Klajā nāk Arnolda Klotiņa izdotais pētījums “Mūzikas modernisma daudzās sejas”

Author
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts

5. decembris, 2024. gads

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgādā izdotais pētījums “Mūzikas modernisma daudzās sejas. 20. gs. jaunās mūzikas un avangarda attīstība Latvijas un Baltijas kaimiņzemju skaņu mākslā” ir stāsts par to, kā 20. gs. gaitā pakāpeniski mainījusies mūzikas izteiksme un stils. Grāmata adresēta plašām interesentu aprindām — žurnālistiem, skolotājiem, lektoriem un jebkuram kultūras baudītājam.

Muzikologa Arnolda Klotiņa grāmatas lasītājs uzzinās par gadsimta sākuma straujajām pārmaiņām Rietumeiropā, kad Pirmā pasaules kara iespaidā mūzika kļuva skarbāka, tika apšaubīta vai pat pamesta tonalitāte. Tomēr šī pasaules mūzikas pārmaiņu ietekme okupētajā Baltijā palīdzēja pārvarēt uzspiesto tā saucamā sociālistiskā reālisma dogmu, lai arī tie komponisti, kuri šo dogmu ignorēja, tika pakļauti režīma spaidiem.

Grāmatā parādīta latviešu, igauņu un lietuviešu jauno komponistu daiļrades dažādošanās ideoloģiskās varas atslābuma posmā pēc Staļina nāves. Bet turpinājumā tiek atspoguļota ideoloģisko spaidu atjaunošanās un izsmalcināšanās 20. gs. otrajā pusē, taču arī jaunas postmodernas romantisma un klasicisma ieskaņas mūzikā, kas galu galā noved pie visu stilu līdzāspastāvēšanas gadsimta beigu posmā — pie stilistiska plurālisma.

Mūzikas teorijas cienītājiem paredzēti īsi ilustrējoši nošu piemēri grāmatas beigās.

Dr. art. Arnolds Klotiņš ir muzikologs, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošais pētnieks. Daudzu publikāciju un grāmatu autors (minot nesenākās “Mūzika bēgļu gaitās: Latviešu mūzikas dzīve un jaunrade pēckara Eiropā 1944–1951” (LU LFMI, 2022), “Divatā ar tautasdziesmu” (Zinātne, 2020), “Mūzika pēckara staļinismā: Latvijas mūzikas dzīve un jaunrade 1944. līdz 1953. gadā” (LU LFMI, 2018)). 

Vairāk informācijas: https://lulfmi.lv/apgads

saistītie raksti

pētījumi

Turpinās darbs pie nulles emisiju ūdeņraža kurināmā elementa piekrastes zvejas kuģa modeļa izstrādes

Gandrīz gadu Vidzemes Augstskolas (ViA), Rīgas Tehniskās Universitātes un Stokholmas Vides institūta Igaunijas Tallinas centra pētnieki, kā arī  uzņēmēji no Latvijas un Francijas strādā pie projekta ”Piekrastes zvejas kuģi, kurus darbina nulles emisijas ūdeņraža kurināmā elementi | H…

Vidzemes Augstskola

29. janvāris, 2025. gads

granti pētījumi

Pētniekiem pieejami 12,8 miljoni inovatīvu biomedicīnas un fotonikas tehnoloģiju izstrādei

Biomedicīnas, medicīnas tehnoloģiju, farmācijas, fotonikas, viedo materiālu, elektronikas, elektrotehnikas, tehnoloģiju un inženiersistēmu pētniecības un inovāciju projektiem līdz 2026. gada beigām būs pieejams valsts budžeta finansējums 12,8 miljonu eiro apmērā. To nodrošinās Valsts pētījumu progr…

Renāte Franke, "BioPhoT" komunikācijas vadītāja

29. janvāris, 2025. gads

pētījumi

JVLMA Zinātniskās pētniecības centrs – vieta, kur satiekas zinātne, mūzika un deja

Pētniecība Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (JVLMA) aptver daudzveidīgus virzienus, kas veido pamatu gan Latvijas mūzikas tradīciju saglabāšanai, gan jaunu zināšanu radīšanai starptautiskā līmenī. Atzīmējot JVLMA 105. gadadienu, var droši secināt, ka Mūzikas akadēmijas pētnieciskā darbība i…

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija

27. janvāris, 2025. gads

medicīna pētījumi

Latvijas zinātnieki cenšas pārspēt agresīvu un bīstamu audzēju

Viens no pērnā gada Latvijas zinātnes sasniegumiem ir Latvijas Universitātē (LU) tapusi unikāla iekārta, kas palīdzēs noskaidrot, kā uzlabot adenokarcinomas pacientu ārstēšanu.  Aizkuņģa dziedzera adenokarcinoma ir viens no agresīvākajiem vēža veidiem. Aptuveni 90% pacientu, kuriem tas diag…

Ilze Kuzmina (Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondente)

13. janvāris, 2025. gads