvijas Televīzijai viņš jau stāstīja, ka priekšrocība bija batoniņa ērtais izmērs. Neskatoties uz to, tas spēja pilnvērtīgi pabarot, kad nomāca izsalkums. Arī garša esot tikpat laba kā svaigam produktam.

Pārveidot var gandrīz jebkuru produktu

Sublimācijas iekārtā var pārveidot gandrīz jebkuru pārtikas produktu. Liofilizācijas process sākas ar produkta sasaldēšanu – tā tas iekonservējas un saglabā savu formu. Pēc tam produktu ieliek iekārtā, kur ir liels vakuums un aukstums, tāpēc ūdens pāriet no ledus uz tvaika fāzi, neatstājot šķidrumu.

Šis process ļauj pagarināt uzglabāšanas termiņu līdz pat 25 gadiem un ievērojami samazināt produkta svaru, pastāstīja RTU vadošais pētnieks un sublimācijas laboratorijas vadītājs Jānis Baroniņš:

"Tipiski, teiksim, svaigos ābolos, augļos, dārzeņos ir aptuveni 80–90% ūdens, kas nozīmē, ka pēc viena kilograma šāda produkta liofilizācijas mums paliks aptuveni 100–200 grami gala produkta."

pvmv.jpg
RTU vadošais pētnieks Jānis Baroniņš un Zemessardzes Zinātnes, pētniecības un inovāciju ieviešanas centra vadītājs Juris Ķiploks
Foto: Evelīna Paula Vāvere / Latvijas Radio

Šobrīd pētnieki testē arī civilās pārtikas – piemēram, plova, pankūku un makaronu – pārstrādi. Pašlaik civilās aizsardzības vajadzībām pārtiku saldē. Taču tam ir savi mīnusi – ja notiek elektroenerģijas pārrāvums, saldētavā vairs nevarēs ēdienu uzglabāt. Saldētajā pārtikā ir arī daudz ūdens, kas nozīmē, ka pārtika jāapēd salīdzinoši ātri, pirms tā sabojājas.

Savukārt uzglabājot liofilizētu pārtiku, šī problēma tiek novērsta.

Pārtiku var turēt istabas temperatūrā – ielikt plauktā vai somā –, un apēst arī pēc pieciem vai desmit gadiem.

Uztura speciāliste Bīlande uzsvēra – ņemot vērā agresorvalsti kaimiņos, nevar aizmirst, ka arī uzturs ir kritiski un stratēģiska svarīga lieta, par kuru zinātniekiem ir jādomā.

saistītie raksti

zinātne

Aktīvā ogle ne tikai ūdens filtriem un gaisa attīrītājiem

Aktivētā ogle ir plaši izmantota dažādās lietojumprogrammās, piemēram, ūdens attīrīšanā, gaisa filtrēšanā un ķīmiskajā separācijā, galvenokārt tās lielā virsmas laukuma un porainās struktūras dēļ. Tomēr ir svarīgi saprast, kas notiek šajos ļoti porainajos materiālos, jo gaisma tur iekļūt nevar, un …

Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts (LVKĶI)​​​​​​​ 

7. marts, 2025. gads

zinātne

Uzsākts projekts par darba integrācijas sociālo uzņēmumu nozīmi iekļaujošu un ilgtspējīgu pārmaiņu radīšanā

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes pētnieki uzsāk darbu "Apvārsnis Eiropa" programmas projektā par darba integrācijas sociālo uzņēmumu nozīmi iekļaujošu un ilgtspējīgu pārmaiņu radīšanā Pēdējos gados Eiropas Savienības…

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte

7. marts, 2025. gads

zinātne

Veido ilgtspējīgāku nākotni ar inovatīviem būvniecības materiāliem

Latvijas Zinātnes padomes administrētais fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projekts "Ģipša un polimēru saturošu būvniecības atkritumu izmantošana paneļu izgatavošanai ar paaugstinātām skaņas absorbcijas un siltumizolācijas īpašībām”, ko īstenoja Rīgas Tehniskā universitāte, izceļas ar in…

Latvijas Zinātnes padome

5. marts, 2025. gads

zinātne

Rīgas Stradiņa universitātē pētīts garīgais intelekts cilvēkiem ar hroniskām neinfekciju slimībām

Tādas hroniskās kaites kā sirds un asinsvadu slimības, diabēts, onkoloģiskas vai hroniskas respiratoras saslimšanas ir ne tikai fiziska grūtība, bet arī emocionāls izaicinājums cilvēkam. Tās mūsdienās ir arī vienas no galvenajām sabiedrības veselības problēmām. Hroniskas saslimšanas ilgtermiņā p…

Rīgas Stradiņa universitāte

4. marts, 2025. gads