Dr. chem. Jānis Veliks, Latvijas Organiskās sintēzes institūta vadošais pētnieks, Organiskās sintēzes laboratorijas vadītājs.
Radošumam nav un nedrīkst būt robežu – jo radošāks zinātnieks, jo lielāka iespēja, ka viņš radīs kaut ko jaunu, unikālu, nebijušu un sabiedrībai noderīgāku.
Jāņa Velika galvenais pētniecības virziens šobrīd ir jaunu – efektīvu, ērti izmantojumu un stabilu – fluormetilēngrupas reaģentu izstrāde vienlaicīgai fluora un oglekļa atomu ievadei organiskajos savienojumos. Šie reaģenti ļauj vieglāk veidot jaunas fluoru saturošas molekulas, un to svarīgākais pielietojuma potenciāls ir saistīts ar aktīvo zāļvielu ražošanu, jo vidēji katra ceturtā no tām satur vismaz vienu fluora atomu. Zinātnieka un viņa kolēģu pētītā metode palīdzēs ērtāk un drošāk strādāt ar fluoru saturošiem savienojumiem un izvairīties no tiešās fluorēšanas, kam nepieciešama fluora gāze – agresīva, sarežģīti izmantojama un ar zemu selektivitātes, drošības profilu. Šo veikumu 2019. gadā Latvijas Zinātņu akadēmija atzina par vienu no desmit nozīmīgākajiem sasniegumiem Latvijas zinātnē. Fluora ķīmijai un tā unikālo īpašību izpētei Jānis nopietni pievērsās pēcdoktorantūras studiju laikā Oksfordas Universitātē. Viņaprāt, tieši medicīnas zinātne ir tā joma, kur nākotnē varētu sagaidīt galvu reibinošākos atklājumus ar būtisku ietekmi uz cilvēku dzīves kvalitāti.
Jānis doktora grādu ir ieguvis Cīrihes Universitātē un pēc tam divus gadus, pateicoties Šveices Nacionālā Zinātnes fonda stipendijai, stažējies Oksfordas Universitātē. Šīs studijas ļoti lielā mērā viņu veidojušas kā personību un pētnieku, jo iespēja atrasties starp izciliem zinātniekiem, redzēt, kā “dzimst zinātne” un tiek ģenerētas idejas, būtiski ietekmējušas pašizaugsmi, ļāvušas izkristalizēt turpmākos pētniecības virzienus un iegūt plašāku, neordināru redzējumu.
Doktorantūras laikā Cīrihes Universitātē zinātnieks darbojās supramolekulārās ķīmijas jomā, kam ir potenciāls pielietojums, piemēram, medicīnā un materiālzinātnē. Viņa pētnieciskā darbība bija pievērsta vājām starpatomu ķīmiskajām saitēm un jaunu topoloģiski sarežģītu struktūru ieguvei jeb “arhitektūrai” organisku molekulu līmenī. Pēc Jāņa domām, tas arī ir aizraujošākais pētnieka darbā – teorētisko ideju pārvēršana praktiski pielietojamās metodēs un vielās.
Zinātnieks ir pārliecināts, ka Latvijā konsekventāk un pragmatiskāk jāfokusējas uz prioritātēm – zināšanās balstītu ekonomiku, augstas pievienotās vērtības produktu radīšanu. Tas nozīmē investīcijas zinātnē, cilvēkresursos, tostarp atbalstu jaunajiem zinātniekiem, un mērķtiecīgu STEM (Science, Technology, Engineering, Mathematics) izglītības popularizēšanu pamatskolās. Tas svarīgi arī tāpēc, ka tieši zinātnieki spēj daudz ātrāk reaģēt uz pašreizējām tik mainīgajām un neprognozējamajām globālajām norisēm un izaicinājumiem, rast un piedāvāt nepieciešamos risinājumus.
Jāni jau kopš bērnības ir interesējis tas, no kā sastāv pasaule, vadījusi vēlme līdz pat sīkākajai detaļai izprast, kā viss veidots. Zēnības gados iemīlētā Latvijas daba ne tikai pamudinājusi viņu pievērsties ķīmijas studijām, bet arī motivējusi pēc studijām Rietumeiropā kopā ar ģimeni atgriezties dzimtenē un dot ieguldījumu tās zinātnē, strādāt ar studentiem.
Pētnieks uzskata, ka ikvienam cilvēkam ir nepieciešamas nodarbes, kas vingrina domāšanu, veicina radošumu. Tāpēc viņam tuva ir arī mūzika, jo tā līdzīgi šaham esot lielisks smadzeņu trenažieris. Jānis mēdz jokot – ja nebūtu kļuvis par zinātnieku, būtu bundzinieks. Starp citu, agrā jaunībā viņš spēlējis bungas populārajā latgaliešu rokgrupā “Dabasu Durovys”.
Projekts "Zinātne Latvijai 2024" tiek realizēts ERAF projekta “Integrētie nacionālā līmeņa pasākumi Latvijas pētniecības un attīstības interešu pārstāvības stiprināšanai Eiropas pētniecības telpā”, Nr. 1.1.1.5/17/I/002, ietvaros.