Pēdējos gados, saskaroties ar globālajām krīzēm – pandēmiju, līdzās notiekošo karu, klimata un citām pārmaiņām – gan Latvijā, gan pasaulē ir palielinājies jauniešu skaits, kuriem dažādas psihiskās veselības problēmas, tai skaitā trauksme vai depresija. Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētnieku komanda valsts pētījumu programmas projektā* kopīgi strādā, lai labāk izprastu jauniešu psihisko veselību pēcpandēmijas laikā. Komanda veido jaunu datorizētu metodi un ar to vēlas noteikt Latvijas pusaudžu un jauniešu (vecumā no 13 līdz 19 gadiem) psihiskās veselības rādītājus.
ĪSUMĀ
- Palielinājies to bērnu un jauniešu skaits, kuri vēršas pēc palīdzības saistībā ar trauksmi, depresiju un citām mentālās veselības problēmām.
- Veselības pasliktināšanās iemesli ir kovida pandēmijas sekas – mazkustīgums, izolēšanās, socializēšanās grūtības vēlāk.
- Noskaidrots, ka sabiedrībā mazāk baidās atzīt psihiskās veselības grūtības.
- Projekta mērķi: noskaidrot, kāda ir Latvijas jauniešu psihiskā veselība, un izstrādāt instrumentu, kas ļautu novērtēt pusaudžu un jauniešu psihisko veselību.
Plašsaziņas līdzekļos un zinātniskajā literatūrā ir daudz rakstīts par pēckovida sekām bērniem un pusaudžiem. "Katrs no mums pandēmijas laikā lielākā vai mazākā mērā tika ietekmēts," pauž psiholoģijas doktore, projekta vadošā pētniece Ilona Krone.
Covid-19 pandēmija ir būtiski ietekmējusi jauniešu garīgo veselību visā pasaulē, pētījumi liecina par paaugstinātu depresijas, trauksmes un psiholoģisko distresu līmeni bērnu un pusaudžu vidū. Faktori, kas veicinājuši šo lejupslīdi, ir piemēram, sociālā izolācija, rutīnas traucējumi, ekrāna laika palielināšanās un fiziskās aktivitātes samazināšanās.
Esošie dati un pētījumi par emocionālo pašsajūtu viennozīmīgi rāda – palielinājies to bērnu un jauniešu skaits, kuri vēršas pēc palīdzības saistībā ar trauksmi, depresiju un citām mentālās veselības problēmām.
Uzskatāmi ar skaitļiem situāciju Latvijā iezīmē pieprasījuma pieaugums lielākajā sabiedrībā balstītajā mentālās veselības pakalpojumā pusaudžiem, kuri saskaras ar dažādām mentālās veselības grūtībām, Bērnu un pusaudžu resursu centrā** (BPRC). BPRC ir 14 centri deviņās Latvijas pilsētās, un pieprasījums pēc palīdzības pieaug ar katru gadu – 2022. gadā BPRC palīdzību saņēma 8500 jaunieši, bet 2023. gadā to skaits sasniedza jau 12 000. Arī šobrīd pieprasījuma līkne nav samazinājusies, un pagājušajā gadā kopumā visos BPRC pakalpojumus saņēma 13 917 pusaudžu vecumā no 10 līdz 17 gadiem.
Bērnu slimnīcas fonda un BPRC valdes priekšsēdētāja Liene Dambiņa atzīst, "ka pieprasījums joprojām ir ļoti augsts, neraugoties uz to, ka pēc pandēmijas uzreiz palielinājām savu kapacitāti un atklājām vairākas reģionālās filiāles.
Rindā atbalstu gaida vidēji 500 jauniešu, kas nozīmē, ka vairākos centros uzņemšana kādā no mūsu programmām ir jāgaida vairākus mēnešus.
Taču pirmo konsultāciju pie speciālista cenšamies nodrošināt pāris nedēļu laikā, lai varam izvērtēt, cik nopietnas grūtības ir pusaudzim, un nepieciešamības gadījumā, piemēram, ja ir augsts pašnāvības risks, sniegt nekavējošu palīdzību."
Līdzīgi Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centrā pieaudzis pusaudžu un jauniešu skaits, kas vēršas pēc palīdzības saistībā ar dažādām psihiskās veselības un uzvedības grūtībām. Bērnu psihiatrs, medicīnas doktors, pētnieks Ņikita Bezborodovs vērtē: "Kopumā, pēc pasaules pētījumiem, psihisko traucējumu izplatības absolūtais pieaugums ir neliels, tomēr, analizējot BKUS datus, redzam, ka mainījies bērnu psihiatrijas nodaļas pacienta profils –
pirms pandēmijas mēs stacionārā hospitalizējām arī mazus bērnus (aptuveni puse bija šādi pacienti, otra puse – pusaudži), bet kopš 2020. gada BKUS mazus bērnus nestacionējam, jo visas gultas vietas aizņēmuši pusaudži, kuri parasti pie mums nonākuši neatliekamā kārtā.
Visbiežāk – saistībā ar nopietniem garastāvokļa traucējumiem vai pēc mēģinājuma veikt paškaitējumu."
Kāpēc ir pasliktinājums?
Pētījumi pasaulē rāda, ka dažādie pārbaudījumi kovida laikā bija papildu slogs pusaudžu un jauniešu psihiskajai veselībai. Zināms, ka sociālā izolācija atstāja negatīvu ietekmi uz piederības izjūtu, dažādām prasmēm, bērnu un jauniešu pašvērtību. Bija daudz neziņas, neskaidrības par nākotni. Pusaudžiem tas viss bija jāpiedzīvo līdzās jau tā viņu vecumam raksturīgajam jutīgumam un bioloģiskajām pārmaiņām. Savā ziņā bija normāli nenormālajā pandēmijas situācijā just trauksmi vai depresiju. Bija piedzīvoti zaudējumi – gan tiešā, gan netiešā veidā. Kādam nomira tuvinieks kovida dēļ, kādam pašam bija īslaicīgākas vai ilgākas pārmaiņas slimības dēļ. Pētījumi apstiprina kovida tiešo ietekmi uz pusaudžu nervu sistēmu un fizisko un psihisko veselību. Tāpat bija emocionālie zaudējumi, piemēram, neīstenotas iespējas.
"Turklāt pievienojās mazkustīgums un ciešāka kopā būšana ar savu ģimenes sistēmu. Pēdējais varēja ietekmēt gan labvēlīgi, gan būt papildu stress, piemēram, vecāku stress, iespējami papildu konflikti ģimenes sistēmā. Kopējais stress pandēmijas laikā palielinājās," skaidro vecākā pētniece Ilona Krone.
Atgriežoties mācību iestādē un ikdienas dzīvē, bērniem un jauniešiem no jauna vajadzēja adaptēties – tas arī saistās ar zināmu satraukumu.
Lai arī izolēšanās beidzās, daļa jauniešu turpina norobežotu dzīvesveidu, mazāk socializējas. "Ir izpētīts – pandēmijas ierobežojumi nostiprināja "draudzību ar tehnoloģijām". Katrs, protams, kovida laiku piedzīvojām citādi, taču ne vienam vien izveidojās jauni ieradumi, biežāka tehnoloģiju lietošana. Patiesi, pētījumi apstiprina, ka Covid-19 pandēmija ievērojami palielināja pusaudžu un jauniešu tehnoloģiju izmantošanu gan izglītības, gan sociālos nolūkos. Secināts, ka pārmērīga ekrāna laika izmantošana negatīvi ietekmēja labsajūtu, fizisko aktivitāti un miega paradumus.
Jauniešiem, kuriem ir grūtības socializēties, savā ziņā digitālā komunikācija ir ērtāka. Tomēr stress un sociālā trauksme pieaug, kad ir nepieciešamas klātienes tikšanās. Pandēmijas laiks bija "legāls veids", kā sevi neizaicināt, nepiedzīvot distresu sociālā vidē. Daļa jaunieši turpina šādu noslēgšanos un izolēšanos," secina vecākā pētniece Ilona Krone.
Pētnieks, bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs papildina, ka, protams, ne tikai pandēmija ietekmējusi jauniešu psihisko veselību: "Ir pietiekami citu procesu, kam ir nozīme – tuvu esošs karš, sociālā nestabilitāte, klimata krīze. Pandēmija nav vienīgais faktors – visticamāk, tā paātrināja kaut kādas iepriekš sākušās izmaiņas.
To redzam arī jau minētajā BPRC situācijā – atverot reģionālos centrus, rindas pēc pakalpojumiem nemazinās arī pēc pandēmijas, bet pieprasījums no pusaudžiem un jauniešiem un viņu ģimenēm tikai pieaug."
Mazāk baidās atzīt psihiskās veselības grūtības
Ir novērota jauna, pozitīva tendence – sabiedrībā mazinājies negatīvs aizspriedums (stigma) atzīt psihiskās veselības grūtības.
Tas nozīmē – tie pusaudži, kuri, iespējams, agrāk noklusētu par savām grūtībām, tagad spēj drošāk meklēt palīdzību.
BPRC valdes priekšsēdētāja Liene Dambiņa novērojusi: "Pusaudžiem šī stigma jau bija mazinājusies pirms kovida – viņi pie mums nāca, tiklīdz valstī bija šāda iespēja. Jo BPRC bija pirmā institūcija, kas sniedza šāda veida pakalpojumu tieši, nav nepieciešams ģimenes ārsta vai kāda cita speciālista nosūtījuma. Tas atvieglo procesu, jo savas grūtības pusaudzis var stāstīt uzreiz speciālistam, kurš sniegs atbalstu, nevis vairākiem citiem speciālistiem pirms tam. Pandēmijas laiks, sabiedrības informētība veicinājušas šīs pozitīvās tendences – stigmas samazinājumu arī pusaudžu vecākiem. Tā joprojām mazinās, vecāki kļuvuši atvērtāki. Mūsu pakalpojumā ietvertas arī atbalsta grupas vecākiem, un tās ir ļoti labi apmeklētas. Tieši vecāku iesaistīšanās uzlabo pusaudžu un jauniešu atveseļošanos – vairāk nekā 70% uzlabojums un sasniegts mērķis ir tiem bērniem un jauniešiem, kuriem vecāki iesaistījušies pakalpojumā."
Kādu vērtību sniegs pētījums?
Projekta vadītājs, asociētais profesors, medicīnas doktors Ainārs Stepens informē, ka projekta pētījuma valstiskais mērķis ir noskaidrot, kāda ir Latvijas jauniešu psihiskā veselība. Proti, uzdevums ir testēt gan pusaudžu un jauniešu psihiskās veselības grūtībām, gan vispārējo populāciju vecumā no 13 līdz 19 gadiem, lai sniegtu atzinumu par kopējo Latvijas pusaudžu un jauniešu psihiskās veselības profilu. Bet – kā to izmērīt? Līdz šim nebija piemērota rīka, psihometriska instrumenta, dažādu parametru mērījumiem, kas turklāt būtu piemēroti Latvijas kultūrvidei.
Tādēļ otrs pētījuma mērķis jeb zinātniski praktiskais izaicinājums, ir izstrādāt instrumentu, kas ļautu novērtēt pusaudžu un jauniešu psihisko veselību.
Turklāt – instrumentam jābūt pusaudžiem un jauniešiem piemērotam.
Instrumenta psihometriskajā jeb testa daļā jau ir definēts apgalvojumus pēc noteiktiem kritērijiem, atbilstoši testu un instrumentu izstrādes vadlīnijām. Testā būs jautājumu daļa par personību un otra – par psiholoģisko grūtību simptomiem.
Instrumenta zinātniski praktiskajā daļā ļoti novērtē Rīgas Tehniskās universitātes lomu, palīdzot testu ieviest digitālā formātā – mūsdienās jauniešiem tas ir saprotamāks. Tā nav vienkārši datu pārcelšana digitālā formā, tajā izmantos inovatīvus risinājums. Jaunajā datorizētajā novērtēšanas sistēmā tiks mērīti arī tādi psihofiziloģiski parametri kā, piemēram, lēmumu pieņemšanas ātrums, spiediens, ar kādu atbildētājs piespiedies atbildes pogu, un citi, kas uzskatāma par inovāciju psiholoģiskās testēšanas jomā ne tikai Latvijā, bet arī pasaules mērogā. Lai testu varētu izmantot Latvijā, tas tiks arī standartizēts, tādēļ sadarbosies ar skolām, aptverot aptuveni 1000 pusaudžu un jauniešu, kuriem līdz šim nav diagnosticētas psihiskās veselības grūtības.
Inženierzinātņu doktors vadošais pētnieks Ingars Steiks no RTU atklāj, ka idejas turpina rasties projekta īstenošanas laikā un sākotnējo ideju turpina pilnveidot: "Atzīmējam vēl kādu parametru, domu, kādus datus vēl varam fiksēt. Ievācot datus, pēc izstrādātiem algoritmiem skatāmies kopsakarības. Iesaistām arī studentus – viņi palīdz tehnisko risinājumu izstrādē."
Visa komanda ir vienisprātis, ka vispārējās pusaudžu un jauniešu psihoemocionālās veselības situācijas ieraudzīšana ļaus atrast labākos palīdzības sniegšanas veidus un rekomendācijas.
Nezinot, neizprotot pusaudžu un jauniešu grūtības, to izteiktības pakāpi, simptomu kombināciju, ir grūtāk piemērot atbilstošas psiholoģiskā atbalsta intervences.
To, ka piemērotāka atbalsta piedāvājums maina pakalpojuma saņēmēju portretu, liecina ar PRC pieredze – iepriekš pamatā atbalstu meklēja 70% meitenes un 30% zēnu (tas atbilst arī pasaules statistikai), 2023. gads tendenci ir mainījis – zēnu skaits ir palielinājies. BPRC valdes priekšsēdētāja Liene Dambiņa to skaidro šādi: "Nedomāju, ka tas ir saistīts ar populācijas grūtību izplatību, drīzāk ar mūsu pakalpojuma dizainu un pieejamību – tas kļūst saprotamāks puišiem, pieņemamāks viņiem (jau pieminētā dialektiski biheiviorālā terapija vairāk vajadzīga zēniem). Un tas ir ļoti labi! Vienlaikus mēs iegūstam iespēju vairāk iepazīt un izprast puišu grūtības. Arī pirms tam mēs BPRC apkopojām informāciju par mūsu pakalpojumu saņēmējiem – par jauniešiem un viņu ģimenēm, lai izdarītu secinājumus: kas ir riska faktori, kāda ģimenes situācija, kuras grupas pārstāvji pārtrauc saņemt pakalpojumu u.tml. RSU un RTU uzsāktais pētījums mums palīdzēs saprast, kas notiek vispārējā populācijā, līdz ar to mēs varēsim savlaicīgāk pusaudžiem/jauniešiem piedāvāt strādāt ar viņu ģimenēm, skolas vidi – lai situāciju uzlabotu."
Datorizētā novērtēšanas sistēma sniegs pienesumu arī profesionāļiem ikdienas darbā, ļaujot savlaicīgi, mūsdienīgi un modernizēti novērtēt pusaudžu un jauniešu garīgo veselību, izmantojot Latvijā standartizētu instrumentu, kas ir labā prakse testu lietošanai.
*Jaunas datorizētas novērtēšanas metodes izstrāde pusaudžu psihiskās veselības iznākumu mērīšanai un monitorēšanai post-COVID pandēmijas apstākļos
** Bērnu slimnīcas fonda dibināta sociālā bezpeļņas organizācija.
