Latvijas zinātniece saņēmusi Eiropas nozīmīgāko pētniecības grantu

Author
Latvijas Universitāte

4. decembris, 2024. gads

personība finansējums sasniegumi

3. decembrī izziņoti Eiropas prestižākā pētniecības granta – Eiropas Pētniecības padomes (European Research Council, ERC) granta – saņēmēji. Pēc vairāk nekā desmit gadu pārtraukuma to saņēmusi arī zinātniece Latvijā – socioloģe, Latvijas Universitātes (LU) tenūrprofesore Inta Mieriņa turpmākos piecus gadus vadīs starptautisku zinātnieku komandu, kas Krievijas kara Ukrainā kontekstā pētīs sabiedrības attieksmes pret migrantiem atšķirības un iemeslus.

Par augsto sasniegumu LU zinātņu prorektors Guntars Kitenbergs saka: “Latvijas Universitātei kā zinātnes universitātei ir pienākums tiekties pēc zinātnes izcilības. Tomēr nav daudz objektīvu rādītāju, kas patiesi apliecina izcilību. Starp tādiem ir ERC granti, kurus iegūt tīko pētnieki no visprestižākajām zinātnes institūcijām Eiropā. Tāpēc man ir liels prieks, ka Latvijas un Latvijas Universitātes zinātne atkārtoti saņēmusi tik augstu apliecinājumu.”  

Prestižā Eiropas Savienības veidotā neatkarīgā zinātniskā padome ERC ir vadošā Eiropas finansēšanas organizācija zinātnes izcilībai. Ar šādu grantu palīdzību zinātniekiem Eiropā ir iespēja realizēt vispārdrošākos zinātniskos centienus, jo ERC misija ir veicināt augstākās kvalitātes pētniecību. Latviešu socioloģe Inta Mieriņa ierindojas starp 103 savas nozares izcilajiem pētniekiem – šī gada grantu ieguvējiem. 

csm_V.Pavuls__1__16b90695e5.jpg
Foto: Visvaldis Pāvuls, LU

LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes tenūrporfesore, LU Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktore Inta Mieriņa ir ievērojama zinātniece, kura ar savu darbu būtiski ietekmē ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas un pasaules socioloģijas attīstību. Viņas zinātniskā darbība sniedz nozīmīgu ieguldījumu socioloģijas un politikas socioloģijas pētniecībā, īpašu uzmanību pievēršot migrācijas, diasporas, sabiedrības saliedētības un ilgtspējīgas attīstības jautājumiem. 

”Attieksme pret imigrāciju ir pretrunīgi vērtēts jautājums mūsdienu Eiropā, un tieši tas padara tās izpēti tik nozīmīgu un interesantu. Kādēļ mēs atgrūžam vienus, bet ar prieku uzņemam citus? Situācija ar Ukrainas bēgļiem paver unikālu iespēju labāk saprast mums pašiem sevi un sabiedrību,” viņa stāsta par savu pētījumu. 

Ar piešķirto teju 2 miljonu eiro finansējumu starptautisku zinātnieku grupa Intas Mieriņas vadībā pētīs imigrantu uzņemšanu Centrālajā un Austrumeiropā (Central and Eastern Europe - CEE) Krievijas iebrukuma Ukrainā kontekstā. Karš Ukrainā ir izraisījis lielāko bēgļu krīzi Eiropā kopš Otrā pasaules kara. Līdz šim CEE valstu iedzīvotāju attieksme pret imigrantiem ir bijusi krasi negatīva, pretstatā tam, kādu attieksmi piedzīvoja ukraiņu bēgļi. “Kā attieksme pret migrantiem attīstās, ņemot vērā vēsturiskos, ģeopolitiskos un ideoloģiskos faktorus?” – palīdzēs atbildēt šis pētījums. 

Mieriņas pētījums izaicina līdzšinējos attieksmi pret migrantiem skaidrojošos naratīvus, kas koncentrējušies uz ksenofobiju, etnisko nacionālismu, rasu aizspriedumiem un resursu spriedzi. Tā vietā pētījums uzsver vēsturiskās atmiņas, kolektīvās traumas, kopēja pretinieka un baiļu par drošību nozīmi. Izmantojot inovatīvu metodoloģisko pieeju, tā mērķis ir parādīt, ka attieksmes pret migrantiem ir niansētas, konteksta-specifiskas un atkarīgas gan no konkrētajiem iebraucējiem, gan konkrētajiem uzņemošajiem cilvēkiem. Zinātnieki daudzdisplinārā pieejā analizēs četras valstis: Latviju, Poliju, Ungāriju un, salīdzinošam kontekstam, Itāliju, lai noskaidrotu, kā minētie faktori veido attieksmi pret bēgļiem un migrantiem. Mūsdienu unikālajā vēsturiskajā kontekstā pētījums palīdzēs labāk izprast sabiedrības mijiedarbību ar migrantiem un piedāvāt risinājumus viņu uzņemšanas apstākļu uzlabošanai.  

ERC piešķir piecu dažādu veidu grantus, atkarībā no zinātnieku karjeras posma. Šogad konsolidatora grantam (ERC Consolidator grant), kuru ieguvusi Inta Mieriņa un kas pieejams pieredzējušiem zinātniekiem ar septiņu līdz 12 gadu darba pieredzi pēc doktora grāda iegūšanas, pieteikti kopumā 2313 projekti, no kuriem sociālo un humanitāro zinātņu jomā – 733. Finansējums piešķirts tikai 14,2% no iesniegumiem. 

ERC darbojas kopš 2007. gada un līdz šim kādu no pētniecības grantiem Latvijā ir saņēmis tikai viens zinātnieks – 2013. gadā izcilības grantu (ERC Advanced grant) piešķīra LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes (EZTF) tenūrprofesoram Andrim Ambainim kvantu datoru algoritmu priekšrocību un ierobežojumu pētniecībai. Savukārt 2024. gadā sinerģijas granta (ERC Synergy grant) projektu par vēsturisko pandēmiju izpēti kopīgi ieguva četri izcili zinātnieki, kuru komandā Latvijas Universitāti kā partneri pārstāv LU EZTF fakultātes profesors Normunds Stivriņš. 

saistītie raksti

personība

LNAA studējošajiem un mācībspēkiem apskatāma ceļojošā izstāde “Zinātne Latvijai 2025”

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) veidotā ceļojošā izstāde “Zinātne Latvijai 2025” sniedz unikālu iespēju iepazīt 12 Latvijas zinātnes izcilības un viņu ieguldījumu sabiedrības un pētniecības attīstībā. No 3. līdz 26. februārim šī daudzveidīgā ekspozīcija būs apskatāma Latvijas Nacionālās ai…

researchLatvia

3. februāris, 2025. gads

zinātnieku pieredzes stāsti personība

Apvienot aizraušanos sportā ar pētniecību: RSU LSPA vadošā pētnieka Edgara Bernāna ceļš zinātnē

Ph. D. Edgars Bernāns ir vadošais pētnieks Rīgas Stradiņa universitātes Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā (RSU LSPA). Viņa zinātniskā karjera ir spilgts piemērs tam, kā praktiskā pieredze un teorētiskās zināšanas var veiksmīgi papildināt viena otru. Aktuālākie pētījumi par biomehāniku un skrieš…

Brigita Zutere, researchLatvia

28. janvāris, 2025. gads

personība

Janvāra personība: Diāna Zandberga

Mūzika un zinātne – divas pasaules, kas nereti šķiet atšķirīgas, taču patiesībā tās ir cieši saistītas. To apliecina Dr. art. Diāna Zandberga, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) zinātniskā un radošā darba prorektore, pianiste, kura māksliniecisko izpēti uzskata par neatņemamu radošā …

researchLatvia

20. janvāris, 2025. gads

zinātnes komunikācija sasniegumi

Svinīgi atklāts IZM veidotais kalendārs un ceļojošā izstāde “Zinātne Latvijai 2025”

Iedvesmojošā gaisotnē aizvadīta Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) veidotā kalendāra un ceļojošās izstādes “Zinātne Latvijai 2025” prezentācija. Interaktīvais zinātnes kalendārs gan digitālā, gan klasiskā formātā apvieno 12 Latvijas vadošās zinātniskās institūcijas un to pētniekus. To izcilie…

Izglītības un zinātnes ministrija

9. janvāris, 2025. gads