Šogad Ēnu dienas ietvaros, 2.-4. aprīlī, pieci vidusskolēni dosies uz Šveici, lai klātienē iepazītu Latvijas zinātnieku – fiziķu un inženieru – darbu Eiropas Kodolpētījumu centrā (CERN). Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nodrošina Latvijas dalību CERN gan finansiāli, gan stratēģiski, tādējādi veicinot pētnieku un uzņēmēju iesaisti šīs starptautiskās organizācijas aktivitātēs.
Šāda pieredze sniedz unikālu iespēju jauniešiem klātienē redzēt, kā Latvijas pētnieki strādā CERN, kā arī saprast, kā viņi var nākotnē iesaistīties zinātnē un inovācijās. Zinātnieki pateicas visiem pieteikumu iesniedzējiem par rūpīgi sagatavotajām un radošajām motivācijas vēstulēm, kā arī par izrādīto interesi STEM (science, technology, engineering and mathematics) jomā. Uz CERN dosies Liepājas Oskara Kalpaka vidusskolas 12. klases skolniece Anna Bēta, Siguldas Valsts ģimnāzijas 11. klases skolniece Evita Mārtinsone, Rīgas Juglas vidusskolas 12. klases skolnieks Kristaps Felkers, Bauskas Valsts ģimnāzijas 11. klases skolniece Kristīne Ella Slaidiņa un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Inženierzinātņu vidusskolas 12. klases skolnieks Pēteris Teodors Skrastiņš.
IZM atbalsts nodrošina Latvijas zinātniekiem iespēju piedalīties pasaules līmeņa pētījumos, attīstīt jaunas tehnoloģijas un stiprināt valsts zinātnes attīstību augstas enerģijas fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju jomā. Viens no būtiskākajiem atbalsta mehānismiem ir valsts pētījumu programma "Augstas enerģijas fizika un paātrinātāju tehnoloģijas", kas tiek īstenota 2022. – 2026. gadā.
Šīs programmas mērķis ir stiprināt Latvijas zinātnieku iesaisti CERN projektos, veicinot jauno pētnieku, tostarp doktorantu, dalību starptautiskos eksperimentos un inovāciju izstrādē. Programmu īsteno Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Universitāte (LU) un LU Cietvielu fizikas institūts.
Papildus no valsts budžeta līdzekļiem tiek finansēta Latvijas dalības nodrošināšana CERN, piešķirot aptuveni 2,89 miljonus eiro dažādiem saistītajiem izdevumiem, tostarp Nacionālā kontaktpunkta Latvijā darbībai, eksperimentu dalības maksai, CERN Tier-2 Skaitļošanas centra uzturēšanai, kā arī komunikācijas un izglītības aktivitātēm. Šobrīd Latvija ir CERN asociētā dalībvalsts, un IZM turpina atbalstīt virzību uz pilntiesīgas CERN dalībvalsts statusu. Virzība norisinās atbilstoši IZM izstrādātajam plānam par Latvijas CERN stratēģijas īstenošanu.
CERN zinātnieku ēnotāji 2025. gadā
2025. gadā ir izraudzīti pieci vidusskolēni, kuri Ēnu dienas ietvaros iepazīsies ar Latvijas zinātnieku darbu CERN, Šveicē. Anna Bēta ēnos RTU un LU doktorantūras programmas “Daļiņu fizika un paātrinātāju tehnoloģijas” studenti Daci Osīti. Dace strādā CERN CMS (Compact Muon Solenoid) eksperimentā. Ikdienā viņa daudz izmanto programmēšanas prasmes, lai veiktu datu analīzi saistībā ar elementārdaļiņām – top kvarkiem. Evita Mārtinsone ēnos minētās LU un RTU doktorantūras programmas studenti un CERN-MEDICIS (Medical Isotopes Collected from ISolde) eksperimenta darbinieci Patrīciju Kalniņu. CERN. Viņas ikdienas darbs ir saistīts ar radioaktīvām vielām, kuras iespējams izmantot medicīnā, lai ārstētu onkoloģiskas slimības.
Kristaps Felkers ēnos RTU Daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju institūta direktoru Kārli Dreimani. Viņš CERN vada Latvijas zinātnieku grupu, kas veic pētniecību CMS eksperimentā. CMS ir viens no četriem lielajiem fizikas eksperimentiem, kas atrodas uz Lielā hadronu paātrinātāja (LHC – Large Hadron Collider) – vislielākās zinātniskās iekārtas pasaulē. CMS darbojas ap 6000 cilvēku no gandrīz 60 valstīm, un nozīmīgu lomu tajā ieņem arī Latvijas zinātnieku grupa, kas veic top kvarka, Higsa bozona un Standartmodeļa vektoru bozonu mērījumus, kā arī strādā pie jaunas daļiņu detektēšanas sistēmas – MIP Timing Detector (MTD) – izstrādes.
Savukārt Kristīne Ella Slaidiņa ēnos RTU vadošo pētnieku Andri Ratku, kura pienākums ir koordinēt Latvijas paātrinātāju grupas darbu CERN starptautiskajos projektos I.FAST un HITRIplus, kuru mērķis ir radīt jaunas paātrinātāju tehnoloģijas, lai attīstītu biofizikas un medicīnas pētījumus vēža ārstēšanā ar smago jonu terapiju. Toties Pēteris Teodors Skrastiņš ēnos RTU pētnieku Gunti Pikuru, kurš ir pirmais doktora grāda ieguvējs, kas savu promocijas darbu ir izstrādājis CERN. Guntis strādā ar aditīvās ražošanas tehnoloģijām un pēta, kā tās izmantojamas paātrinātāju izgatavošanā.
Zinātnieki ir gandarīti, ka Latvijā ir daudz jauniešu, kuri savu nākotni vēlas saistīt ar eksaktajām un dabaszinātnēm. Tas dod cerību, ka Latvijā veidojas jauna paaudze, kas varēs turpināt Latvijas zinātnieku darbu CERN.
CERN jau 70 gadus ir pasaulē vadošais zinātniskais centrs, kurā notiek globāli nozīmīgi zinātnes atklājumi – ir radīts pasaules interneta tīmeklis (world wide web – www) un pierādīta Higsa bozona eksistence.
Latvijā Ēnu diena notiks 4. aprīlī, un potenciālās ēnas vēl līdz pat marta beigām var pieteikties iepazīt savu izraudzīto ēnu devēju darbu, reģistrējoties portālā enudiena.lv.