Latvijā ir divas reizes mazāk cilvēku ar doktora grādu nekā vidēji Eiropas Savienībā. Lai šo situāciju vērstu par labu, mācību iestādes šobrīd īpaši strādā pie doktorantūras studentu atbalsta – tostarp uzreiz viņus uzņemot kā universitāšu darbiniekus, ne vairs studentus.
Ilze Blāķe un Karīna Goluba šobrīd studē Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes doktorantūrā. "Motivācija ir karjeras izaugsme, jo darbs zinātnē ir tas, ko es vienmēr esmu vēlējusies. Tas ir tikai tāds loģisks nākamais solis, lai kļūtu par pētnieku," skaidroja Ilze.
Karīna ir farmaceite. Viņu interesē, kā atrast jaunas zāļu terapijas un testēt jau esošās dažādu vēžu vai retu saslimšanu gadījumā: "Mana promocijas darba tēma ir ar šo saistīta. Es izveidoju dažādus pirmsklīniskās izpētes modeļus, lai mēs varētu testēt gan jaunas zāļu terapijas, gan arī esošās."
Savukārt Ilze pēta asins šūnu vēzi: "Pētu, kā vide, šūnas, kas savā starpā iedarbojas ar vēža šūnām, ietekmē to, vai zāles darbojas vai nedarbojas."
Šobrīd Latvijā sācies process, kas daudziem padarīs doktorantūras studijas ērtākas un pieejamākas. "Latvijā trūkst cilvēku ar zinātņu doktora grādu. Mums ir divreiz mazāk nekā vidēji Eiropas Savienībā. Tas bija viens no iemesliem, kādēļ Latvijā tika iniciēts jaunais doktorantūras modelis," stāstīja LU Doktorantūras skolas direktore Zanda Rubene.
Augstākās izglītības iestādēs tiek veidotas Doktorantūras skolas, kas uzņemas atbildību par doktorantūras studijām kopumā, noņemot administratīvos pasākumus no studentu pleciem.
"Doktoranti no šī studiju gada vairs nav studenti, viņi ir universitāšu darbinieku, mūsu gadījumā Latvijas Universitātes darbinieki. Divu gadu laikā visi jaunuzņemtie doktoranti kļūst par darbiniekiem, kuriem daļa slodzes nozīmē pētniecību promocijas darbu izstrādāšanai. Būtībā viņi saņem algu par to, ka viņi veic savu pētījumu doktorantūrā," skaidroja Rubene.
Latvijas Universitātē izveidotas jaunas Doktorantūras skolas telpas, kurās kopā pulcēties gan studentiem, gan pasniedzējiem.
"Vēl tad, kad es pirms 20 gadiem doktorantūrā mācījos, doktorants bija diezgan vientuļš cilvēks, kas savā nodabā, bibliotēkā vai laboratorijā pēta un viens pats raksta disertāciju. Šobrīd tā tendence ir uz tīklošanos gan starp doktorantiem, gan starp akadēmiju un nozari, uzņēmējiem, gan arī starpnozaru tīklošanās. Viens no jaunā doktorantūras modeļa mērķiem ir starpnozaru pētījumi, jo tās ir zinātniskās inovācijas," uzsvēra Rubene.
Doktorantes Ilze Blāķe un Karīna Goluba atzīst, kā šāda tīklošanās ir vērtīga un nepieciešama. Universitātē uzsver, ka tieši starpnozaru pētījumi varētu radīt nākotnes zinātnes izcilības.
Foto un raksta resurss: lsm.lv