Augstākās izglītības un zinātnes informācijas tehnoloģiju koplietošanas pakalpojumu centram (Vienotais pakalpojumu centrs – VPC) ir nozīmīga loma Latvijas atvērtās zinātnes stratēģijas īstenošanā, nodrošinot digitālo infrastruktūru un veicinot atvērtās zinātnes principu ieviešanu pētniecības vidē.
Lai izzinātu Latvijas pilnvarotās organizācijas Eiropas Atvērtās zinātnes mākoņa asociācijā (EOSC-A – European Open Science Cloud Association) skatījumu un izvērtētu sasniegumus atvērtās zinātnes attīstībā, EOSC-A pārstāvji 2025. gada sākumā intervēja VPC direktoru Jāni Grēviņu. Sarunā tika aplūkoti Latvijas pētniecības ekosistēmas izaicinājumi un iespējas, kā arī VPC loma starptautiskās sadarbības veicināšanā.
Kāda ir VPC loma Latvijas pētniecības ekosistēmā?
Katra Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts var pilnvarot vienu organizāciju pārstāvēt valsts intereses EOSC-A, piešķirot tai nacionālās pilnvarotās organizācijas statusu. Atbilstoši “Latvijas Atvērtās zinātnes stratēģijai 2021.-2027. gadam”, šis mandāts ir piešķirts VPC, kura līdzdibinātāji ir četras Latvijas zinātņu universitātes – Latvijas Universitāte (LU), Rīgas Stradiņa universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte. VPC veicina Latvijas augstākās izglītības un pētniecības iestāžu attīstību un starptautisko konkurētspēju, integrējot, attīstot un sniedzot kvalitatīvus koplietošanas informācijas tehnoloģiju pakalpojumus.
Viens no VPC stratēģiskajiem mērķiem ir veicināt zinātnes datu koplietošanu, kas cieši saskan ar EOSC-A vīziju par brīvu un neierobežotu piekļuvi pētniecības datiem. Šī mērķa sasniegšanai VPC nodrošina sadarbspējīgus pakalpojumus gan nacionālā, gan starptautiskā mērogā.
Piedāvātie risinājumi aptver visu pētniecības datu dzīves ciklu – no atklāšanas un uzglabāšanas līdz to pārvaldībai, analīzei un atkārtotai izmantošanai, nodrošinot brīvu piekļuvi neatkarīgi no valstu robežām un zinātniskajām disciplīnām.
Kāds ir VPC ieguldījums EOSC ekosistēmas izveidē nacionālā līmenī?
EOSC iniciatīva nacionālā līmenī nodrošinās Latvijas pilnvērtīgu iekļaušanos Eiropas Pētniecības telpas sadarbības tīklos un veicinās pētniecības datu pārvaldības attīstību. EOSC iniciatīva ir stūrakmens atvērtās zinātnes un resursu koplietošanas iedzīvināšanai akadēmiskajā vidē.
Latvijas valdības politiskā nostāja un stratēģiskie lēmumi apliecina EOSC iniciatīvas nozīmīgo lomu Latvijas pētniecības un attīstības sistēmas konkurētspējas un starptautiskās atvērtības veicināšanā, un tā ir lēmusi piešķirt finansējumu Atvērtās zinātnes prakses īstenošanai un EOSC Nacionālā mezgla izveidei.
VPC koordinē dialogu starp pētniecībā iesaistītajām organizācijām un akadēmisko kopienu par EOSC nacionālā mezgla izveidi. Lai atbalstītu šos centienus, VPC ir izveidojusi darba grupas infrastruktūras un pētniecības pakalpojumu jomā, kas nodrošina caurskatāmu un pētniecības kopienas vajadzībās balstītu rīcības plānu izstrādi. Darba grupu rezultāti tiek integrēti valsts politikas dokumentos un institūciju darbības stratēģijās.
VPC ikgadējās informācijas dienu darba kārtībās iekļauj EOSC iniciatīvas tematiku un aktualitātes. Šāds pasākums tiek rīkots divas reizes gadā, kura mērķis ir informēt Latvijas akadēmisko sabiedrību par jaunākajām norisēm. Informācijas dienas arī nodrošina platformu viedokļu apmaiņai un atgriezeniskās saites sniegšanai, tāpat veicina sadarbību un nodrošina, ka tiek efektīvi risinātas akadēmiskās kopienas vajadzības.
Kā jūs raksturotu valsts politiku un investīcijas atvērtajā zinātnē?
Latvijas pētniecības infrastruktūras attīstības stratēģija ir balstīta uz EOSC Nacionālā mezgla koncepciju un resursu koplietošanu. Stratēģijas īstenošana tiek finansēta no vairākiem avotiem. No valsts budžeta tiek segta dalība EOSC-A, VPC valsts deleģēto funkciju īstenošana un vispārējie VPC darbības izdevumi.
Tāpat neatņemama VPC ikdienas sastāvdaļa ir dažādu projektu īstenošana, kas tiek finansēti no ES fondiem un valsts budžeta piešķīruma infrastruktūras modernizācijai un jaunu pakalpojumu attīstību.
Nozīmīga loma ir arī privātā sektora ziedojumiem, kas finansē specializētus infrastruktūras attīstības projektus, piemēram, bērnu veselības aprūpes jomā. Šāda integrēta pieeja ieguldījumiem nodrošina līdzsvarotu atvērtās zinātnes ieviešanu, vienlaikus veicinot inovāciju attīstību un ilgtspēju izaugsmi visās tautsaimniecības nozarēs.
Vai varat minēt galvenās ieinteresētās puses, kas īsteno EOSC stratēģiju Latvijā?
Latvijas Atvērtās zinātnes stratēģijas 2021.-2027. gadam īstenošana ir apstiprināta pirms aptuveni diviem vai trīs gadiem. Būtiska loma šajā procesā bija informācijas un pieredzes apmaiņai, kā arī labās prakses pārņemšana no citām Eiropas valstīm. Tomēr joprojām ir daudz darāmā, it īpaši, lai skaidrotu EOSC ieguvumus Latvijas akadēmiskajai kopienai, padarot atvērtās zinātnes praksi par normu.
Īstenošanas procesā ir iesaistīts plašs sadarbības tīkls, kurā sadarbojas visas četrkāršās spirāles ieinteresētās puses, tostarp Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija, universitātes, zinātniskās institūcijas, RTU HPC centrs jeb Zinātniskais skaitļošanas centrs, LU Matemātikas un informātikas institūts, privātā sektora dalībnieki un sabiedrība kopumā.
Lai iegūtu atgriezenisko saiti par akadēmiskās kopienas vajadzībām un ņemtu vērā visas zinātniskās kopienas dalībnieku prasības, VPC nodrošina konsultācijas un iesaistes iespējas dažādiem valsts pētniecības institūtiem, tostarp Elektronikas un datorzinātņu institūtu, LU Cietvielu fizikas institūtu, Latvijas Organiskās sintēzes institūtu, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides institūtu “BIOR” un citiem.
Kādi ir galvenie izaicinājumiem EOSC attīstībai Latvijā?
Vēsturiski pētniecības infrastruktūru un pakalpojumus Latvijā decentralizēti ir nodrošinājušas dažādās iestādes, un to darbība ir bijusi vāji koordinēta, kā arī nav domāts par sistēmu spēju sadarboties.
Tieši šobrīd visas iesaistītās puses nacionālā līmenī aktīvi strādā, lai attīstītu pētniecības infrastruktūras un pakalpojumu kapacitāti.
Būtisks izaicinājumu ir tas, ka VPC personāls ir jauns un prasības EOSC mezgla izveidei ir izstrādes fāzē. Tāpat Latvija šajā virzienā iepriekšējos gados nav ieguldījusi pietiekamu finansējumu, kā arī tā nav bijusi institūciju prioritāte. Tomēr EOSC iniciatīvas mērķu sasniegšana VPC personālam rada entuziasmu darboties aktīvi un radīt jaunas idejas un pieejas pētniecības procesu uzlabošanai.
--
Intervētāji: Natalija Galica (Polijas Nacionālais zinātnes centrs) un Izabela Ketano (EOSC-A), un tā ir daļa no EOSC Focus projekta koordinētās interviju sērijas.
Avots: Open Science and the advancement of Latvia’s research capabilities on a global scale.
Intervija tulkoja researchLatvia komanda.
