Vai Latvijas jaunieši ir gatavi un vēlētos nākotnē uzsākt uzņēmējdarbību? Uz šo jautājumu atbildi meklēja Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Inženierekonomikas un vadības fakultātes (IEVF) pētnieces, starptautiskā pētījumā aptaujājot pirmā kursa studentus, cik viņi ir gatavi iesaistīties uzņēmējdarbībā. Jauniešu redzējums par savu nākotnes karjeru tika mērīts starptautiskajā pētījumā “Students Entrepreneurial Attitude Survey” (SEAS), izmantojot konkrētus kritērijus – novatorismu un radošumu, riska uzņemšanos un proaktivitāti. Pētījumu veica RTU IEVF profesore Inga Lapiņa un pētniece Tatjana Ņikitina kopā ar kolēģiem no Gdaņskas Tehnoloģiju universitātes.
Pētījumā par jauniešu gatavību nākotnē kļūt par uzņēmējiem aptaujā Latvijā piedalījās 138 (37%) sievietes un 232 (63%) vīrieši. Kopumā šajā pētījumā dažādās valstīs piedalījās 3631 jaunieši, no kuriem 28% bija no Polijas, 21% no Ukrainas, 10% no Latvijas, 6% no Bulgārijas un 35 % – no Lietuvas. Izlasē tika aptaujāti 44% sieviešu un 56% vīriešu. Līdzīgu pētījumu visās valstīs plānots veikt atkārtoti, lai varētu salīdzināt rezultātu dinamiku.
Latvijā visaugstāk novērtē savu proaktivitāti
Latvijas studenti aptaujā visaugstāk novērtēja savu proaktivitāti, kurai seko novatorisms un radošums, un tikai pēc tam – spēja un vēlme uzņemties risku. Latvijas jaunieši, tieši tāpat kā poļi, savu gatavību un vēlmi kļūt par uzņēmējiem novērtēja ar 3,34 punktiem, kas “nav vērtējama gluži kā simtprocentu gatavība”, saka pētniece T. Ņikitina.
“Ja interpretē šos aptaujas datus, tad varētu teikt, ka Latvijas jaunieši nav gluži gatavi nākotnē sākt uzņēmējdarbību. Atbilde ir drīzāk “vidēja gatavība””, vērtē T. Ņikitina.
Tuvāk “simtprocentu “jā”” ir, piemēram, kaimiņi lietuvieši. “Pētījumā atklājās, ka studenti Lietuvā ir visgatavākie nākotnē nodarboties ar uzņēmējdarbību – kopējais aptaujā sasniegtais punktu skaits bija 4,09 punkti,” stāsta T. Ņikitina.
Vērtējot savu proaktivitāti, jaunieši augstāk sevi novērtēja Lietuvā, Polijā, Ukrainā un Bulgārijā, savukārt novatorisms un radošums, kā arī riska uzņemšanās un kopējā gatavība nākotnē nodarboties ar uzņēmējdarbību augstāk tika novērtēta Lietuvā un Ukrainā.
Par uzņēmējiem vēlas kļūt dažādu virzienu studenti
Studējošajiem vīriešiem aptaujā bija augstāki rādītāji jautājumos par viņu novatorismu un radošumu, riska uzņemšanos, kā arī kopējā individuālā orientācija uz uzņēmējdarbību, savukārt savu proaktivitāti gan jaunieši, gan jaunietes ir novērtējuši aptuveni vienā līmenī.
Pētījumā atklājās arī tas, ka vienlīdz gatavi kļūt par uzņēmējiem ir gan jaunieši, kuri izvēlējušies studēt uzņēmējdarbību, gan tie, kuri studē tehnoloģijas, inženierzinātnes vai matemātiku. “Savā ziņā tas ir negaidīti – varētu domāt, ka jaunieši, kas studē biznesu, varētu būt vairāk orientēti uz uzņēmējdarbības sākšanu,” pauž IEVF pētniece.
Pēdējos gados pieteikumu studēt uzņēmējdarbību ir vairāk
“RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes bakalaura studiju programmās, kurās gatavo topošos uzņēmējus un vadītājus, pēdējos gados studētgribētāju ir vairāk. Piemēram, uz vienu budžeta vietu studiju programmā “Uzņēmējdarbība un vadīšana” pērn pieteicās 14 jaunieši,” pauž IEVF dekāns Jānis Caune, piebilstot, ka arī šogad paredzama līdzīga aktivitāte.
Tāpat pieaudzis arī pieteikumu skaits programmās, kur studijas notiek angļu valodā. Pērn šajās programmās bija lielākais studentu skaita pieaugums pēdējo gadu laikā, proti, studijas pirmajā kursā RTU IEVF sāka 251 students.
Foto: Unsplash.com