Biomedicīnas jaunuzņēmums “PrintyMed” ir piesaistījis divus Viedo materiālu kompetences centra grantus, kuru kopējā summa pārsniedz 800 tūkstošus eiro. Iecerēts, ka šo projektu realizācija nākamajā gadā sākt pārdošanas aktivitātes.
Līdz šim PrintyMed jau ir piesaistījis dažādus grantus. Ieskaitot sākotnējās investīcijas pētniecībā, tehnoloģijas attīstībā ieguldīti divi miljoni eiro. Tāpat kompānija ieguva trešo vietu inovatīvo ideju konkursā “Ideju kauss 2023”. Kā jau jaunuzņēmums, “PrintyMed” visu laiku meklē iespējas piesaistīt investīcijas – arī šobrīd.
Strādā pie sirds vārstuļa protēzes
Viens no grantiem ir paredzēts, lai izstrādātu sirds vārstuļu protēzi, izmantojot mākslīgo zirnekļa zīdu. Šajā projektā iecerēts izstrādāt izgatavošanas metodi un sirds vārstuļu protēzes prototipu, radīt jaunu tehnoloģiju, lai varētu drukāt mākslīgo zirnekļa zīdu, saglabājot tā bioloģiskās īpašības, kā arī izvērtēt mākslīgā zirnekļa zīda biomedicīniskās īpašības. Šī projekta kopējā summa ir 447,2 tūkstoši eiro.
“PrintyMed” līdzdibinātāja Jekaterina Romanova stāsta, ka 1/3 no globālajiem nāves gadījumiem ir saistīti ar sirds un asinsvadu slimībām. Lai glābtu cilvēku dzīvības, katru gadu tiek veikti vairāk nekā 300 tūkstoši sirds vārstuļu nomaiņas operāciju. Tiek prognozēts, ka dažu gadu laikā šis skaits pieaugs pat līdz 500 tūkstošiem. Katru gadu transplantācijai ir pieejami aptuveni 6000 orgānu, bet 100 tūkstoši cilvēku jau gaida orgānu transplantāciju – ik pēc 10 minūtēm viņiem pievienojas vēl kāds. Gaidot katru dienu mirst 22 cilvēki, taču pat tad, kad pacients nonāk līdz transplantācijai, autoimūnas reakcijas dēļ pastāv liels orgāna atgrūšanas risks.
“Mūsu sirds vārstuļu protēzes no zirnekļa zīda cilvēka organismā neizraisīs atgrūšanas procesus, tādēļ tas ir piemērots mākslīgo orgānu radīšanai 3D bioprinteros. Tas arī ir mūsu ambiciozākais mērķis, kuru palīdzēs sasniegt šis grants. Protams, līdz tam vēl ilgs ceļš ejams – vismaz trīs līdz pieci gadi,” stāsta J. Romanova.
Šobrīd “PrintyMed” no mākslīgā zirnekļu zīda ir izstrādājuši prototipu sirds vārstulim, kas ir vienkāršākā “detaļa” no sirds. Tas ir testēts ar žurku asinīm, un secināts, ka vārstulis pilda savas funkcijas.
Pēta jaunas membrānas
Viens no variantiem, kā nokļūt tirgū ātrāk, ir sadarbība ar pašmāju jaunuzņēmumu “Cellbox Labs”, kas izstrādā orgānus uz čipa. Tāpēc otrs grants paredzēts šūnu saistošas membrānas izstrādei, ko varētu izmantot orgānos uz čipa. Šajā projektā granta summa ir 362,7 tūkstoši eiro.
J. Romanova zina teikt, ka globālais orgānu uz čipa tirgus 2023. gadā bija 68,63 miljardi dolāru. Tiek prognozēts, ka līdz 2031. gadam tas sasniegs 448,92 miljardus dolārus. Galvenais iemesls šim pieaugumam ir prasības jaunu zāļvielu skrīningā dzīvnieku vietā izmantot orgānus uz čipa, kā arī šīs tehnoloģijas izmantošana cilvēku slimību modeļu pētījumos, kuros nepieciešams atveidot vairāku orgānu mikroshēmas.
“Pieaugošā pieprasījuma dēļ orgānu uz čipa ražojošie uzņēmumi aktīvi meklē alternatīvus membrānu materiālus, ko varētu veiksmīgi izmantot vairāku orgānu mikroshēmās. Mākslīgais zirnekļa zīds ir biosaderīgs materiāls ar augstu šūnu piesaistes spēju, tāpēc tas ir īpaši piemērots tādas membrānas izveidei, kas nodrošinās jaunu un komplicētāku orgānu uz čipa izveidošanu,” viņa stāsta.
Pēta iespējas arī kosmētikas nozarē
Mākslīgo zirnekļa zīdu var izmantot arī šķidrā veidā, taču tad tam ir citas īpašības. Šādā formā tas ir kā hidrogēls, ko varētu izmantot, piemēram, brūču apstrādē vai atjaunojošas kosmētikas ražošanā. J. Romanova skaidro, ka no regulācijas prasību skatu punkta kosmētika ir smērā vienkārša nozare, kurā ieiet ar kādu jaunu sastāvdaļu, taču tirgus ir ļoti piesātināts un konkurence ir milzīga.
“Mēs apzināmies savu kapacitāti un analizējam, kurā virzienā ar mazākiem ieguldījumiem varam gūt lielāku atdevi un sākt pārdošanu. Šobrīd tās ir membrānas,” norāda J. Romanova.
Atdarina procesu, kā zirnekļu zīdu “ražo” dabā
“PrintyMed” no Latvijas Organiskās Sintēzes institūtā izstrādātās tehnoloģijas ir radījis mākslīgo zirnekļu zīdu biomimētiskā veidā, atdarinot procesu, kā tas notiek dabā. “Laboratorijā ir baktērijas, kas saražo proteīnu un tālāk ar biokonjukcijas metodi atdarina procesu, kā zirneklis “ražo” zīdu. Lai gan “PrintyMed” metode neizmanto dzīvniekus, uzņēmums laboratorijā atdarina visus procesus tieši tāpat, kā to darītu zirneklis.
Latvijā radītais mākslīgais zirnekļu zīds atšķiras ar metodi, kādā to iegūst, un materiāla īpašībām. J. Romanova skaidro, ka citi mākslīgā zirnekļu zīda ražotāji to iegūst no ķīmiskām vielām, tās pareizā veidā savienojot. Šādā gadījumā pēc ķīmiskās metodes ražotais mākslīgais zirnekļu zīds nav saderīgs ar cilvēka ķermeni, tāpēc to nevar izmanto implantos, vārstuļos u. tml.
“PrintyMed” ražošanas apjoms vienā reizē pagaidām ir līdz 10 gramiem mākslīgā zirnekļu zīda. Lai gan apjoms ir mazs, J. Romanova skaidro, ka tas jau ir milzu solis uz priekšu. Turpmākā tehnoloģijas mērogošana, lai saražotu 100 vai 1000 gramus šīs izejvielas, būšot vienkāršāka.
Foto: PrintyMed Publicitātes foto: dibinātāji Sandra Treide, Kristaps Jaudzems un Jekaterina Romanova