ASV sekmīgi testē inovatīvu asfaltu, kura "recepti" izstrādā RTU zinātnieki

Author
Rīgas Tehniskā universitāte

9. janvāris, 2025. gads

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki, turpinot attīstīt tehnoloģiju bitumena un asfaltbetona modificēšanai ar nolietotu riepu gumiju, izstrādā jaunu efektīvu metodi, kas padara ceļa segumu pat divas līdz trīs reizes izturīgāku pret risu un plaisu rašanos, bet ceļu būves nozari – ilgtspējīgāku. Tehnoloģija sekmīgi testēta ne vien Latvijā, bet pirmo reizi arī Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV). RTU laboratorijās top "receptes" arī citu valstu ceļiem.

Pirmais eksperimentālais ceļa posms ASV uzbūvēts Kanzassitijā, izmantojot asfaltbetona īpašības uzlabojošu modifikatoru un tehnoloģiju, kas jau izmēģināta arī Latvijā.

53865019235_916bb4cf42_o.jpg
Publicitātes attēls. Foto: Kārlis Grava, Viktors Haritonovs, RTU.

Viļānu novadā sadarbībā ar SIA "Vlakon" aizvadītajā gadā izgatavota un uz ceļa liela dolomīta karjera tuvumā, ko intensīvi izmanto smagās automašīnas, ieklāta eksperimentālā asfaltbetona partija. Tas kļuva par trešo "riepu asfalta" ceļu Latvijā. 

ASV un Latvijā izmantotais ELTC (End of Life Tire Compound) modifikators izgatavots no devulkanizētas nolietotu riepu gumijas, RTU zinātniekiem sadarbojoties ar ASV uzņēmumu "Rubbintec" un Lietuvas kompāniju "Polylema". Modifikators tiek pievienots tieši asfaltbetona maisījuma ražošanā, izmantojot tā dēvēto sauso metodi. Jaunā modifikācijas tehnoloģija spēj uzlabot ceļa seguma īpašības ļoti īsā ražošanas laikā – līdz vienai minūtei.

"Tehnoloģijas ieviešana ir vienkārša un neprasa būtiskas investīcijas, jo nav nepieciešama atsevišķa modifikācijas mezgla izveide, tādēļ to iespējams īstenot jebkurā asfaltbetona ražotnē. Būvējot iepriekšējos ceļu posmus, izmantojām slapjo metodi, kad atsevišķā mezglā vispirms tika modificēts bitumens, ko pēcāk pievienoja minerālmateriālam, ražojot asfaltbetonu. Bitumena modifikācijai vajadzēja vienu, pat divas stundas. Jauno tehnoloģiju var salīdzināt ar cukura pievienošanu tējai. Iepriekš mums cukurs bija ilgi jāmaisa, līdz tas izšķīda, tagad tas izkūst uzreiz, būtiski samazinot enerģijas patēriņu," skaidro RTU Būvniecības un mašīnzinību fakultātes Būvniecības inženierzinātņu institūta vadošais pētnieks Viktors Haritonovs

web-researchLatvia-zinatne-Latvijai-vizualis (11).png
Publicitātes attēls. Foto: Kārlis Grava, Viktors Haritonovs, RTU.

Būvniecības inženierzinātņu institūta un Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas institūta zinātnieku komanda turpina izstrādāt "receptes", kas atbilstu arī Izraēlas, Dienvidkorejas, Austrālijas un Vācijas ceļu būvniecības prasībām.

"Mums ir liela pieredze un metodes modificēta bitumena kompozīciju izgatavošanā un raksturošanā. Mēs izstrādājam un pārbaudām simtiem bitumena recepšu, izvērtējam materiāla īpašības, īpaši reoloģiju – viskozitāti, plasticitāti, elastību utt. Pārbaudām modifikatoru iestrādi, modelējam tā uzvedību izgatavošanas procesā un ekspluatācijā," stāsta Ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas institūta profesors Remo Merijs-Meri. RTU zinātniskais aprīkojums ļauj, piemēram, 24 stundu laikā imitēt bitumena nolietošanos uz ceļa septiņu līdz desmit gadu laikā.

RTU zinātnieku veikums veicina aprites ekonomikas un ilgtspējas principu iedzīvināšanu ceļu būves nozarē.

"Mums ir būtiski, lai, zaļajai komponentei kļūstot par obligātu prasību ceļu būves iepirkumos, nozares uzņēmumi būtu konkurētspējīgi," saka V. Haritonovs.

Jau šobrīd inovatīvā tehnoloģija konkurē ar fosilās izcelsmes polimēriem, vēl izdevīgāka tā kļūs, kad iepirkumos būs jāapliecina ne vien izmantoto materiālu ekspluatācijas īpašības, bet arī to minimālā ietekme uz vidi. 

53865018895_f5b2e6b670_o.jpg
Publicitātes attēls. Foto: Kārlis Grava, Viktors Haritonovs, RTU.

RTU publicitātes bildes pieejamas tiešsaistē.

saistītie raksti

pētījumi granti

LU Cietvielu fizikas institūtā top atklājumi un tehnoloģijas, kas mainīs cilvēku ikdienu

Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts (LU CFI) pēdējos 8 gados ir piedzīvojis strauju izaugsmi, kļūstot par būtisku spēlētāju starptautiskajā zinātnes un inovāciju vidē. Institūta finanšu apgrozījums ir trīskāršojies (no 3 uz 9M EUR gadā),  bet starptautisko projektu piesaiste pie…

Līga Ūdre, LU Cietvielu fizikas institūts

27. marts, 2025. gads

pētījumi

Rīgas Stradiņa universitāte – zinātne veselīgai nākotnei

Pirms 75 gadiem dibinātā Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) ir Latvijas veselības aprūpes sistēmā integrēta zinātnes universitāte¹. RSU nodrošina veselības jomas zināšanu bāzi, veselības aprūpes speciālistus un kompetenču attīstību. Kopš 1998. gada RSU mājo arī sociālās zinātnes, savukārt 2024…

Rīgas Stradiņa universitāte

24. marts, 2025. gads

drošība tehnoloģijas pētījumi

Aizsardzības ministrs iepazīst zinātnisko potenciālu aizsardzības stiprināšanā

Lai veicinātu sadarbību starp zinātni un aizsardzības nozari, 20. martā Latvijas Universitātē (LU) viesojās aizsardzības ministrs Andris Sprūds. Vizītes laikā ministrs iepazinās ar LU zinātnisko potenciālu, kas var sniegt būtisku pienesumu valsts drošībai, un pārrunāja ar LU vadību turpmākās sadarb…

Latvijas Universitāte

20. marts, 2025. gads

zinātnes komunikācija pētījumi

Atklājot Šveices – Latvijas sadarbības programmu, zinātnieki uzrunā jauniešus izstādē "Skola 2025"  

21. februārī starptautiskajā izglītības izstādē "Skola 2025" norisinājās Šveices – Latvijas sadarbības programmas "Lietišķā pētniecība" atklāšanas pasākums "NEIESPĒJAMAIS IR IESPĒJAMS".  Zinātnieki un inovāciju veidotāji iepazīstināja klātesošos ar īstenotajiem pētniecības projektiem, apliecin…

Latvijas Zinātnes padome

21. februāris, 2025. gads