Jau pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Latvijas zinātnieki bija uzsākuši sadarbību ar pētniekiem no Ukrainas. Sākoties karam, aizvien vairāk Ukrainas pētnieku ieradās uz pastāvīgu dzīvi Latvijā. Latvijas Universitātes (LU) Atomfizikas un Spektroskopijas institūtā strādā vairāk nekā desmit ukraiņu, veicot nozīmīgus pētījumus.

Biomateriālu pētnieks, zinātņu doktors Maksims Pogorielovs Latvijā ieradās jau 2021. gada septembrī, vēl pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, jo te bija iespēja iegūt finansējumu savam pētījumam. Tagad viņš vada Uzlaboto biomateriālu un biofizikas laboratoriju LU Atomfizikas un spektroskopijas institūtā.
Institūta direktore Inga Šīrante stāstīja, ka ar ukraiņu zinātniekiem sākusi sadarboties jau pirms desmit gadiem. Sākotnēji uz Latviju ukraiņu pētnieki brauca tikai stažēties un pieredzes apmaiņā.
Tagad Pogorielova vadītajā laboratorijā pastāvīgi strādā pieci pētnieki no Ukrainas. Institūtā darbojas arī optisko biosensoru un funkcionālo nanomateriālu laboratorija, kurā tāpat strādā ukraiņi un ko vada zinātnieks no Ukrainas.
Kad sākās karš, iespējas strādāt Latvijā meklēja arī Pogorielova kolēģi no Sumu Valsts universitātes.
"Un, tā kā viņi bija pirmie, tie, kurus skāra šis nezināmais, šī neizpratne, kas ar viņiem notiks nākotnē, bija zvans no turienes: vai mēs esam institūtā gatavi viņus uzņemt šeit, Latvijā, viņiem palīdzēt atbraukt vismaz uz laiku," teica Šīrante.
Sumi atrodas pie pašas Krievijas robežas: reģions ir īpaši nedrošs, tomēr daļa zinātnieku palikuši strādāt universitātē. Šo pētnieku ikdiena, protams, ir pavisam citāda nekā Latvijā: jāsadzīvo gan ar elektrības pārrāvumiem, gan uzlidojumiem. Viena universitātes ēka uzbrukumos ir iznīcināta.
Ukrainas zinātnieki, kuri joprojām strādā savā valstī, mēdz uz dažiem mēnešiem doties strādāt Latvijā vai citās Eiropas valstīs. Šīrante teica, ka uzturēšanās ārpus kara plosītās valsts dod arī psiholoģisku atelpu.
Daļā pētījumu Latvijā esošie zinātnieki sadarbojas ar kolēģiem Ukrainā. Pogorielovs atklāja, ka pētnieku grupa, kuru viņš vadījis, strādājot Sumu Valsts universitātē, tagad ir pat lielāka nekā agrāk.

"Bez zinātnes jau patiesībā nemaz nevar karot." Lielā mērā Ukrainas zinātne gan pārorientējusies uz pētniecību militārām vajadzībām. Tikmēr Pogorielova pētījumi vienlīdz noderīgi var būt gan kara, gan arī miera laikā.
"Nodarbojamies ar biomateriālu radīšanu un testēšanu. Tie ir materiāli, ko var izmantot medicīnā. Mēs nodarbojamies ar antibakteriālu materiālu radīšanu, ar tādu līdzekļu radīšanu, kas var palīdzēt ārstēt vēzi,
kā arī veidojam materiālus, kas var aizstāt traumētus orgānus un ķermeņa daļas, tā ir gan āda, gan miokards."
Radītie materiāli noder gan asiņošanas apturēšanai, gan ārstēšanai un rehabilitācijai. Tāpat arī ukraiņu zinātnieki Latvijā rada materiālus asinsvadu "lāpīšanai" un stomatoloģijai.
Pogorielovs minēja piemēru, kā biomateriāli var palīdzēt ārstēt ievainotu karavīru: "Ņemam pacienta – karavīra, kam bija liela traumas –, audus. Pavairojam šos audus, un sadarbībā ar partneriem nākamnedēļ būs operācija, kad šos audus ievainotajam pārstādīs."
Proti, top mākslīgā āda, kas radīta no pacienta paša audiem.
Institūta direktore ir pārliecināta, ka kolēģi no Ukrainas Latvijas zinātnisko vidi bagātina. Piemēram, viņi ir gatavāki nekā daļa pašmāju zinātnieku darboties starpdisciplināros pētījumos.
Daļa vietējo pētnieku gan neesot apmierināti ar to, ka Ukrainas zinātnieki rada papildu konkurenci.
"Un es kā vadītājs visu laiku mēģinu paskaidrot, ka tas ir ieguvums. Nevajag skatīties, ka viņi ir konkurējoši un elpo pakausī. Viņi liek saņemties un būt tikpat aktīviem," skaidroja Šīrante.
Pogorielovs teica, ka jūtas te ļoti komfortabli. Jūt lielu atbalstu no institūta vadības, kas pat palīdzēja meklēt dzīvesvietu. Pamazām mācoties latviešu valodu. Kaut viegli nav, daži no laboratorijas darbiniekiem ieguvuši A2 līmeņa latviešu valodas prasmes apliecības. Tomēr pēc kara lielākā daļa zinātnieku vēloties atgriezties mājās.
Par pašreizējo Amerikas Savienoto Valstu prezidenta attieksmi pret Ukrainu Pogorielovs saka: "Personīgi es to paredzēju. Tā arī domāju, ka tā būs. Taču pat es neiedomājos, ka būs tik slikti. Viss liecina, ka ASV vairs nav uzticams partneris."
Tomēr zinātnieks turpina cerēt uz Ukrainai veiksmīgu kara iznākumu un aicina cerēt arī citus.