Klajā nāk Arnolda Klotiņa izdotais pētījums “Mūzikas modernisma daudzās sejas”

Author
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts

5. decembris, 2024. gads

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgādā izdotais pētījums “Mūzikas modernisma daudzās sejas. 20. gs. jaunās mūzikas un avangarda attīstība Latvijas un Baltijas kaimiņzemju skaņu mākslā” ir stāsts par to, kā 20. gs. gaitā pakāpeniski mainījusies mūzikas izteiksme un stils. Grāmata adresēta plašām interesentu aprindām — žurnālistiem, skolotājiem, lektoriem un jebkuram kultūras baudītājam.

Muzikologa Arnolda Klotiņa grāmatas lasītājs uzzinās par gadsimta sākuma straujajām pārmaiņām Rietumeiropā, kad Pirmā pasaules kara iespaidā mūzika kļuva skarbāka, tika apšaubīta vai pat pamesta tonalitāte. Tomēr šī pasaules mūzikas pārmaiņu ietekme okupētajā Baltijā palīdzēja pārvarēt uzspiesto tā saucamā sociālistiskā reālisma dogmu, lai arī tie komponisti, kuri šo dogmu ignorēja, tika pakļauti režīma spaidiem.

Grāmatā parādīta latviešu, igauņu un lietuviešu jauno komponistu daiļrades dažādošanās ideoloģiskās varas atslābuma posmā pēc Staļina nāves. Bet turpinājumā tiek atspoguļota ideoloģisko spaidu atjaunošanās un izsmalcināšanās 20. gs. otrajā pusē, taču arī jaunas postmodernas romantisma un klasicisma ieskaņas mūzikā, kas galu galā noved pie visu stilu līdzāspastāvēšanas gadsimta beigu posmā — pie stilistiska plurālisma.

Mūzikas teorijas cienītājiem paredzēti īsi ilustrējoši nošu piemēri grāmatas beigās.

Dr. art. Arnolds Klotiņš ir muzikologs, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošais pētnieks. Daudzu publikāciju un grāmatu autors (minot nesenākās “Mūzika bēgļu gaitās: Latviešu mūzikas dzīve un jaunrade pēckara Eiropā 1944–1951” (LU LFMI, 2022), “Divatā ar tautasdziesmu” (Zinātne, 2020), “Mūzika pēckara staļinismā: Latvijas mūzikas dzīve un jaunrade 1944. līdz 1953. gadā” (LU LFMI, 2018)). 

Vairāk informācijas: https://lulfmi.lv/apgads

saistītie raksti

zinātnes komunikācija zinātnes politika pētījumi

Pētījuma rezultāti: 68% iedzīvotāju uzticas zinātnei un zinātnieku viedoklim

Latvijas iedzīvotāju interese par zinātni saglabājas stabila – to apliecina sabiedriskās domas monitorings, ko pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pasūtījuma veic reizi divos gados. Pētījums sniedz visaptverošu ieskatu sabiedrības attieksmē, līdzdalībā un interesē par zinātni, kā arī ļauj …

researchLatvia | Izglītības un zinātnes ministrija

16. aprīlis, 2025. gads

pētījumi granti

LU Cietvielu fizikas institūtā top atklājumi un tehnoloģijas, kas mainīs cilvēku ikdienu

Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts (LU CFI) pēdējos 8 gados ir piedzīvojis strauju izaugsmi, kļūstot par būtisku spēlētāju starptautiskajā zinātnes un inovāciju vidē. Institūta finanšu apgrozījums ir trīskāršojies (no 3 uz 9M EUR gadā),  bet starptautisko projektu piesaiste pie…

Līga Ūdre, LU Cietvielu fizikas institūts

27. marts, 2025. gads

pētījumi

Rīgas Stradiņa universitāte – zinātne veselīgai nākotnei

Pirms 75 gadiem dibinātā Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) ir Latvijas veselības aprūpes sistēmā integrēta zinātnes universitāte¹. RSU nodrošina veselības jomas zināšanu bāzi, veselības aprūpes speciālistus un kompetenču attīstību. Kopš 1998. gada RSU mājo arī sociālās zinātnes, savukārt 2024…

Rīgas Stradiņa universitāte

24. marts, 2025. gads

drošība tehnoloģijas pētījumi

Aizsardzības ministrs iepazīst zinātnisko potenciālu aizsardzības stiprināšanā

Lai veicinātu sadarbību starp zinātni un aizsardzības nozari, 20. martā Latvijas Universitātē (LU) viesojās aizsardzības ministrs Andris Sprūds. Vizītes laikā ministrs iepazinās ar LU zinātnisko potenciālu, kas var sniegt būtisku pienesumu valsts drošībai, un pārrunāja ar LU vadību turpmākās sadarb…

Latvijas Universitāte

20. marts, 2025. gads