Ministru kabinetā apstiprinātās ilgtermiņa valsts pētījumu programmas mērķis ir attīstīt akadēmiskās pētniecības un pielietojamās zinātnes kompetences inovatīvu un komercializējamu produktu un tehnoloģiju izstrādei ciešā sadarbībā ar Latvijas biomedicīnas, medicīnas tehnoloģiju, farmācijas, fotonikas, viedo materiālu, elektronikas, elektortehnikas, tehnoloģiju un inženiersistēmu nozarēm. Paredzēts, ka ilgtermiņa programmas īstenošanas laikā līdz 2032. gadam tiks izstrādātas vismaz 45 tehnoloģijas, kā arī vismaz piecas jaunas komercializācijā nodotas tehnoloģijas. Programmas kopējais finansējums laika posmā no 2024. gada līdz 2026. gadam ir 22 miljoni eiro.
Neraugoties uz to, ka kopējie pētniecības un attīstības izdevumi Latvijā nedaudz pieaug, ir nepieciešami papildu stimuli ne vien uzņēmumu ieguldījumu pētniecības un attīstības sekmēšanai, bet arī apņēmīgas rīcības valsts ieguldījumiem, turklāt šos ieguldījumus plānojot ar ilgtermiņa pieeju. Viens no veidiem, kā paaugstināt valsts ieguldījumus pētniecībā un attīstībā, ir nozaru ministriju veidotas valsts pētījumu programmas, kas ir valsts pasūtījums pētniecības darbu veikšanai, lai radītu jaunas zināšanas, prasmes un inovācijas, attīstītu jaunus produktus, procesus un pakalpojumus, tostarp attīstītu cilvēkresursus nozaru problēmu risināšanai.
Nolemj mainīt valsts pētījumu programmas modeli
2022. gada beigās Ekonomikas ministrija sāka īstenot valsts pētījumu programmu “Inovāciju fonds – nozaru pētījumu programma” viedās specializācijas jomās “Biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija” un “Fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas”. Šobrīd tiek īstenoti divi projekti, katrs 5,7 miljonu eiro apmērā.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis norāda, ka Ekonomikas ministrijā tika saskatīta nepieciešamība mainīt valsts pētījumu programmas modeli, nodrošinot, ka komerciālas ievirzes valsts pētījumu programmas tiek īstenotas ar ilgtermiņa pieeju, centrā izvirzot platformu modeli – pētniecības organizāciju un platformas sadarbības partneru apvienības, kas īsteno valsts pasūtījumu un uzrauga šajās platformās iesniegto un atbalstīto projektu īstenošanas gaitu.
“Turklāt platformu darbā paredzēts iesaistīt arī Latvijas industriju, kurai būtu iespēja definēt zinātniskās problēmas, kuru risināšanai nepieciešama agrīnas stadijas pētniecība, kas nodrošina, ka platformu darbs var sniegt ieguldījumu arī Latvijas industrijai, ja tā izrādīs interesi par pētniecības rezultātiem un būs gatava šos rezultātus iegādāties un komercializēt pēc projektu īstenošanas,” uzsver ministrs.
Projektu uzraudzībā sola elastību
Ņemot vērā, ka Ministru kabinets iepriekš ir apstiprinājis Ekonomikas ministrijas piedāvājumu ieviest ilgtermiņa valsts pētījumu programmas modeli, kas balstīts uz platformu un platformu projektu pieeju, paredzēts izveidot ilgtermiņa valsts pētījumu programmas “Inovāciju fonds – ilgtermiņa pētījumu programma” īstenošanu.
Paredzēts ieviest pētniecības organizāciju veidotas sadarbības platformas, atlasīt projektus un pielietot elastību projektu uzraudzībā. Tas sniegs iespēju darbu plānot ilgtermiņā, kā arī noteikt konkrētākus mērķus, kuri būtu svarīgi gan valstisko mērķu sasniegšanai, gan arī Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas jomu “Biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija” un “Fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas” attīstībai. Šīm viedās specializācijas stratēģijas jomām ir gan augsts zinātnes un komercializācijas potenciāls, gan arī plašas iestrādnes tehnoloģiju attīstībā, kuru turpmākai attīstīšanai nepieciešama ilgtermiņa finansējuma pieeja.
Katrai programmai savi uzdevumi
Galvenie ilgtermiņa programmas uzdevumi biomedicīnas, medicīnas tehnoloģijas, farmācijas jomā ir terapijas pieejamības uzlabošana dzīvildzes un darbspējas pieaugumam, attīstot zāļu, to transportformu un vakcīnu ražošanas tehnoloģijas, īstenojot zāļvielu pārprofilēšanu, jaunu zāļu atklāšanu un attīstības pētījumus, kā arī identificējot jaunus biomarķierus un attīstot precīzijas medicīnas risinājumus.
Savukārt fotonikas un viedo materiālu, tehnoloģiju un inženiersistēmu jomā galvenie uzdevumi ir optikas, fotonikas, mikroelektronikas, mikrofluīdikas ierīču, viedo materiālu, datu pārraides un sakaru tehnoloģiju, sensoru un inženiersistēmu, robotikas un nākotnes lietu interneta risinājumu attīstīšana.
Foto: Unsplash