Šogad Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs (VSRC) atzīmē savu 30 gadu jubileju, kas iezīmē trīs desmitgades nepārtrauktu darbību radioastronomijas un kosmosa izpētes jomā. VSRC, kas ir Ventspils Augstskolas struktūrvienība, ir viena no vadošajām zinātniskajām institūcijām Ziemeļeiropā, kas specializējas kosmosa tehnoloģijās un radioastronomijā.
Radioastronomijas centrs, kopš tā dibināšanas 1994. gadā, ir attīstījies par nozīmīgu pētniecības un tehnoloģiju centru, kurš ne tikai veic starptautiska līmeņa zinātniskos pētījumus, bet arī sniedz ieguldījumu tehnoloģiju inovācijās un Latvijas vārda nešanā pasaulē.
Ar savām augstākās klases radioastronomijas iekārtām – diviem lieliem radioteleskopiem (RT-32 un RT-16), LOFAR antenu lauku – VSRC nodrošina augstas precizitātes novērojumus, kas ir nozīmīgi gan Latvijas, gan starptautiskajai zinātniskajai kopienai.
Ventspils Augstskolas rektors Andris Vaivads atzīmē: “Gaisma no Mēness nāk 1 sekundi, no Saules 8 minūtes, no Jupitera vidēji 45 min (akadēmiskā stunda), mūsu galaktikas centrs ir 26 tūkstoši gaismas gadu attālumā. Tā varētu turpināt, kosmoss ir biedējoši aizraujošs! Piemēram, Dvīņu zvaigznāja spožākā zvaigzne Pollukss ir 33 gaismas gadu attālumā. Polluksa gaisma, ko šobrīd redzam, pameta Polluksu 1991. gadā, kad Latvija atjaunoja savu neatkarību. Tajā laikā šī brīža VSRC jaunie zinātnieki un inženieri vēl bija bērnudārza vecumā vai nebija dzimuši. Pats VSRC dzima 1994. gadā, pārņemot lielās 32 un 16 metru diametra antenas no Padomju armijas. VSRC veica milzīgu attīstības soli, veicot antenu renovācijas līdz 2015. gadam. VSRC auga tālāk, pievienojot futbola laukuma izmēra LOFAR antenu lauku 2019. gadā.
VSRC plešas aizsardzības un komercializācijas jomā. Visa šī garā ceļa pamatā ir bijis nesavtīgs un mērķtiecīgs VSRC komandas darbs.
Tāpat kritisks garajā ceļā ir bijis Ventspils valstspilsētas pašvaldības atbalsts un Latvijas valdības uzticēšanās VSRC komandai. Tik daudz notikumu, kamēr gaisma no Polluksa bija ceļā uz Zemi. Kur atrast Polluksu... vai melno caurumu? Prasi VSRC pētniekiem!
Šodien Irbenes radioteleskopi ir saslēgti starptautiskajos radioteleskopu tīklos. VSRC zinātnieki kopā ar saviem ārzemju kolēģiem nodarbojas ar kosmosa pētniecību, sākot ar mums tuvo Zemes jonosfēru, Sauli, Jupiteru un līdz pat neaptverami tālajiem zvaigžņu veidošanās rajoniem, aktīvajiem galaktiku kodoliem un citiem kosmiskiem objektiem. VSRC pētījumos pārsvarā tiek izmantoti Irbenes radioteleskopu datu, bet ir arī pētījumi, kas balstās uz teorētiskiem un skaitliskiem aprēķiniem vai citu radioteleskopu datiem.
Irbenes radioteleskopi ir unikāli - tiem ir ļoti zems trokšņu līmenis, arī pašā Irbenē ir zems elektromagnētisko trokšņu līmenis, 32 metru radioteleskops ir lielākais Ziemeļeiropā, vairāki Irbenes radioteleskopi vienuviet ļauj veikt lokālās interferometrijas mērījumus un citas priekšrocības.
Jau tuvākajā laikā mēs gaidām Irbenes pieslēgšanu starptautiskajam satelītu komunikācijas tīklam un pirmās satelītkomunikāciju sesijas ar kosmiskajām zondēm ceļā uz Mēnesi. VSRC nākotnes attīstībā ir milzu potenciāls! VSRC jāturpina audzēt jauno inženieru un zinātnieku paaudzi, kas spēs šo potenciālu īstenot arī nākamajos trīsdesmit gados.
Caur Irbeni uz zvaigznēm!"
VSRC direktors Mārcis Donerblics: “Atskatoties uz aizvadītajiem VSRC 30 gadiem, kopš 1994. gada 19. jūlija, kad Latvija pārņēma savā īpašumā Irbenes antenu kompleksu un dažas dienas vēlāk dibināja Ventspils Starptautisko radioastronomijas centru, esmu pārsteigts par to, cik daudz grūtībām un dažādiem posmiem ir nācies iziet cauri, lai komplekss kļūtu globāli konkurētspējīgs, kāds tas ir šodien! Pārņemšana, nosargāšana un saglabāšana, inženierkomunikāciju izveidošana, antenu pozicionēšanas spējas atjaunošana, renovācija, attīstīšana kļūstot par EVN biedriem, izveidojot LOFAR staciju, sadarbojoties ar Eiropas Kosmosa aģentūru un ieviešot partnerību ar Zviedrijas Kosmosa korporāciju, tas viss ir panākts ne vien ar ārēju atbalstu, bet arī ar kolēģu nesavtīgu pašaizliedzību un radošu darbu, cenšoties, antenu kompleksā balstītus pakalpojumus un zinātni, padarīt pieejamu Latvijas, Baltijas, Ziemeļvalstu, Eiropas un globālai sabiedrībai, kā arī saglabājot iespēju nākamajām paaudzēm izmantot šādus instrumentus Latvijā! – Par to esmu neizsakāmi gandarīts un pateicīgs!”