Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un Latvijas Universitāte (LU) šodien, 14. decembrī, parakstīja līgumu par institucionālā finansējum ieviešanu. Tas dos iespēju elastīgāk plānot budžeta sadali un mērķtiecīgāk sagatavot tautsaimniecībai nepieciešamo speciālistus. Lēmumu par pilotprojekta uzsākšanu Ministru kabinets pieņēma šā gada 19. novembrī.
Projekta mērķis ir radīt finansēšanas sistēmu, kas nodrošina elastīgāku pieeju studējošo atbalstam, ņemot vērā dažādu studiju programmu specifiku. Šāds modelis LU dos lielāku brīvību pieņemt datos balstītus lēmumus par studentu uzņemšanu un studiju finansējumu, sniegs iespēju pielāgot studiju programmas un absolventu sagatavošanu atbilstoši valsts ekonomikas vajadzībām. LU varēs noteikt studiju samaksas principus, tostarp piedāvāt iespējas studēt gan par valsts budžeta līdzekļiem, gan par daļēju samaksu. IZM līguma ietvaros slēgs vienošanos ar LU par sagatavojamo speciālistu skaitu un izmēģinājumprojekta ietvaros sasniedzamajiem rezultātiem.
“Institucionālā finansējuma ieviešana ir nozīmīgs solis mērķtiecīgā valsts politikā, kas ir vērsta uz Latvijas augstskolu stiprināšanu. Finansēšanas modeļa mērķis ir radīt mūsdienīgus stimulus augstākās izglītības iestādēm fokusēties uz rezultātu, samazināt birokrātiju, kā arī veidot plašākas iespējas, kā piesaistīt finansējumu,” akcentē izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša.
“Augstākās izglītības institucionālā finansējuma ieviešana ir būtisks solis Latvijas augstākās izglītības starptautiskās konkurētspējas stiprināšanā un efektivitātes attīstībā,” uzsver LU rektors profesors Gundars Bērziņš.
“LU ir lielākā un nozīmīgākā jauno pedagogu izglītošanas vieta Latvijā, tādēļ institucionālā finansējuma pilotprojektā koncentrējamies tieši uz pedagoģijas studiju daļu, lai celtu pedagogu prestižu un veicinātu interesi par skolotāja profesiju, kā arī nodrošinātu profesionālu pedagogu nokļūšanu skolās, mazinot akūto skolotāju trūkumu Latvijā.”
Rektors arī norāda, ka LU rūpīgi sagatavojusies jaunā finansēšanas modeļa ieviešanai, izpildot visas IZM izvirzītās prasības, tai skaitā veicot savas kvalitātes vadības sistēmas sertifikāciju atbilstoši starptautiskajam izcilības standartam EFQM (the European Foundation for Quality Management), saņemot novērtējumā Baltijā augstāko rezultātu - piecas no iespējamajām septiņām zvaigznēm.
Līgums 2024. - 2026. gadam nosaka konkrētus mērķus, kas LU jāsasniedz, izmantojot piešķirto finansējumu, piemēram, jānodrošina konkrēts skaits uzņemto studentu STEM pedagoģijas programmās, speciālās pedagoģijas un logopēdijas studiju programmās. Tāpat jāievieš pedagoģijas studiju modulis, ko var apgūt ikviens LU students, jāizstrādā vienots skolotāju profesionālās kvalifikācijas eksāmena koncepts, kā arī jāpanāk STEM un valodu mācību jomu pedagoģijas studiju programmu absolventu skaita pieaugums u.c. Projekts paredz arī vairākus priekšnosacījumus, lai nodrošinātu veiksmīgu institucionālā finansējuma ieviešanu, tostarp attīstītu pārvaldību, spēcīgu kvalitātes vadības sistēmu un finanšu plānošanu augstskolā. Plānots, ka izmēģinājumprojekta rezultātā palielināsies LU stratēģiskās specializācijas absolventu skaits, tiks veicināta mūžizglītība, uzlabota finansējuma piesaiste, kā arī samazināsies bez diploma eksmatrikulēto skaits.
Izmēģinājumprojekti palīdz identificēt izaicinājumus un risinājumus šīs sistēmas ieviešanā. Projekta ietvaros plānots izveidot finanšu modeli, kas veicinās efektīvāku līdzekļu izlietojumu un sniegs augstākajām izglītības iestādēm lielāku autonomiju to misijas īstenošanā.
Publicitātes attēls: Māris Vēveris, LU Komunikācijas departaments.
