Bērza mizas atkritumi kā ilgtspējīgs koksnes aizsardzības risinājums

Author
Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts

5. februāris, 2025. gads

zinātnes komunikācija

Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts (KĶI) pēta, kā bērza mizu – maz izmantotu saplākšņa un celulozes rūpniecības blakusproduktu – var pārvērst videi draudzīgos koksnes aizsardzības līdzekļos. Tā vietā, lai bērza mizu sadedzinātu enerģijas iegūšanai, institūta jaunākais pētījums, kuru vada Daniela Godiņa, analizē, kā no bērza mizas iegūtās suberīnskābes (SA) var kalpot kā ilgtspējīga alternatīva uz naftas bāzes veidotiem koksnes apstrādes līdzekļiem.

475852635_1157739779688583_6815736673815732871_n.jpg
 Foto no Danielas Godiņas personīgā arhīva.
Galvenie KĶI pētījuma secinājumi (publicēti žurnālā Journal of Renewable Materials):
  • Suberīnskābes uzlabo koksnes izturību pret mitrumu un sēnīšu bojājumiem, pagarinot tās kalpošanas laiku.
  • No SA iegūti risinājumi var aizstāt kaitīgās ķīmiskās vielas, kas pašlaik tiek izmantotas būvniecībā un koksnes saglabāšanā.
  • Etanolā šķīdinātas suberīnskābes uzrādīja vislabāko impregnēšanas efektivitāti un ilgtermiņa izturību pret izskalošanos.
  • Pētījuma rezultāti paver iespējas ekoloģiskiem pārklājumiem, līmēm un aizsargmateriāliem ilgtspējīgai būvniecībai.
Kāpēc tas ir svarīgi?
  • Aprites bioekonomika darbībā – tā vietā, lai sadedzinātu atkritumus, mēs pārstrādājam bērza mizu vērtīgos materiālos.
  • Ilgtspējīgi būvniecības risinājumi – SA apstrādāta koksne nodrošina uzlabotu ūdens izturību bez toksiskiem piemaisījumiem.
  • Jaunas iespējas zaļajai ķīmijai – papildu pētījumi varētu optimizēt SA formulējumu plašākam pielietojumam.

Lasiet pilnu pētījuma tekstu šeit (Tas ir tehnisks pētījums materiālzinātnes un bioekonomikas profesionāļiem).

Iepazīsti zinātnieku

Daniela Godiņa ir Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta pētniece un viena no trim Latvijas zinātniecēm, kas 2025. gadā saņēmusi Baltijas valstu stipendiju sievietēm zinātnē. Viņa specializējas analītiskajā ķīmijā, pētot bērza mizas ķīmisko sastāvu un tās iespējamos pielietojumus, tostarp betulīna izmantošanu kosmētikā un suberīna kā bioloģiski noārdāmas līmes attīstību. 2024. gadā viņa bija līdzautore 11 zinātniskajām publikācijām un saņēma institūta atzinības rakstu. Papildus pētniecībai Daniela aktīvi popularizē zinātni, iesaistās studentu apmācībā un pasākumu organizēšanā.

saistītie raksti

zinātnes komunikācija zinātne

Līdz 29. janvārim JVLMA turpinās ceļojošā izstāde “Zinātne Latvijai 2025”  

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) veidotā ceļojošā izstāde “Zinātne Latvijai 2025” sniedz unikālu iespēju iepazīt 12 Latvijas zinātnes izcilības un viņu ieguldījumu sabiedrības un pētniecības attīstībā. Līdz 29. janvārim šī daudzveidīgā ekspozīcija būs apskatāma Jāzepa Vītola Latvijas Mūzika…

researchLatvia

23. janvāris, 2025. gads

zinātnes komunikācija zinātnieku pieredzes stāsti

Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmā īsteno projektu "Pieredze pilsētā: naratīvi, atmiņas un vietas mantojums"

Mūsu atmiņas ir vērtīgs kultūras mantojuma slānis, kas savieno pagātni ar tagadni. Mutvārdu folkloras vākšana ir kā laika kapsulas izveide, kurā glabājas stāsti, leģendas un tradīcijas, kas pārmantotas no paaudzes paaudzē. Katrs no mums var kļūt par šīs vērtīgās informācijas nesēju, daloties savās …

Latvijas Zinātnes padome

22. janvāris, 2025. gads

zinātnes komunikācija konkurss medicīna

“MikroTik” projektu konkursā pieteikts rekordliels projektu skaits

Latvijas Universitātes (LU) fonda dabas, tehnoloģiju un medicīnas zinātņu projektu konkursā, ko atbalsta “MikroTik”, saņemts rekordliels pieteikumu skaits – 55 projekti. 2024. gada nogalē izsludinātā “MikroTik” projektu konkursā LU zinātnieku projektu īstenošanai ir pieejams viens miljons eiro. …

Labs of Latvia

15. janvāris, 2025. gads

zinātnes komunikācija

Pasniegti "researchLatvia" vēstneša apliecinājumi "Member of researchLatvia"

"Zinātne Latvijai 2025" atvēršanas svētki pulcēja Latvijas zinātnes un inovāciju kopienu, lai izceltu 12 spilgtas zinātnes personības. Šī pasākuma ietvaros pirmo reizi tika pasniegts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) veidotās zinātnes komunikācijas platformas researchLatvia vēstneša apliecin…

researchLatvia

13. janvāris, 2025. gads