Dr. sc. ing. Rihards Novickis, Elektronikas un datorzinātņu institūta (EDI) Robotikas un mašīnuztveres laboratorijas vadošais pētnieks.
Pētniecība ir radoši intuitīvs process un pētnieku grupa kā mazs ansamblis, kurā katram savs instruments un loma izcila skanējuma radīšanā.
Riharda un viņa vadītās pētniecības grupas darbs ir saistīts ar inovatīvu digitālu shēmu sintēzi, jaunu sensoru izstrādi, attēlu apstrādi un heterogēnām vienčipa sistēmām. 2018. gadā viņš līdz ar kolēģiem saņēma Latvijas Zinātņu akadēmijas atzinības rakstu par vienu no ievērojamākajiem Latvijas zinātnes sasniegumiem – oriģinālu pieeju mākslīgo neironu tīklu arhitektūras transformēšanai programmējamo loģisko masīvu struktūrās. 2022. gadā jaunais zinātnieks aizstāvēja promocijas darbu “Stereoredzes algoritmu izpēte un realizācija heterogēnā iegultā sistēmā”. Šobrīd viņš vada projektu “Apvārsnis Eiropa” (Horizon Europe) ietvaros. Tā mērķis ir rast risinājumus atvērtu čipu ekosistēmas nodibināšanai un attīstībai Eiropā un pasaulē; lai būtu iespēja ietekmēt visu cilvēku dzīves – līdzīgi tam, kā to dara brīvā un atvērtā pirmkoda entuziasti. Piemēram, Linux atvērtajai operētājsistēmai, kas darbojas plašā spektrā – no vienkārša kontroliera līdz superdatoriem un pat kosmosam.
Rihards sevi uzskata par sistēmas arhitektu, kura darbā bez matemātiskajām zināšanām ne mazāka loma ir intuīcijai.
Viņa pētniecības grupa ne tikai programmē, bet arī domā, kā dažādos, līdz šim tikai programmatūras formātā pastāvošos algoritmus uzlabot un iestrādāt digitālās shēmās. Viens no ieguvumiem – elektronisko ierīču izmēru, svara un enerģijas patēriņa samazinājums.
Rihards un viņa kolēģi matemātiski apraksta un integrē tehnoloģijās arī tos procesus, kas darbojas dabā, cilvēka organismā, piemēram, stereoredzes, neironu tīklu darbības principus. Mākslīgo neironu tīklu pielietojums strauji ienāk daudzās dzīves jomās – transportā, ražošanā, medicīnā un citur. Stereoredze jau tagad tiek plaši pielietota rūpniecības procesu automatizācijā un nodrošina telpisko uztveri industriālajiem robotiem, droniem un mobilajām ierīcēm.
Zinātnieks atzīst, ka čipu projektēšana un programmēšana ir daudz komplicētāka par “parasto” programmēšanu – tā prasa īpašas zināšanas un prasmes, spēju ņemt vērā lielāku faktoru skaitu un veikt daudz precīzākus aprēķinus, tāpēc speciālistu ar šādām kompetencēm nav daudz.
Taču viņu pētniecības darbā fascinē un nebeidz pārsteigt tieši šis izaicinājumu radošums un nepārtrauktās izaugsmes iespējas, kas uztur sava veida atkarību un jaunatklājēja prieku.
Esot dziļi tehnoloģiju pasaulē, pētnieks vienlaikus atzīst, ka to bezgalīgai un tikpat straujai turpmākai attīstībai garantiju nav – lai turpinātu līdzšinējo izaugsmi, nepieciešama fundamentāla domāšanas maiņa. Klasiskā pieeja algoritmu aprēķinu veikšanā lielā mērā savu potenciālu ir izsmēlusi, un sabiedrība vairs nevar paļauties uz pusvadītāju tehnoloģiju ražošanas uzlabojumiem. Tehnoloģiskā progresa turpinājumam nepieciešami radoši cilvēki, kuri spēs izdomāt un realizēt fundamentāli jaunas idejas. Riharda ambīcija – EDI izaugsme par Silīcija Intelektuālā īpašuma izstrādes namu (SilHouse) ar pasaules līmeņa tehnisko reputāciju.
Rihards savulaik domāja par mūziķa profesiju un vēl aizvien spēlē saksofonu. Tieši daži saksofona spēles virtuozi viņam palīdzējuši apzināties it kā vienkāršo patiesību – ja gribi kaut ko sasniegt, jāstrādā sistemātiski un neatlaidīgi, veltot tam visu laiku.
Rihards atzīst, ka viņam vislabāk padodas radīt kopējo vīziju, salikt visu kopā un sistematizēt. Viņš strādā disciplinēti un mērķtiecīgi. Riharda pētnieciskā karjera ir veidojusies strauji, un viņš ļoti novērtē EDI sniegtās iespējas un vadības uzticēšanos un atbalstu šaubu un pārdomu brīžos.
Projekts "Zinātne Latvijai 2024" tiek realizēts ERAF projekta “Integrētie nacionālā līmeņa pasākumi Latvijas pētniecības un attīstības interešu pārstāvības stiprināšanai Eiropas pētniecības telpā”, Nr. 1.1.1.5/17/I/002, ietvaros.