Latvijas mājokļu kredītu tirgum nepieciešams būtisks izaugsmes izrāviens, lai tas kļūtu atvērtāks, dinamiskāks, daudzveidīgāks un kredītņēmējiem draudzīgāks – savā pirmajā pētījumā secina Baltijas Finanšu centrs (BFC), kas ir jauna, neatkarīga domnīca Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Rīgas Biznesa skolas paspārnē. Pētījums «Hipotekārā kreditēšana un konkurences veicināšana: Laiks pārslēgt ātrumu?» analizē citu valstu pieredzi un rosina diskusiju par Latvijas mājokļu kredītu tirgus attīstību tuvāko 5–10 gadu laikā.
Latvijā gandrīz visu mājokļu tirgu nosedz četras lielākās bankas, kuru kreditēšana pamatā tiek finansēta no noguldījumiem. Tikmēr citu valstu tirgos pēc finanšu krīzes ienākuši jauni spēlētāji, ieskaitot finanšu tehnoloģiju uzņēmumus, jauna veida nebanku kreditētājus un institucionālos investorus, piemēram, pensiju fondus un apdrošinātājus, kuriem investīcijas mājokļu kredītu tirgos ir ļoti pievilcīgas. Šie jaunie spēlētāji aizpildījuši tirgus nišas un piedāvā plašāku produktu klāstu, ieskaitot mājokļu kredītus ar fiksētām procentu likmēm.
BFC eksperti, izpētot citu valstu pieredzi, iezīmē vīziju, kā vajadzētu izskatīties Latvijas hipotekāro kredītu tirgum tuvāko 5–10 gadu laikā, lai uzsāktu plašāku diskusiju par tā attīstības potenciālu. Tirgū būtu jāienāk daudzveidīgākiem spēlētājiem – ne tikai bankām, bet arī fintech uzņēmumiem un citiem nebanku un specializētiem kreditētājiem. Nepieciešama arī finansējuma avotu dažādošana, piesaistot gan Latvijas, gan ārvalstu institucionālos investorus, tostarp pensiju fondus un apdrošināšanas kompānijas, un attīstot kapitāla tirgu. Pētījumā uzsvērts, ka modernā hipotekāro kredītu tirgū būtiska loma ir arī agregatoriem, brokeriem un salīdzināšanas tehnoloģiju platformām, kas palīdz patērētājiem orientēties piedāvājumu klāstā un būtiski atvieglo procesus, taču Latvijā šis segments pagaidām ir vāji attīstīts. Attīstoties tirgum, jāattīstās arī regulācijas un uzraudzības pieejai.
«Efektīvas konkurences atslēga ir aktīvs kredītņēmējs, kurš salīdzina dažādus piedāvājumus un apsver ne tikai zināmākos aizdevējus, bet ir gatavs dot iespēju arī jauniem un mazāk zināmiem tirgus dalībniekiem. Pēdējā gada laikā, pateicoties daudzu pušu kopējam darbam, ir noņemti būtiski šķēršļi pārfinansēšanās procesam, bet, mūsuprāt, ar to nebūs pietiekami. Uz cilvēku pleciem joprojām ir uzlikts par daudz. Salīdzinājumā – citās valstīs daudz lielāku atbalstu sniedz gan brokeri, gan dažādas digitālās salīdzināšanas platformas. Piemēram, Nīderlandē 60% un Lielbritānijā 75% jauno kredītu izsniegti ar starpnieku iesaisti. Arī mūsdienu tehnoloģijas paver daudz iespēju – kāpēc tās netiek izmantotas?» uzsver viena no pētījuma autorēm, BFC direktore Kristīne Dambe, kura savulaik strādājusi britu finanšu regulatorā ar konkurences veicināšanas jautājumiem un atgriezusies Latvijā, lai pārnestu šo pieredzi.
Pētījuma autori atbalsta pēdējos gados paveikto mājokļu kredīta tirgus atvēršanā un attīstīšanā, tomēr jautā, vai iesāktais darbs turpināsies arī tad, kad mazināsies mediju un publikas spiediens. It īpaši nākamajos gados būs nepieciešams monitorēt, vai ieviestās izmaiņas bijušas efektīvas un pietiekamas. Pētījums secina, ka viens no būtiskākajiem šķēršļiem turpmāku pārmaiņu ieviešanā ir fragmentētā sistēma – izmaiņu virzīšanā, ieviešanā un izvērtēšanā jāiesaista daudz dažādu institūciju. Lielākās neskaidrības šobrīd ir par atbildību sadalījumu par tirgus attīstīšanu, veicinot konkurenci, starp Finanšu ministriju, Konkurences padomi, abiem sektora regulatoriem (Latvijas Banku un Patērētāju tiesību aizsardzības centru) un Finanšu sektora attīstības padomi. Turklāt, salīdzinot ar citām valstīm, Konkurences padomei šobrīd nav nepieciešamo pilnvaru, instrumentu un cilvēkresursu, lai tā varētu iejaukties šāda veida tirgos, kuros konkurences process nedarbojas efektīvi, bet netiek pārkāpts konkurences likums.
Komentējot BFC pētījumu, finanšu ministrs Arvils Ašeradens uzsver: «Latvijā līdz šim nav bijusi pietiekami attīstīta neatkarīga rīcībpolitikas pētniecība, kas veicinātu kvalitatīvu diskusiju un palīdzētu pieņemt pētījumos balstītus lēmumus, tāpēc īpaši apsveicama ir šāda jaunas domnīcas ienākšana nozares ekosistēmā.» Ministrs piekrīt, ka finanšu politikas veidošanas un īstenošanas vide Latvijā ir fragmentēta, kas var apgrūtināt lēmumu pieņemšanu, tāpēc šāda analīze sniedz iespēju pārskatīt sistēmas nepilnības.
Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks pētījuma kontekstā izceļ ilgtermiņa perspektīvu hipotekāro kredītu tirgus attīstīšanā: «Piekrītu, ka šis ir maratons, nevis sprints. Iepriekšējo gadu darbi ir nesuši augļus, situācija ir jau krietni labāka, un es ļoti ceru, ka mēs turpināsim konstruktīvā veidā iet soli pa solim uz priekšu, skatoties ne tikai uz bankām, bet plašāk. Spēles laukums var būt krietni daudzveidīgāks, lai sabiedrībai piedāvātu piemērotākos pakalpojumus. Tirgus jāatver jauniem finanšu pakalpojumu sniedzējiem, tostarp nebankām un fintech uzņēmumiem, virzoties uz Eiropas līmeņa vienotu tirgu finanšu pakalpojumu jomā. Tas ir nepieciešams, lai finanšu pakalpojumi, tostarp hipotekārie kredīti, būtu cenas ziņā lētāki, labāk pielāgoti dažādu iedzīvotāju grupu vajadzībām un vienlīdz pieejami kā lielpilsētās, tā reģionos.
Savukārt Finanšu nozares asociācijas vadītājs Uldis Cērps atzīst: “Piekrītu, ka mums ir jābūt atvērtiem pret jauniem biznesa modeļiem mājokļu kreditēšanā, kas varētu tikt īstenoti Latvijas Bankas uzraudzībā. Uzsveram arī pētījumā norādīto nepieciešamību būtiski uzlabot Latvijas ekonomiskās analītikas kvalitāti, īpaši to, kas vērsta uz jaunu likumdošanas iniciatīvu ietekmes izvērtējumu uz finanšu tirgus dalībniekiem, patērētājiem un finanšu stabilitāti.»
Jaunu spēlētāju gatavību ienākt tirgū apstiprina Fintech Latvija asociācijas vadītāja Tīna Lūse: «Mēs redzam, ka Latvijas tirgū ir gana aktīvi alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzēji. Daļa no šiem tirgus spēlētājiem koncentrējas arī tieši uz nekustamo īpašumu jomas pakalpojumiem gan privātpersonām, gan uzņēmumiem. Pie tam, kas nav mazsvarīgi, daļa no šiem uzņēmumiem plāno neparobežoties ar darbību tikai Latvijas tirgū, bet iet arī citos pasaules tirgos, kas tādai mazai ekonomikai kā Latvija ir īpaši svarīgi. Mūsu uzdevums ir mazināt birokrātiskos šķēršļus šādu uzņēmumu darbībai Latvijā.»
Pētījumu finansējis Eiropas Komisijas Atveseļošanas un noturības mehānisms. Pētījuma autori – BFC ekonomisti un eksperti Kristīne Dambe, Andrejs Jakobsons un Viljams Šaubs (William Schaub).
Plašāk ar pētījumu var iepazīties Baltijas Finanšu centra mājaslapā.