Ph. D. Brigita Dejus, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Ūdens pētniecības un vides biotehnoloģiju laboratorijas vadošā pētniece, RTU Zinātnes un inovāciju centra projektu vadītāja, Eiropas Komisijas (EK) okeāniem un ūdeņiem veltītās misijas padomes vēstniece.
Katrs pētījums ir kā tiekšanās uz horizontu, aiz katra sasniegta mērķa ir nākamais – kamēr vien pētnieka gars ir dzīvs, tas nerimst.
Brigita ir RTU jaunā pētniece, kuras pētnieciskais darbs ir saistīts ar ūdeni, notekūdeņu monitoringu un attīrīšanu. Savu doktora disertācijas darbu viņa izstrādāja, vienlaikus studējot RTU un Zviedrijas Karaliskajā Tehnoloģiju institūtā (Kungliga Tekniska högskolan – KTH), pētot mikroskopisko sēņu izmantošanas potenciālu notekūdeņu attīrīšanā no farmaceitiski aktīvajām vielām. Brigita zinātnisko darbu turpina RTU, attīstot notekūdeņos balstītas epidemioloģijas iespējas.
Dzīvā daba, vide un bioloģija Brigitu interesēja kopš bērnības, taču jau pamatskolas beigās bijis skaidrs – viņa pētīs tieši ūdeni. Ūdens, kā viņa pati saka, galu galā ir matērija, bez kuras nevar iztikt neviena dzīva radība, arī cilvēks. Lai gan sākotnēji šaubījusies, vai savu ikdienu vēlas pavadīt laboratorijā, īsā darba pieredze citās jomās ātri vien likusi saprast, ka akadēmiskā vide, zinātne un pētniecība ir viņas sirdslieta.
Projekts "Zinātne Latvijai 2024" tiek realizēts ERAF projekta “Integrētie nacionālā līmeņa pasākumi Latvijas pētniecības un attīstības interešu pārstāvības stiprināšanai Eiropas pētniecības telpā”, Nr. 1.1.1.5/17/I/002, ietvaros.
Savu doktora disertāciju pētniece veltīja aktuālam tematam – farmaceitisko vielu radītajam piesārņojumam. Pieaugot medikamentu daudzumam, ko cilvēki ikdienā patērē, farmaceitiski aktīvās vielas arvien biežāk var nonākt dabā. Vairums notekūdeņu attīrīšanas staciju šo piesārņojumu pilnībā likvidēt pagaidām nespēj. Piemēram, zivis ar nomierinošu vielu piesārņotā ezerā var kļūt apātiskas, nebaidīties no dabiskajiem ienaidniekiem, kā dēļ var tikt izjauktas un ietekmētas ezera eko un biosistēmas. Viens no alternatīvajiem risinājumiem nākotnē notekūdeņu attīrīšanā varētu būt mikroskopiskās sēnes – tās ātri vairojas, un to radītie enzīmi farmaceitiski aktīvās vielas var sašķelt līdz tādam stāvoklim, kas videi draudus vairs nerada.
Līdz ar Covid-19 pandēmijas sākumu RTU Ūdens pētniecības un vides biotehnoloģiju laboratorijā attīstījies jauns pētniecības virziens – Brigita kopā ar kolēģiem pēta, kā notekūdeņu monitorings izmantojams Covid-19 un citu slimību izplatības sabiedrībā uzraudzībai un analīzei. Tas ir īpaši nozīmīgi epidemioloģiski sarežģītās situācijās, prognozējot slimību gaitu un izplatību vai lēmumu pieņēmējiem ļaujot izdarīt nozīmīgus secinājumus par sabiedrības veselību kopumā. Brigitas darba šā brīža fokuss ir jaunu notekūdeņu koncentrēšanas metožu izstrāde ar mērķi uzlabot notekūdeņu monitoringa precizitāti.
Paralēli pētnieces darbam Brigita darbojas arī RTU Zinātnes un inovāciju centrā, lai atbalstītu citus jaunos zinātniekus. Par savu misiju šajā darbā viņa uzskata savest kopā zinātniekus, akadēmiskās vides pārstāvjus un uzņēmējus, sekmējot ilgtermiņā nozīmīgu problēmu un jautājumu risināšanu ar zinātniskām metodēm. Digitālie dvīņi, raķetes būve, aļģu potenciāls notekūdeņu attīrīšanā no fosfora, videi draudzīgs betons – šie ir tikai daži projekti, pie kuriem ar Brigitas līdzdalību šobrīd strādā RTU studenti.
Brigita ir pārliecināta, ka zinātne nedrīkst palikt laboratoriju gaiteņos vien, tāpēc par svarīgu sava darba šķautni viņa izvirzījusi ūdens zinātnes popularizēšanu – pētījumu publiskošanu un ūdens resursu aizsardzības nozīmes skaidrošanu sabiedrībai. Šis ir viens no iemesliem, kāpēc viņa iesaistījusies arī EK okeāniem un ūdeņiem veltītajā misijā, kur darbojas kā padomes locekle un tīra ūdens vēstniece Eiropā.
Par savu galveno dzinējspēku pētnieces darbā Brigita sauc tiekšanos pēc jaunām zināšanām – tās pilnveido, neļauj apstāties un ir galvenais ieguldījums, ko var dot arī mūsu valstij.