Latvijas Universitātes (LU) Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte (EZTF) kļuvusi par būtisku dalībnieku Eiropas Pētniecības padomes (EPP) sinerģijas projektā “EUROpest”. Sešu gadu projekts apvieno starpdisciplināras metodes, lai izpētītu vēsturiskās pandēmijas un to ietekmi Eiropā. Baltijas reģiona paleoekoloģijas izpēte, ko vadīs LU EZTF Ģeogrāfijas nodaļas profesors Normunds Stivriņš, sniegs jaunas atziņas par cilvēku un dabas mijiedarbību vēsturisko pandēmiju kontekstā, palīdzot labāk izprast pandēmiju norisi un sekas.
Prestižajā Eiropas Pētniecības padomes (ang. European Research Council) sinerģijas grantā “EUROpest” profesors Normunds Stivriņš vadīs Baltijas reģiona paleoekoloģijas un agrīno slimību uzliesmojumu dinamiku pētījumus.
“EUROpest” projekts, kuru vada Varšavas Universitātes profesors Ādams Izdebskis (Adam Izdebski), apvieno vēstures, dabaszinātņu un mašīnmācīšanās metodes, lai izprastu, kā pirmsindustriālajā Eiropā (1300–1800. gads) dažādas sabiedrības un ekoloģiskie faktori ietekmējuši slimību izplatību un sekas. Pētījuma centrā ir jautājums: kāpēc viens pandēmijas vilnis vienā reģionā izraisījis smagas sekas, kamēr citur tas bijis gandrīz nemanāms? Šī sešu gadu iniciatīva sniegs jaunas atziņas par to, kāpēc nepietiek tikai ar patogēna izpēti, lai prognozētu pandēmijas norisi un sekas.
LU EZTF būs centrālā pētniecības platforma Baltijas reģionā, analizējot cilvēka un dabas mijiedarbību, izmantojot ezeru un purvu nogulumu, kā arī kultūras slāņu liecības par agrīnajām pandēmijām. Profesora N. Stivriņa vadībā tiks veikta pētījumu sērija, kas balstīsies uz arheoloģiskajiem un vēsturiskajiem datiem, kā arī klimata un ekoloģisko apstākļu izmaiņu analīzi. Šie pētījumi palīdzēs precizēt, kā Baltijas sabiedrības risināja epidēmijas un kā dabas un cilvēku veidoti faktori ietekmēja slimību izplatības raksturu.
"Šis sinerģijas grants apliecina LU starptautisko līmeni pētniecībā un mūsu ieguldījumu nozīmīgās pasaules mēroga iniciatīvās," saka profesors N. Stivriņš.
Projekta rezultāti palīdzēs izprast, kā tādi faktori kā klimats, sabiedriskā struktūra, ekonomiskie apstākļi un kultūras ieradumi ir ietekmējuši pandēmiju norisi un sekas. Iegūtās zināšanas varētu veicināt teorētisko modeļu izveidi, kas palīdzētu prognozēt un pārvaldīt nākotnes pandēmijas.
Par “EUROpest” projektu
“EUROpest” ir starpdisciplināras sadarbības rezultāts, un tā mērķis ir atspoguļot sarežģītos veidus, kā sociāli ekoloģiskās sistēmas veido epidēmijas. Tā balstās uz noturības-dalībnieku un tīklu teorijām, lai attīstītu eko-bio-sociālo paradigmu, kas ietver daudzcēloņsakarību izpratni par slimību pārnešanu un slimību ietekmi uz cilvēku sabiedrību un ekosistēmām. Par savu laboratoriju “EUROpest” izmanto labi dokumentētu un ļoti daudzveidīgu vēlo viduslaiku un agro jauno laiku Eiropas pasauli, pētot tās savstarpēji saistīto klimatisko, kultūras, demogrāfisko, ekonomisko, ekoloģisko un patogēnu slimību vēsturi. Attiecībā uz pēdējām minētajām slimībām “EUROpest” pieņem, ka malārija, bakas, tuberkuloze un zarnu slimības bija galvenie slimību bāzes komponenti, kuru laikā izplatījās vispostošākā slimība – mēris (Y. pestis).
“EUROpest” veiks reģionālus gadījumu pētījumus kā no Spānijas līdz Lietuvai, tā arī no Grieķijas līdz pat Anglijai. Izpētes reģioni atlasīti, pamatojoties uz pieejamiem un iegūstamiem rakstiskiem, zinātniskiem un arheoloģiskiem datiem. Tajā holistiski tiks aplūkots šajos reģionos konstatēto mēra uzliesmojumu konteksts, lai saprastu, kā vide veicināja uzliesmojumus, veidoja tos, kā arī to īstermiņa un vidēja termiņa ietekmi. “EUROpest” apvieno arhīvu avotu analīzi ar arheoloģiju, arheoģenētiku, paleoekoloģiju un paleoklimatoloģiju, un gadījumu izpēte tiek pakļauta jaunai, cilvēka uzraudzītai mašīnmācīšanās metodei, lai noteiktu ietekmējošo faktoru cēloņsakarīgo lomu.