Kur zinātne un Ziemassvētki satiekas: latviešu izcelsmes astronoma Kārļa Kaufmaņa skaidrojums par Betlēmes zvaigzni

Author
Ilze Stikāne, researchLatvia

20. decembris, 2024. gads

kosmoss zinātne

Latviešu izcelsmes astronoms, Latvijas Universitātes (LU) absolvents Kārlis Kaufmanis (1910 - 2003) savulaik kļuva pazīstams visā pasaulē, pateicoties savai izcilajai spējai savienot zinātniskos atklājumus ar kultūras un reliģiskajiem aspektiem. Viņa slavenā “Betlēmes zvaigznes lekcija”, ko pat translēja ASV starptautiskā raidstacija “Amerikas balss” (Voice of America), kļuva par sava veida amerikāņu Ziemassvētku tradīciju, iepriecinot tūkstošiem klausītāju. Šajā lekcijā Kaufmanis piedāvāja zinātnisku skaidrojumu kristīgajā tradīcijā sastopamajam debesu simbolam – Betlēmes zvaigznei, apgalvojot, ka tā, iespējams, bijusi Jupitera un Saturna satuvināšanās jeb lielā konjunkcija. 

Kārlis Kaufmanis, emeritētais astronomijas profesors Minesotas Universitātē, ASV, īpašu vietu savā karjerā atvēlēja lekcijām par Betlēmes zvaigzni – debesu parādību, kurai ir nozīmīga loma kristīgās tradīcijas Ziemassvētku stāstā. Viņš skaidroja, ka Jaunās Derības Mateja evaņģēlijā pieminētie Austrumu gudrie varētu būt redzējuši nevis zvaigzni, bet gan Jupitera un Saturna lielo konjunkciju. 

Kaufmaņa lekcijas kļuva ļoti populāras, īpaši Ziemassvētku laikā, un tās uzrunāja gan kristīgās ticības piekritējus, gan tos, kurus interesēja zinātne. Viņš pats bija ticīgs cilvēks, un šī tēma viņam bija īpaši nozīmīga, jo tā ļāva savienot viņa zinātnisko un garīgo skatījumu. 

Kārļa Kaufmaņa atstātais mantojums 

Savā akadēmiskajā karjerā Kaufmanis Minesotas Universitātē pasniedza divus kursus, no kuriem kursu “Ievads astronomijā” kopumā apmeklēja vairāk nekā 26 000 studentu. Viņš bija aizrautīgs pasniedzējs, un studenti bieži viņu sveica ar stāvovācijām – pieredze, kas citiem pasniedzējiem bija retums.  

Kaufmanis sarakstīja vairāk nekā 20 grāmatas, taču viņš pats atzina, ka darbs ar studentiem prasījis tik daudz laika, ka pētniecībai palicis mazāk resursu. Arī pēc aiziešanas pensijā viņš turpināja lasīt lekcijas par Betlēmes zvaigzni un daudziem astronomijas interesentiem, it īpaši ASV Minesotas štatā tā kļuva par regulāru Ziemassvētku tradīciju.  

Prof. emeritus Kārļa Kaufmaņa aizrautību par astronomiju apbrīnojuši gan viņa skolēni Rīgas pilsētas 2. ģimnāzijā, gan arī studenti Minesotas Universitātē, atminoties, ka viņa acis spīdējušas līdzīgi zvaigznēm, par kurām viņš tik aizrautīgi runājis. Kaufmanis salīdzināja lekciju lasīšanu ar skaista skaņdarba spēlēšana, uzsverot, ka tas nekad neapnīk.

K. Kaufmanis ir atstājis nozīmīgu devumu gan Latvijas, gan Amerikas akadēmiskajā un sabiedriskajā dzīvē, kas iedvesmo cilvēkus vēl šodien. 

124535023_808efb71-3ef3-4442-a431-a5144b176f6e.jpeg
Latviešu izcelsmes astronoms Kārlis Kaufmanis (1910 - 2003). Attēls: findagrave.com. 
No Rīgas līdz Minesotai 

Kārlis Kaufmanis, studējot Rīgas Skolotāju institūtā, izcēlās ar īpašu interesi par algebru, ģeometriju un trigonometriju, kas veidoja pamatus viņa tālākajai karjerai. Studējot LU Matemātikas un dabaszinātņu fakultātē (1934 - 1939), viņš paralēli darbojās LU Astronomiskajā observatorijā, iegūstot praktiskas zināšanas par zvaigžņu novērojumiem. Absolvējot universitāti, Kaufmanis turpināja strādāt par pedagogu Rīgas pilsētas 2. ģimnāzijā, kur viņš mācīja vairākus priekšmetus – sākot no algebras un ģeometrijas līdz ķīmijai un kosmogrāfijai. Tajā pašā gadā iznāca arī viņa grāmata “Pasaules telpā”, kas vienkāršākā veidā skaidroja astronomijas novērojumus un hipotēzes. Lai gan tā nebija paredzēta kā mācību grāmata, tās strukturētais un saprotamais izklāsts deva daudzpusīgas zināšanas plašai auditorijai.  

1949. gadā Kaufmanis ar ģimeni pārcēlās uz ASV, un sāka strādāt par matemātikas un astronomijas pedagogu Gustava Ādolfa koledžā Sentpītera pilsētā. 1962. gadā Kaufmanis tika uzaicināts strādāt Minesotas Universitātē, kur viņš pasniedza līdz pat pensijas vecumam. 

saistītie raksti

zinātne medicīna

Olu čaumalas pārtop augstas pievienotās vērtības produktos

Katru gadu tiek saražoti desmitiem miljonu tonnu olu no kurām vairākus miljonus tonnu sastāda olu čaumalas. Lai gan olu čaumalas tiek uzskatītas par bezvērtīgām un lielākoties tiek izmestas atkritumos, tās var kalpot par izejmateriālu augstas pievienotās vērtības produktu iegūšanai.   …

Latvijas Zinātnes padome

17. aprīlis, 2025. gads

kosmoss

Skolotājiem Latvijā iespējams piedalīties Eiropas Kosmosa aģentūras tiešsaistes konferencē

Jau šobrīd atvērta reģistrācija Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) tiešsaistes konferencei “Māci, izmantojot kosmosa nozari” (Teach with Space), kas notiks 2025. gada 9. un 10. jūlijā. Konferencē piedalīties var arī skolotāji no Latvijas, un tā ir pilnīgi bez maksas. Konferences ietvaros apmekl…

Eiropas Kosmosa aģentūra

11. aprīlis, 2025. gads

finansējums zinātne

BioPhoT aicina zinātniekus pieteikties pirmajam inovāciju projektu konkursam

Valsts Pētījumu programmas projekts BioPhoT paredz ilgtermiņa starpdisciplināras pētniecības un inovāciju platformas izveidošanu, kas līdz 2032. gadam īstenos pētniecības un inovāciju projektus: viedās specializācijas stratēģijas jomā – biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas un …

Latvijas Organiskās sintēzes institūts

11. aprīlis, 2025. gads

zinātne tehnoloģijas

Kaulu implanti no koka. Latvijas pētnieki meklē alternatīvu titānam

Latvijas pētnieki plāno izstrādāt kaulu implantus no koka. Līdz šim šajā jomā nepārspēts ir titāns. Tomēr metāla implantam ir trūkumi – tas var veicināt atkārtotus lūzumus un arī rada neērtības pacientiem. Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) inovatīvajā projektā sadarbojas ar Latvijas Valsts koksnes …

Viktors Demidovs | Latvijas Radio

9. aprīlis, 2025. gads