ASV sekmīgi testē inovatīvu asfaltu, kura "recepti" izstrādā RTU zinātnieki

Author
Rīgas Tehniskā universitāte

9. janvāris, 2025. gads

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki, turpinot attīstīt tehnoloģiju bitumena un asfaltbetona modificēšanai ar nolietotu riepu gumiju, izstrādā jaunu efektīvu metodi, kas padara ceļa segumu pat divas līdz trīs reizes izturīgāku pret risu un plaisu rašanos, bet ceļu būves nozari – ilgtspējīgāku. Tehnoloģija sekmīgi testēta ne vien Latvijā, bet pirmo reizi arī Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV). RTU laboratorijās top "receptes" arī citu valstu ceļiem.

Pirmais eksperimentālais ceļa posms ASV uzbūvēts Kanzassitijā, izmantojot asfaltbetona īpašības uzlabojošu modifikatoru un tehnoloģiju, kas jau izmēģināta arī Latvijā.

53865019235_916bb4cf42_o.jpg
Publicitātes attēls. Foto: Kārlis Grava, Viktors Haritonovs, RTU.

Viļānu novadā sadarbībā ar SIA "Vlakon" aizvadītajā gadā izgatavota un uz ceļa liela dolomīta karjera tuvumā, ko intensīvi izmanto smagās automašīnas, ieklāta eksperimentālā asfaltbetona partija. Tas kļuva par trešo "riepu asfalta" ceļu Latvijā. 

ASV un Latvijā izmantotais ELTC (End of Life Tire Compound) modifikators izgatavots no devulkanizētas nolietotu riepu gumijas, RTU zinātniekiem sadarbojoties ar ASV uzņēmumu "Rubbintec" un Lietuvas kompāniju "Polylema". Modifikators tiek pievienots tieši asfaltbetona maisījuma ražošanā, izmantojot tā dēvēto sauso metodi. Jaunā modifikācijas tehnoloģija spēj uzlabot ceļa seguma īpašības ļoti īsā ražošanas laikā – līdz vienai minūtei.

"Tehnoloģijas ieviešana ir vienkārša un neprasa būtiskas investīcijas, jo nav nepieciešama atsevišķa modifikācijas mezgla izveide, tādēļ to iespējams īstenot jebkurā asfaltbetona ražotnē. Būvējot iepriekšējos ceļu posmus, izmantojām slapjo metodi, kad atsevišķā mezglā vispirms tika modificēts bitumens, ko pēcāk pievienoja minerālmateriālam, ražojot asfaltbetonu. Bitumena modifikācijai vajadzēja vienu, pat divas stundas. Jauno tehnoloģiju var salīdzināt ar cukura pievienošanu tējai. Iepriekš mums cukurs bija ilgi jāmaisa, līdz tas izšķīda, tagad tas izkūst uzreiz, būtiski samazinot enerģijas patēriņu," skaidro RTU Būvniecības un mašīnzinību fakultātes Būvniecības inženierzinātņu institūta vadošais pētnieks Viktors Haritonovs

web-researchLatvia-zinatne-Latvijai-vizualis (11).png
Publicitātes attēls. Foto: Kārlis Grava, Viktors Haritonovs, RTU.

Būvniecības inženierzinātņu institūta un Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas institūta zinātnieku komanda turpina izstrādāt "receptes", kas atbilstu arī Izraēlas, Dienvidkorejas, Austrālijas un Vācijas ceļu būvniecības prasībām.

"Mums ir liela pieredze un metodes modificēta bitumena kompozīciju izgatavošanā un raksturošanā. Mēs izstrādājam un pārbaudām simtiem bitumena recepšu, izvērtējam materiāla īpašības, īpaši reoloģiju – viskozitāti, plasticitāti, elastību utt. Pārbaudām modifikatoru iestrādi, modelējam tā uzvedību izgatavošanas procesā un ekspluatācijā," stāsta Ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas institūta profesors Remo Merijs-Meri. RTU zinātniskais aprīkojums ļauj, piemēram, 24 stundu laikā imitēt bitumena nolietošanos uz ceļa septiņu līdz desmit gadu laikā.

RTU zinātnieku veikums veicina aprites ekonomikas un ilgtspējas principu iedzīvināšanu ceļu būves nozarē.

"Mums ir būtiski, lai, zaļajai komponentei kļūstot par obligātu prasību ceļu būves iepirkumos, nozares uzņēmumi būtu konkurētspējīgi," saka V. Haritonovs.

Jau šobrīd inovatīvā tehnoloģija konkurē ar fosilās izcelsmes polimēriem, vēl izdevīgāka tā kļūs, kad iepirkumos būs jāapliecina ne vien izmantoto materiālu ekspluatācijas īpašības, bet arī to minimālā ietekme uz vidi. 

53865018895_f5b2e6b670_o.jpg
Publicitātes attēls. Foto: Kārlis Grava, Viktors Haritonovs, RTU.

RTU publicitātes bildes pieejamas tiešsaistē.

saistītie raksti

pētījumi

LU veic Baltijā unikālus un inovatīvus materiālu un nanoelektronikas ierīču kvantu īpašību pētījumus

Latvijas Universitātes (LU) Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ķīmiskās fizikas institūtā veikts nozīmīgs ieguldījums materiālzinātņu un nanotehnoloģiju attīstībā – slēgtā cikla kriostata sistēma papildināta ar unikālu aprīkojumu, kas ļauj veikt visaptverošus jauno materiālu kvantu īpašību p…

LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte

10. janvāris, 2025. gads

medicīna pētījumi

Eiropas Kosmosa aģentūra izsludina pieteikšanos ārstiem pētniecības veikšanai Antarktīdā

Līdz š.g. 31. janvārim atvērta pieteikšanās Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) izsludinātajai ārsta pētnieka vakancei Konkordijas polārstacijā, Antarktīdā. Šī unikālā iespēja ir pieejama arī Latvijas pētniekiem, jo Latvija ir EKA asociētā dalībvalsts. Kopš 2001. gada EKA biomedicīnas pētījumu veikš…

Ilze Stikāne, researchLatvia

2. janvāris, 2025. gads

open science pētījumi

Eiropas Atvērtās zinātnes mākonis: Latvijas zinātnes potenciāls un iespējas globālajā kontekstā

Latvija ir daļa no Eiropas Atvērtā zinātnes mākoņa (European Open Science Cloud – EOSC) iniciatīvas kopš 2019. gada, un tas ir nozīmīgs ieguldījums mūsdienīgas pētniecisko datu pārvaldības tehnoloģiju attīstībā un izmantošanā, kā arī Latvijas zinātnes integrācijā starptautiskajā ekosistēmā. EOSC no…

researchLatvia

27. decembris, 2024. gads

pētījumi sadarbība

Stiprinās Latvijas līdzdalību Baltijas jūras reģiona, Ukrainas un ASV pētniecības iniciatīvā

Šodien, 17. decembrī, valdība apstiprinājusi grozījumus, kas paredz Latvijas zinātniekiem pagarināt termiņu Baltijas jūras reģiona valstu, Ukrainas un ASV sadarbības iniciatīvas īstenošanai pētniecības jomā. Šīs izmaiņas ir vērstas uz efektīvāku starptautiskā daudzpusējā projekta īstenošanu un turp…

Izglītības un zinātnes ministrija

17. decembris, 2024. gads