Bērza mizas atkritumi kā ilgtspējīgs koksnes aizsardzības risinājums

Author
Latvijas Valsts Koksnes Ķīmijas institūts

6. februāris, 2025. gads

pētījumi zinātnes komunikācija

 Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts (KĶI) pēta, kā bērza mizu – maz izmantotu saplākšņa un celulozes rūpniecības blakusproduktu – var pārvērst videi draudzīgos koksnes aizsardzības līdzekļos. Tā vietā, lai bērza mizu sadedzinātu enerģijas iegūšanai, institūta jaunākais pētījums, kuru vada Daniela Godiņa, analizē, kā no bērza mizas iegūtās suberīnskābes (SA) var kalpot kā ilgtspējīga alternatīva uz naftas bāzes veidotiem koksnes apstrādes līdzekļiem.

475852635_1157739779688583_6815736673815732871_n.jpg
 Foto no Danielas Godiņas personīgā arhīva.
Galvenie KĶI pētījuma secinājumi (publicēti žurnālā Journal of Renewable Materials):
  • Suberīnskābes uzlabo koksnes izturību pret mitrumu un sēnīšu bojājumiem, pagarinot tās kalpošanas laiku.
  • No SA iegūti risinājumi var aizstāt kaitīgās ķīmiskās vielas, kas pašlaik tiek izmantotas būvniecībā un koksnes saglabāšanā.
  • Etanolā šķīdinātas suberīnskābes uzrādīja vislabāko impregnēšanas efektivitāti un ilgtermiņa izturību pret izskalošanos.
  • Pētījuma rezultāti paver iespējas ekoloģiskiem pārklājumiem, līmēm un aizsargmateriāliem ilgtspējīgai būvniecībai.
Kāpēc tas ir svarīgi?
  • Aprites bioekonomika darbībā – tā vietā, lai sadedzinātu atkritumus, mēs pārstrādājam bērza mizu vērtīgos materiālos.
  • Ilgtspējīgi būvniecības risinājumi – SA apstrādāta koksne nodrošina uzlabotu ūdens izturību bez toksiskiem piemaisījumiem.
  • Jaunas iespējas zaļajai ķīmijai – papildu pētījumi varētu optimizēt SA formulējumu plašākam pielietojumam.

Lasiet pilnu pētījuma tekstu šeit (Tas ir tehnisks pētījums materiālzinātnes un bioekonomikas profesionāļiem).

Iepazīsti zinātnieku

Daniela Godiņa ir Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta pētniece un viena no trim Latvijas zinātniecēm, kas 2025. gadā saņēmusi Baltijas valstu stipendiju sievietēm zinātnē. Viņa specializējas analītiskajā ķīmijā, pētot bērza mizas ķīmisko sastāvu un tās iespējamos pielietojumus, tostarp betulīna izmantošanu kosmētikā un suberīna kā bioloģiski noārdāmas līmes attīstību. 2024. gadā viņa bija līdzautore 11 zinātniskajām publikācijām un saņēma institūta atzinības rakstu. Papildus pētniecībai Daniela aktīvi popularizē zinātni, iesaistās studentu apmācībā un pasākumu organizēšanā.

saistītie raksti

zinātnes komunikācija augstākā izglītība

Atklājot Šveices – Latvijas sadarbības programmu, zinātnieki uzrunā jauniešus izstādē "Skola 2025"  

21. februārī starptautiskajā izglītības izstādē "Skola 2025" norisinājās Šveices – Latvijas sadarbības programmas "Lietišķā pētniecība" atklāšanas pasākums "NEIESPĒJAIS IR IESPĒJAMS". Zinātnieki un inovāciju veidotāji iepazīstināja klātesošos ar īstenotajiem pētniecības projektiem, apliecinot, ka z…

Latvijas Zinātnes padome

21. februāris, 2025. gads

zinātnes komunikācija augstākā izglītība

Izglītības un zinātnes ministrija izstādē “Skola 2025” stāstīs par studiju un pētniecības iespējām

No 21. līdz 23. februārim izstāžu centrā “BT 1”, Ķīpsalā, norisināsies izglītības izstāde “Skola 2025”. Tās ietvaros par studiju un pētniecības iespējām stāstīs Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), kā arī Latvijas Zinātnes padome (LZP) un Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA). Pie…

Izglītības un zinātnes ministrija

20. februāris, 2025. gads

kosmoss pētījumi

Latvijas astronoms Baldones observatorijā atklāj jaunu asteroīdu

Asteroīds, ko astronoms Baldones observatorijā fiksēja 2017. gada 29. jūlija naktī, nu oficiāli apstiprināts kā jaunatklājums un iekļauts katalogā ar nosaukumu "LU fonds", informē Latvijas Universitāte (LU). Asteroīds ar numuru 658398 jeb Lufonds = 2017 RE3 nosaukts par godu visiem…

Latvijas Universitāte / Delfi.lv

18. februāris, 2025. gads

zinātne pētījumi

Koksnes ķīmijas institūta pētnieki attīsta jaunus bionoārdāmus šķiedru iepakojuma materiālus

Piesaistot finansējumu, Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūts (KĶI) un SIA V.L.T. izstrādājuši inovatīvas un uz zināšanām bāzētas metodes un tehnoloģijas, kā arī radījuši inovatīvus iepakojuma materiālus. KĶI kopā ar SIA V.L.T. ir izstrādājuši jaunus bionoārdāmus šķiedru iepakojuma mater…

Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūts

14. februāris, 2025. gads