Pētījumā par zinātnes patēriņu un sabiedrības līdzdalību Latvijā secināts, ka tikai 21% iedzīvotāju ir informēti par konkrētiem Latvijas zinātniekiem, bet 20% par Latvijas zinātnes sasniegumiem [1]. Tāpēc Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (LJZA) sociālās kampaņas mērķis bija veicināt sabiedrības interesi par zinātni un tajā notiekošajiem procesiem. Jaunajiem zinātniekiem reti tiek dota iespēja runāt par savu pētījumu, to saistību ar ikdienas dzīvi un skaidrot pētījumu ietekmi uz sabiedrībai svarīgiem procesiem. Idejas iniciatore un dzinējspēks ir LJZA biedre Rasma Pīpiķe. Sarunu festivālā LAMPA ar pasākumu kopumu “Domā lēni”, sarunājoties ar astoņiem dažādu nozaru jaunajiem zinātniekiem, LJZA vēlējās noskaidrot, kā lēno domāšanu praktizē katrs no intervējamajiem, kā arī iedziļinājās dažādās zinātnes nozarēs.
Ko nozīmē “Domā lēni”?
Ideja par “Domā lēni” konceptu radās, diskutējot par vēstījumu, ko LJZA vēlas nodot sabiedrībai. Iedvesmojoties no psihologa un Nobela prēmijas laureāta ekonomikā (2002) Daniela Kānemana (Daniel Kahneman) grāmatas “Domā ātri, domā lēnām”, kurā viņš apraksta divas domāšanas sistēmas ‒ ātro jeb impulsīvo un intuitīvo un lēno jeb apzināto un strukturēto ‒, nonācām pie koncepta par “Domā lēni” kā vadmotīva izvēli.
“Clickbait” virsraksti un īsformāta teksta un video saturs sociālajos tīklos neļauj pilnvērtīgi uztvert informāciju, tomēr piesaista daudzu uzmanību. Mēs dzīvojam informācijas piesātinātā laikmetā, kurā varam piekļūt gan kvalitatīvam informācijas saturam, gan arī tikt pakļauti dezinformācijai un viltus ziņām. Lai arī ikdienas steigā un pienākumu daudzuma dēļ ne vienmēr esam spējīgi iedziļināties it visās aktualitātēs, ir būtiski, ka informāciju uzzinām no ticamiem avotiem, spējam to kritiski analizēt, kā arī ar veselīgu skepsi spējam paskatīties uz pašu viedokli par dažādiem jautājumiem.
LJZA valdes locekle Tatjana Pladere uzsver: “Mēs aicinām Jūs domāt par to, kā jūs domājat un kāpēc tas ir būtiski. [..] Domāt lēni mācāmies arī zinātnē. Tas ir tas, ko mēs varam pārnest un pārņemt no zinātnes ikdienā‒ domāt strukturēti un loģiski. Katrreiz, kad mums ir jauni dati vai jauna, oponējoša teorija, mums ir jāsaprot, kāpēc tā ir. [..] Lai to visu izdarītu, mums ir nepieciešama lēnā domāšana, iedziļināšanās, un tikai tad mēs varēsim saprast, kā tad ir patiesībā.”
Uz Pasaules mazākās skatuves sarunu festivālā “Lampa” tika intervēti:
- Ilze Dimante, Agroresursu un ekonomikas institūta pētniece, slavenās un saliedētās pasaules kartupeļu cilvēku kopienas locekle;
- Daniela Godiņa, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta pētniece un Ph.D. dabaszinātnēs,
- Didzis Meļķis, pilsoņu iniciatīvas platformas ManaBalss.lv vadītājs un doktorants politikas zinātnēs,
- Ingus Pērkons, zinātniskā institūta “BIOR” pētnieks un Ph.D. ķīmijā,
- Ilze Bērziņa, Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes cilvēktiesību pasniedzēja un doktorante sociālajās zinībās tiesību zinību apakšnozarē,
- Oskars Teikmanis, Elektronikas un datorzinātņu institūta pētnieks, doktorants datorzinātnēs un LJZA valdes loceklis,
- Laura Ansone, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētniece un doktorante molekulārajā bioloģijā,
- Alise Vītola, pētniece, projekts “ARENAS – Ekstrēmistu vēstījumu analīze un atbildes uz tiem”.
Plašāk par sarunu lasi un skaties šeit.
Atsauces
[1] IZM. (2022). Latvijas iedzīvotāju zinātnes satura patēriņš un līdzdalība. Pieejams šeit: https://www.izm.gov.lv/lv/latvijas-iedzivotaju-zinatnes-satura-paterins-un-lidzdaliba-2022
[2] LSM. (2024). Jaunie zinātnieki aicina domāt lēnām arī par “straujiem” jautājumiem. Pieejams šeit: https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/zinamais-nezinamaja/jaunie-zinatnieki-aicina-domat-lenam-ari-par-straujiem-jautajumi.a193968/
Foto: Unsplash.com