Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija un SIA “Allatherm” kopīgā Eiropas Kosmosa aģentūras pētniecības un attīstības projektā pēta iespējas ar lāzertehnoloģiju palīdzību iegūt superhidro un aerofilas metāliskas virsmas siltumapmaiņas iekārtām kosmiskajos aparātos.
Projekta “Development of Functional Surfaces for Space Applications using Industrial Short Impulse Laser (DFS-SAIL)” izstrādes laiks 15 mēneši, un tā kopējais finansējums ir 100 tūkstoši eiro.
Šis ir pirmais projekts, kur Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija sadarbojas ar Eiropas Kosmosa aģentūru.
“Kopumā Latvijā ir lieliska kosmosa nozares pārstāvniecība, kura organizē gan seminārus, gan individuāli konsultē, līdz ar to administratīvā projekta pieteikuma daļa sagādāja diezgan maz galvassāpju, tomēr noformulēt, izplānot un aizpildīt projekta pieteikumu noteikti bija sarežģīti,” atzīst Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas maģistra studiju programmas “Lāzertehnoloģijas” direktors Antons Pacejs.
Paplašinās lāzertehnoloģiju pielietojuma robežas
Projekta zinātniskais vadītājs, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas vadošais pētnieks, profesors Ljubomirs Lazovs ir pārliecināts, ka projekts ļaus paplašināt lāzerteksturēšanas tehnoloģiju pielietojuma robežas, iegūt jaunas zināšanas un pieredzi kosmiskajos aparātos izmantoto materiālu apstrādē.
“Projekta plānotie rezultāti varētu būtiski uzlabot siltumapmaiņas iekārtu efektivitāti, kas ir ļoti svarīgi kosmosa nozarē,” uzskata SIA “Allatherm” vadītājs Donats Mishkins (Donatas Mishkinis).
Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas Inženieru fakultātes dekāna p.i. profesors Andris Martinovs uzsver, ka šis kosmosa projekts ne tikai veicinās pētniecību, sadarbību ar industriju un finansējuma piesaisti reģionam, bet arī sniegs iespēju studentiem piedalīties reālā ar kosmosa tehnoloģijām saistītā pētījumā.
Meklē dažādus industriālos pielietojumus
A. Pacejs skidro, ka šis projekts ir nozīmīgs, jo, izmantojot mikroapstrādi, ar lāzera staru uz metāla virsmām var veidot dažādas periodiskas mikro un nano izmēru struktūras, kurām piemīt dažādas īpašības. Piemēram, dabā sastopamām lotosa lapām piemīt hidrofobās īpašības, ko var izmantot kā pretapledojuma virsmas, bet dažiem kukaiņiem, piemēram, cikādēm uz spārniem ir struktūras, kurām piemīt antibakteriālās īpašības – tās var izmantot kā pārklājumu rokturiem sabiedriskajos transportos. Savukārt haizivs ādai ir mikrostruktūras, kuras samazina berzi ar šķidrumu, kas noder lielu attālumu šķidrumu pārvadāšanai – samazināta berze ļauj var izmantot mazāk jaudīgu pumpi un nodrošina resursu ekonomiju.
“Tādu piemēru no dabas ir ļoti daudz. Mūsu zinātnieki un inženieri lietišķajos pētījumos un eksperimentos mēģina atrast un validēt dažādas šādu virsmu industriālos pielietojumus,” teic A. Pacejs.
Plašs pielietojumu daudzās nozarēs
Akadēmija turpina attīstīt un pilnveidot savas laboratorijas un studiju programmas, nodrošinot Latvijas un starptautiskā mērogā konkurētspējīgu izglītību un lietišķās pētniecības iespējas. Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija ir viens no Latvijas lāzertehnoloģiju jomas centriem, īpaši materiālu makro un mikroapstrādes pielietojumos.
“Lāzertehnoloģijām ir plašs pielietojumu spektrs daudzās tautsaimniecības nozarēs,” norāda Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas vadošais pētnieks, profesors Edmunds Teirumnieks.
Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā šīs zināšanas piedāvā apgūt gan maģistra, gan doktora studiju līmenī. Maģistra studiju programmā “Lāzertehnoloģijas” studenti iegūst pieeju lāzerapstrādes aprīkojumam, kas ļauj veikt ne tikai lāzerteksturēšanu, nodrošinot tādas virsmas īpašības kā biosavietojamību, nodilumizturību, pretapledojuma īpašības, specifisku spektru absorbciju u.c., bet arī pētīt un realizēt tādus procesus kā dažādu materiālu sintēze, tievu caurulīšu griešana un metālu griešana līdz pat 20 milimetru biezumā. Visbiežāk šādi pielietojumi nepieciešami lietišķos pētniecības un attīstības projektos.
“Vislielākais ieguvums ir tas, ka mēs spējam sasniegt šos rezultātus, izmantojot tikai koherentu, monohromātisku un virzītu elektromagnētisko starojumu, proti, lāzeru, kas galvenokārt ir pieejams industriālo sistēmu veidolā,” uzsver studiju programmas direktors A. Pacejs.
Viņš piebilst, ka līdz šī gada 27. augustam vēl ir iespējams pieteikties un pretendēt uz budžeta vietu Latvijā vienīgajā šāda veida studiju programmā.
Foto: Unsplash.com