Pētniecība Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (JVLMA) aptver daudzveidīgus virzienus, kas veido pamatu gan Latvijas mūzikas tradīciju saglabāšanai, gan jaunu zināšanu radīšanai starptautiskā līmenī. Atzīmējot JVLMA 105. gadadienu, var droši secināt, ka Mūzikas akadēmijas pētnieciskā darbība ir kļuvusi par Latvijas mūzikas zinātnes stūrakmeni, kas ne tikai aktīvi elpo, bet arī harmoniski iekļaujas pasaules akadēmiskajos un kultūras procesos.
2025. gadā JVLMA kā viena no pirmajām 12 zinātniskajām institūcijām ir kļuvusi par Member of researchLatvia – Izglītības un zinātnes ministrijas veidotās zinātnes komunikācijas platformas vēstnesi. Interaktīvajā kalendārā “Zinātne Latvijai 2025” janvāra mēnesī īpaša uzmanība vērsta JVLMA pētnieciskajai darbībai, akcentējot Dr. art. Diānas Zandbergas ieguldījumu mākslinieciskajā pētniecībā.
Mūzikas akadēmijas Zinātniskās pētniecības centrā ik dienu strādā un jaunas idejas rada 19 pētnieki. Katrs no tiem iegulda kā individuālu sniegumu mūzikas pētniecībā, tā arī kolektīvās zināšanas.
Centrālais un tradīcijām bagātākais pētniecības virziens ir mūzikas zinātne jeb muzikoloģija, kuras pamatā ir dziļa vēsturisko, sistemātisko un etnomuzikoloģijas apakšnozaru izpēte.
Tā, piemēram, katru gadu dažādu Mūzikas akadēmijas pētnieku sadarbībā tiek izdots žurnāls Mūzikas akadēmijas raksti. 2024. gadā sadarbībā ar pētniekiem no Lietuvas, Igaunijas, Serbijas un Vācijas tika publicēts jau 22. numurs – speciālizlaidums angļu valodā, kas veltīts 20. gadsimta starpkaru perioda populārās mūzikas kultūras procesiem un piemērpētniecībai.
Katru gadu JVLMA pētnieki sasniedz arvien jaunus radošuma horizontus, paplašinot mūzikas pētniecības iespējas ar daudzveidīgām idejām. Zinātniski, vēsturiski, audiāli, mūsdienīgi – ir teju neiespējami uzskaitīt visas zinātkāres nozares un virzienus, taču gadu gaitā izkristalizējušies būtiskākie fokusi* –
- Latvijas mūzikas vēstures pētniecība dažādos aspektos un paradigmās: komponisti, instrumenti, žanri, cenzūra, skaņdarbi u.c.
- Skatuves māksla un prakse: skaņdarbu interpretācijas, repertuāra izvēle un dažādība, skatuves psiholoģiskie faktori, mākslu mijiedarbe u.c.
- Zinātnes aspekti muzikālajā vidē: tehnoloģijas, psiholoģija, uztvere, dzirde u.c.
- Pedagoģija: mūzikas izglītības dažādie aspekti, problēmjautājumi mācību procesā u.c.
- Etnomuzikoloģija: senās tradīcijas, folklora, tradicionālie dziedājumi u.c.
Projekti un pētījumi JVLMA Zinātniskās pētniecības centrā nekad neizsīkst. Tā, piemēram, šobrīd pētniece Zane Prēdele kopā ar Lauru Švītiņu un Kristiānu Vaickovsku turpina Jāzepa Vītola piemiņas istabas materiālu sistematizēšanu Valsts kultūrkapitāla fonda finansējuma projektā “Muzikologa Oļģerta Grāvīša arhīva materiālu sistematizēšana, kataloģizēšana un digitalizēšana. I posms”. 2024. gada septembrī producēti raidījuma “Vai zini..?” četri sižeti Latvijas Radio 3 raidījumā “Klasika”, izgaismojot atklātās vēstures liecības O. Grāvīša arhīvā JVLMA.
Vēl viens no nozīmīgākajiem un interesantākajiem projektiem Zinātniskās pētniecības centrā norisinājās 2018. gada rudenī sadarbībā ar Viļņas Universitāti (Lietuva) un Nacionālo Saņ Jačena Universitāti (angļu: National Sun Yat-sen University, Taivāna), kad JVLMA ieguva finansiālu atbalstu projektam “Smadzeņu un datora mūzikas saskarne iemiesotai muzikālai mijiedarbībai” (angļu – Brain-Computer Music Interfacing for Embodied Musical Interaction). Trīs pētnieku grupas no Latvijas, Lietuvas un Taivānas sadarbojās, lai izveidotu un izstrādātu smadzeņu un datora mūzikas saskarni (BCMI), kas spēj atbalstīt afektīvu komunikāciju muzikālās mijiedarbības kontekstos. Šādi instrumenti ar mūzikas palīdzību faktiski paver jaunu emocionālās komunikācijas kanālu, un tāpēc tie ir nekavējoties izmantojami mūzikas terapijas, apmācības un izpildījuma jomā, kur indivīda afektīvo stāvokļu apzināšanās, kontrole un komunikācija ir ļoti svarīga. Iegūtā sistēma arī veicinās efektīvu, reproducējamu, mobilu un afektīvi niansētu elektroencefalogrāfijas (EEG) un BCI metožu izstrādi, kas pielietojamas daudznozaru jomās.
JVLMA turpina attīstīt savu pētniecības darbību, izmantojot mūsdienīgas tehnoloģijas un starpdisciplināru pieeju.
Mūzikas akadēmija ne tikai bagātina Latvijas un starptautisko mūzikas zinātni, bet arī veicina inovācijas un radīt jaunus risinājumus, kas palīdzētu saglabāt, interpretēt un veicināt mūzikas kultūras mantojuma atpazīstamību. JVLMA aktīvā iesaiste starptautiskās sadarbības projektos paver iespējas jauniem pētījumiem un veicina zinātnisko izcilību.
________
* Mūzikas akadēmijas pētnieki strādā dažādos projektos, sākot no vēsturiskās mūzikas analīzes līdz pat jaunāko digitālo rīku pielietojumam mūzikas nozarē. Šeit ir daži no ievērojamākajiem pētījumiem, kas apliecina JVLMA ieguldījumu zinātnē un kultūras attīstībā:
1) Latvijas mūzikas vēstures pētniecība dažādos aspektos un paradigmās: komponisti, instrumenti, žanri, cenzūra, skaņdarbi u.c.
- Pētījums par Oskara Stroka daiļradi starpkaru periodā, to stilistisko daudzveidību un muzikālo mantojumu mūsdienās.
Jānis Kudiņš (2024). The Tango Songs (Schlagers) by Oscar Strok in Riga during the Interwar Period. Stylistic Synthesis of Various Musical Traditions. Mūzikas akadēmijas raksti (22). 9–48. lpp.
- Pētījums par Jelgavas koncertdzīves vēsturi 19. gadsimtā.
Zane Prēdele (2023). Jelgava kā koncertvieta 19. gadsimtā: mūziķi un repertuārs. Mūzikas akadēmijas raksti (21). 139–166. lpp.
- Pētījums par Latvijas preses vēsturi laikmetīgās akadēmiskās mūzikas kontekstā laika posmā no 1950. līdz 1980. gadiem.
Baiba Jaunslaviete (2023). Latvian Press on Contemporary Western Art Music in the 1950s–1980s: Socio-Political Context and Its Impact on Reviews. Musik und ihre gesellschaftliche Bedeutung in den staats- und postsozialistischen Ländern Mittel- und Osteuropas seit 1945. 177–190. lpp.
- Pētījums par Riharda Vāgnera operas Gredzens tapšanas vēsturi un iestudējumu Rīgā.
Lauma Mellēna-Bartkeviča (2023). Vāgnera “Gredzens” Rīgā. Pieturpunkti. Rihards Vāgners un Rīga. Rīga: Jumava, 119–170. lpp.
- Pētījums par Latvijas Skaņražu kopas darbības vēsturi laika posmā no 1923. līdz 1939. gadam.
Laura Švītiņa (2022). Latvijas Skaņražu kopa (1923–1939) un autortiesību aizstāvība. Mūzikas akadēmijas raksti (20). 47-80. lpp.
2) Skatuves māksla un prakse: skaņdarbu interpretācijas, repertuāra izvēle un dažādība, skatuves psiholoģiskie faktori, mākslu mijiedarbe u.c.
- Pētījums par horeomuzikālām performancēm.
Diāna Zandberga (2024). Breaking the Boundaries of Musician’s Corporeality: Challenges of the Choreomusical Performance. International Forum Improvisation and Creativity and Research-Based Education in Performing Arts at the Lithuanian Academy of Music and Theatre.
3) Zinātnes aspekti muzikālajā vidē: tehnoloģijas, psiholoģija, uztvere, dzirde u.c.
- Pētījums par EEG savienojamību aktīvas emocionālas muzikālas performances laikā.
M. Ghodousi, J. E. (Jachin) Pousson, A. Voicikas, V. (Valdis) Bernhofs, E. Pipinis, P. Tarailis, L. Burmistrova, Y.-P. Lin, I. Griškova-Bulanova. (2022). EEG Connectivity during Active Emotional Musical Performance. Sensors (22).
- Pētījums par uzmanības deficīta (hiperaktivitātes) traucējumu (ADHD) un individuālo atšķirību izpēte sarežģītās mūzikas uztverē un svešvalodās.
Christine Groß (Gross), Valdis Bernhofs, Eva Möhler, Markus Christiner (2023). Misjudgement of One’s Own Performance? Exploring Attention Deficit (Hyperactivity) Disorder (ADHD) and Individual Difference in Complex Music and Foreign Language Perception. International Journal of Environmental Research and Public Health (20).
- Pētījums par sociālās distancēšanās pārvarēšanu: daudzbalsīgās mūzikas izmantošana ausu un dzirdes treniņos.
Anda Beitāne (2024). Overcoming Social Distancing: Multipart Music for Ear Training. In Philomusica on-line (23/1).
- Pētījums par mākslīgā intelekta programmu, kas spēj nolasīt manuskriptus.
Laura Švītiņa (2024). From Manuscripts to Machine-Readable Texts: Developing AI Model for Latvian Autobiographic Heritage. Baltic J. Modern Computing.
4) Pedagoģija: mūzikas izglītības dažādie aspekti, problēmjautājumi mācību procesā u.c.
- Pētījums par individuālajām uzvedības atšķirībām bērnībā dziedot.
Valdis Bernhofs, Christine Groß (Gross), Markus Christiner. (2022). Individual Differences in Singing Behavior during Childhood Predicts Language Performance during Adulthood. Languages (7).
5) Etnomuzikoloģija: senās tradīcijas, folklora, tradicionālie dziedājumi u.c.
- Pētījums par maija dievkalpojumu vēsturi (pirmsākumiem) Latgalē.
Mārtiņš Boiko (2023). Maija dievkalpojumu pirmsākumi Latgalē. Mūzikas akadēmijas raksti (21). 59–102. lpp.
- Pētījums – prezentācija par Nīcas kultūras dažādību un daudzveidību mūsdienās.
Anda Beitāne un Daina Lāce (2024). Nīcas kultūrtelpas mūsdienu reprezentācija. Jaunākie atklājumi un atziņas. Konferenču sērija “Kultūras krustpunkti XVIII”. Tematiskā sekcija “Kultūras mantojums: Aktuālie jaunatklājumi un jaunatklātās aktualitātes”. Rīga, Latvijas Kultūras akadēmija.
