Inovāciju atbalstam studentiem būs pieejami teju 14 miljoni eiro, un jaunos projektus varēs uzsākt gada beigās. Tikmēr iepriekšējā grantu programmā Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studenti sāka izstrādāt tehnoloģijas raķešu startēšanai un komanda ar kāda uzņēmuma atbalstu darbu turpina arī šobrīd.
RTU projektē inovatīvu raķešu palaišanas platformu
Latvijas augstskolu studentiem šogad atkal būs pieejami inovāciju granti, un programmā plānots iesaistīt vairāk nekā 6000 studentus, kas tuvāko četru gadu laikā izstrādās savu ideju prototipus. Pirmajā kārtā (2020.–2024.g.) ar šo atbalstu, piemēram, Rīgas Tehniskās universitātes studenti un Inženierzinātņu vidusskolas skolēni kopā būvēja lieljaudas raķetes un to palaišanas sistēmas.
"Tā palaišanas platforma salīdzinoši maza – pusmetrs reiz pusmetrs. Tajā ir visas iekšas, elektronika, baterijas stabilizācijas sistēma – tādā koka rāmī, nu, un tad tas viss liekas iekšā izolējošā siltumizolācijā, lai tur augšā nebūtu problēmu. Tad attiecīgi ārpusē arī ir atkabināšanās mehānisms, kas mums ļauj no tā balona atkabināties tad, kad mēs vēlamies, lai labāk varētu plānot lidojumu, un tad arī ir izpletņa sistēma," stāstīja RTU Būvniecības un mašīnzinību fakultātes students Daniels Strankals.
Jauniešu komanda darbu ir turpinājusi arī atbalsta programmas pārtraukuma periodā, jo viņus finansiāli atbalstījis aizsardzības industrijas uzņēmums "Frankenburg Technologies".
Līdz ar to pavasarī plānots testēt nelielas raķetes palaišanu nevis no zemes, bet gaisā no platformas ar stratosfēras balonu, kas ļauj sasniegt desmitiem kilometru augstumu, stāstīja komandas vadītājs Daniels Strankals.
"2022. gada sākumā mēs sapratām, ka mēs gribam palaist raķeti kosmosā, tas ir, virs simt kilometru augstuma. Latvijā ar tipiskajām palaišanas tehnoloģijām, taisot ļoti lielu raķeti, tas viss būtu pārāk dārgs – raķete izmaksātu vairākus simtus tūkstošus eiro, kā arī tai būtu nepieciešams starta komplekss, kas fiziski Latvijā nav pieejams, – līdz ar to mēs domājam un nonācām pie tāda principā inovatīva risinājuma, ka mēs varētu mēģināt raķeti palaist jau no kādu 25 kilometru augstuma. To mēs plānojam paveikt, paceļot tādu kā palaišanas platformu ar meteozondes balonu, un tad attiecīgi no tā tālāk palaižot raķeti, jo gaisa pretestība 25 kilometru augstumā ir ievērojami mazāka, un tad tā jau tālāk varētu sasniegt to simt kilometru augstumu," skaidroja Strankals.
Testēs savu sistēmu bioloģiskiem eksperimentiem mikrogravitātes apstākļos
Tiesa, 100 kilometru augstumā raķeti varēs palaist vēl pēc kāda laika, bet pēc pāris mēnešiem raķešu startēšanas platformas testā studenti plāno pārbaudīt arī pašu izstrādāto sistēmu bioloģiskiem eksperimentiem mikrogravitātes apstākļos. 25 kilometru augstumā tiks arī pacelta un brīvajā kritienā atlaista kapsula ar tajā ievietotām šūnām.
"Mums ir arī vēl sanācis sadarboties ar Latvijas Biomedicīnas centru, principā pētot, kā šādi stratosfēras lidojumi varētu būt vēl papildus noderīgi. Sadarbībā ar viņiem mēs izgatavojam tādu mikrogravitātes eksperimentu kapsulu, kura ir tāda principā pusmetra raķetei līdzīga kapsula, kur vienīgā atšķirība ir tāda, ka viņai fiziski nav motora, jo
galvenā doma ir viņu tīri nomest lejā, un tad viņa brīvajā kritienā piedzīvo tādu kā bezsvara stāvokli, kur var pētīt ietekmi uz šūnām," skaidroja Strankals.
"Jādomā, kā nodrošināt, ka mēs aizbraucam pie viņiem [uz Biomedicīnas centru], un šīs šūnas tiek ieliktas speciālā hermētiskā kamerā, kas nodrošinās, ka tām šūnām arī visu laiku ir vienmērīga un labvēlīga temperatūra, jo, tam visam, ceļoties gaisā uz 25 kilometru augstumu, – tur ir vairāki atmosfēras slāņi, kuros ir brīžiem pat mīnus 50 grādi –, līdz ar to nepieciešama sildīšana. Nu, un tad tas viss tiek nomests, un izšaujas izpletnis pēc kāda laika un nokrīt zemē, tad mēs ar Latvijas Biomedicīnas centru aizbrauksim pakaļ šai kapsulai un savāksim šūnas, un viņi varēs tās analizēt un pēc tam teikt, vai šis koncepts strādā," viņš klāstīja.
Katram komandā ir sava loma
Daniels stāstīja, ka potenciāli šis raķešu palaišanas koncepts nākotnē varētu mazināt izmaksas kosmosa izpētei vai satelītdetaļu testēšanai, bet jaunieši pie tā jau gadiem darbojas un labprāt pavada garus vakarus, risinot sarežģītas problēmas, jo vēlas arvien uzlabot savas prasmes tieši praktiskā veidā.
Komanda šajos gados arī regulāri maina sastāvu, un studenti viens otram nodod savas zināšanas.
Patlaban, lai taptu raķešu platformas prototips, komandā katram iesaistītajam ir sava loma, papildināja Gundars Matīss Melderis un Nils Lucāns.
"Es esmu te pusotru gadu un esmu atbildīgs tieši par šo balonu platformu. Vairākus cilvēkus tieši vadu mehānikas darbos, kuri ir saistīti ar balonu platformu. Pārsvarā izstrādāju dizainu un arī veicu visādu ražošanu, simulācijas, nu visu, kas ir saistīts tieši ar šo balonu," stāstīja Nils Lucāns.
"Un es šobrīd komandā esmu galvenais programmētājs. Izstrādāju programmu gan visai balona platformai, gan arī bioloģiskajai eksperimenta kapsulai un arī šim brīnumam – bāzes stacijai, kas seko līdzi balonam. Mans izaicinājums ir komunikācija, jo mums ir jāspēj praktiski visu laiku būt komunikācijā ar visām šīm iekārtām, kad viņas lido, lai jebkurā brīdī mēs varētu nosūtīt jebkādu komandu un izdarīt kādu noteiktu darbību. Un tad, protams, arī visa, piemēram, siltuma uzturēšana, kā nodrošināt to gan celšanās laikā, gan kritiena laikā, piemēram, lai turas stabili," atklāja Gundars Matīss Melderis.
Savukārt Inženierzinātņu vidusskolas skolnieks Kristaps Grava komandā ir tikai gadu un atbild par zemes infrastruktūru jeb to, lai varētu saņemt signālus no balona platformas.
"Tad te man arī blakus stāv tas, ko mēs saucam par rotatoru, tur ir antenas, un tad šīs antenas vienmēr tiek rotētas, lai būtu pavērstas perfekti uz balona platformas virzienu, lai mēs dabūtu vislabāko signālu no augšas. Un, jā, no sākuma komandā es biju mehāniskais inženieris, taisīju kaut kādas mazas detaļas šeit, bet tagad pēdējā lieta, ko mēs darām, mēs liekam visu kopā, ko mēs bijām sadizainējuši," stāstīja Grava.
Inovāciju atbalstam studentiem būs pieejami teju 14 miljoni eiro
Līdz 2029. gadam inovāciju grantu programmā kopējais finansējums ir teju 14 miljoni eiro. Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks zinātnes un inovāciju attīstības jautājumos Jānis Paiders norādīja, ka augstskolas izstrādā pieteikumus un līdz gada beigām organizēs inovāciju ideju konkursus, kuros studējošie var saņemt ap 13 000 eiro grantu, strādājot jau ar esošu inovāciju, bet idejas sākotnējai izstrādei un testēšanai būs pieejams mazais grants ap 3000 eiro apmērā.
"Programma paredz lielāku publiskā finansējuma atbalsta intensitāti. Respektīvi, viena no izmaiņām ir tāda, ka mēs esam samazinājuši slieksni, ko mēs paredzam no komersantu līdzfinansējuma apjoma, jo tas tika identificēts kā viens no šķēršļiem iepriekšējā periodā, kas atturēja daudzu komersantu iesaisti, jo uzņēmumi jau iesaistās dažādās formās ar savām zināšanām, savām ierīcēm un visu pārējo," stāstīja Paiders.
"Tāpēc mums ir svarīgi, ka uzņēmumi iesaistās un ar tādu līdzfinansējuma apjomu, kas Latvijas apstākļos nav šķērslis. Bet tas nav obligāts priekšnosacījums, ka visas idejas ir automātiski komerciāli derīgas un izmantotas. To nevar prasīt no studentu komandas, kura ir tikko uzsākusi darbu, īpaši tāpēc, ka daudzas no šīm idejām tiešām ir testēšana, prototipēšana," viņš stāstīja.
Jaunajā inovāciju grantu programmā arī noteikts, ka vismaz 30% pieteikumu jābūt saistītiem ar mākslīgā intelekta tehnoloģijām, iekšējo un ārējo drošību un izglītības tehnoloģijām.
