Zinātnieki izveido pārtiku lietošanai ekstremālos apstākļos

Author
Evelīna Paula Vāvere / Latvijas Radio

5. marts, 2025. gads

Sadarbojoties vairākiem Latvijas pētniekiem, izstrādāti pārtikas produkti lietošanai ekstremālos apstākļos. Izmantojot liofilizācijas tehnoloģiju, pārtiku ir iespējams arī uzlabot, lai tā mazinātu miegainību, vai tieši otrādi – nomierinātu.

pvmx.jpg
Pārtika lietošanai ekstremālos apstākļos           Foto: Evelīna Paula Vāvere / Latvijas Radio 

Lai tūristi, karavīri un jebkurš cits sarežģītos apstākļos nonācis cilvēks varētu pilnvērtīgi sevi pabarot, pētnieki no biznesa augstskolas "Turība", Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Zemessardzes Zinātnes, pētniecības un inovāciju ieviešanas centra izveidojuši speciālus pārtikas produktus.

Iniciatīva izstrādāt ekstremālām situācijām piemērotu pārtiku nāca no Zemessardzes Zinātnes, pētniecības un inovāciju ieviešanas centra puses,

jo karavīriem vajag tādas pārtikas pakas, kas ir vieglas, kas nav jāuzglabā īpašās temperatūrās, kā arī ir gatavas lietošanai uzreiz.

Vadmotīvs – viegli, ērti, ātri un pilnvērtīgi

Ar īpašu metodi produktus sasaldētā stāvoklī žāvē vakuumā, pēc tam sablenderē un sapresē batoniņos. Tādā veidā veselu ēdienreizi, kurā saglabājas arī maltītes uzturvērtība, var ielikt kabatā, skaidroja biznesa augstskolas "Turības" bakalaura programmas "Uzturs" direktore un uztura speciāliste Guna Bīlande.

"Karavīram ir ļoti svarīgi, ka visu ir iespējams ērti paņemt līdzi. Ja tas nav ieliekams kabatā, tad tas īsti neder karavīram. Attiecīgi šis ir viens no galvenajiem vadmotīviem, pēc kā mēs vadāmies – lai tas būtu viegli, ērti, ātri un joprojām pilnvērtīgi no uzturvērtības viedokļa, un kvalitatīvi."

pvmz.jpg
Pārtika lietošanai ekstremālos apstākļos        Foto: Evelīna Paula Vāvere / Latvijas Radio

Zemessardzes Zinātnes, pētniecības un inovāciju ieviešanas centra vadītājs Juris Ķiploks atklāja, ka ar šo tehnoloģiju ir iespējams arī uzlabot pārtikas devu, ko karavīri uzņem:

"Tā kā karavīri tomēr atrodas speciālos apstākļos, dažādos apstākļos, ir nepieciešamas arī kaut kādas pārtikas piedevas, kas pastiprina ne tik vien izturību, bet arī, teiksim, kognitīvās spējas – uztur zināmu mundruma līmeni, samazina miegainību vai īpašos gadījumos arī gluži otrādi ļauj nedaudz atslābināties."

To var izdarīt, batoniņam pievienojot, piemēram, uztura bagātinātājus, kofeīnu vai vitamīnus.

Projektu finansē abas universitātes un Zemessardzes Zinātnes, pētniecības un inovāciju ieviešanas centrs no iekšējiem līdzekļiem, un šobrīd izstrādātos produktus vēl testē un attīsta.

Taču pirmais, kuram bija izdevība šos batoniņus izmēģināt praksē, bija alpīnists un zemessargs Juris Ulmanis, kurš janvārī devās ekspedīcijā uz Dienvidpolu. Intervijā Latvijas Televīzijai viņš jau stāstīja, ka priekšrocība bija batoniņa ērtais izmērs. Neskatoties uz to, tas spēja pilnvērtīgi pabarot, kad nomāca izsalkums. Arī garša esot tikpat laba kā svaigam produktam.

Pārveidot var gandrīz jebkuru produktu

Sublimācijas iekārtā var pārveidot gandrīz jebkuru pārtikas produktu. Liofilizācijas process sākas ar produkta sasaldēšanu – tā tas iekonservējas un saglabā savu formu. Pēc tam produktu ieliek iekārtā, kur ir liels vakuums un aukstums, tāpēc ūdens pāriet no ledus uz tvaika fāzi, neatstājot šķidrumu.

Šis process ļauj pagarināt uzglabāšanas termiņu līdz pat 25 gadiem un ievērojami samazināt produkta svaru, pastāstīja RTU vadošais pētnieks un sublimācijas laboratorijas vadītājs Jānis Baroniņš:

"Tipiski, teiksim, svaigos ābolos, augļos, dārzeņos ir aptuveni 80–90% ūdens, kas nozīmē, ka pēc viena kilograma šāda produkta liofilizācijas mums paliks aptuveni 100–200 grami gala produkta."

pvmv.jpg
RTU vadošais pētnieks Jānis Baroniņš un Zemessardzes Zinātnes, pētniecības un inovāciju ieviešanas centra vadītājs Juris Ķiploks
Foto: Evelīna Paula Vāvere / Latvijas Radio

Šobrīd pētnieki testē arī civilās pārtikas – piemēram, plova, pankūku un makaronu – pārstrādi. Pašlaik civilās aizsardzības vajadzībām pārtiku saldē. Taču tam ir savi mīnusi – ja notiek elektroenerģijas pārrāvums, saldētavā vairs nevarēs ēdienu uzglabāt. Saldētajā pārtikā ir arī daudz ūdens, kas nozīmē, ka pārtika jāapēd salīdzinoši ātri, pirms tā sabojājas.

Savukārt uzglabājot liofilizētu pārtiku, šī problēma tiek novērsta.

Pārtiku var turēt istabas temperatūrā – ielikt plauktā vai somā –, un apēst arī pēc pieciem vai desmit gadiem.

Uztura speciāliste Bīlande uzsvēra – ņemot vērā agresorvalsti kaimiņos, nevar aizmirst, ka arī uzturs ir kritiski un stratēģiska svarīga lieta, par kuru zinātniekiem ir jādomā.

saistītie raksti

zinātne medicīna

Olu čaumalas pārtop augstas pievienotās vērtības produktos

Katru gadu tiek saražoti desmitiem miljonu tonnu olu no kurām vairākus miljonus tonnu sastāda olu čaumalas. Lai gan olu čaumalas tiek uzskatītas par bezvērtīgām un lielākoties tiek izmestas atkritumos, tās var kalpot par izejmateriālu augstas pievienotās vērtības produktu iegūšanai.   …

Latvijas Zinātnes padome

17. aprīlis, 2025. gads

finansējums zinātne

BioPhoT aicina zinātniekus pieteikties pirmajam inovāciju projektu konkursam

Valsts Pētījumu programmas projekts BioPhoT paredz ilgtermiņa starpdisciplināras pētniecības un inovāciju platformas izveidošanu, kas līdz 2032. gadam īstenos pētniecības un inovāciju projektus: viedās specializācijas stratēģijas jomā – biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas un …

Latvijas Organiskās sintēzes institūts

11. aprīlis, 2025. gads

zinātne tehnoloģijas

Kaulu implanti no koka. Latvijas pētnieki meklē alternatīvu titānam

Latvijas pētnieki plāno izstrādāt kaulu implantus no koka. Līdz šim šajā jomā nepārspēts ir titāns. Tomēr metāla implantam ir trūkumi – tas var veicināt atkārtotus lūzumus un arī rada neērtības pacientiem. Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) inovatīvajā projektā sadarbojas ar Latvijas Valsts koksnes …

Viktors Demidovs | Latvijas Radio

9. aprīlis, 2025. gads

zinātne

Izsludināts pirmais “BioPhoT” pētniecības un inovāciju projektu konkurss – pieejami 6 miljoni eiro

Latvijas Organiskās sintēzes institūts (OSI) sadarbībā ar Latvijas vadošajām zinātniskajām institūcijām izsludina pirmo pētniecības un inovāciju projektu (PIP) konkursu platformas “Biomedicīnas un fotonikas pētniecības platforma inovatīvu produktu radīšanai” (“BioPhoT”) ietvaros. Pieteikumu iesnieg…

Latvijas Universitāte

9. aprīlis, 2025. gads