Mākslīgā intelekta attīstības vilnis pieprasa arvien lielākas skaitļošanas jaudas. Līdz ar to ir izaicinājums, kā efektīvāk dzesēt serverus. Latvietes Helēnas Samodurovas līdzdibinātais Nīderlandes jaunuzņēmums “Incooling” piedāvā risinājumu – divu fāžu dzesēšanas sistēmu serveriem datu centros.
Helēna stāsta, ka šobrīd pasaulē līdz pat 50% enerģijas tiek lietots, lai dzesētu datoru un datu centru sistēmas. Ar pašlaik tik aktuālo mākslīgā intelekta vilni tiek veidotas arvien jaudīgākas datorsistēmas, kas prasa vairāk un vairāk enerģijas. Un līdz ar to – lielākas dzesēšanas jaudas.
“Ar mūsu sistēmām nepieciešams par 50% mazāk enerģijas, vienlaikus iegūstot labāku termālo stabilitāti, kā rezultātā datorsistēmas var tikt lietotas jaudīgāk. Esam pareizajā laikā un pareizajā vietā,” teic Helēna.
Dzesē ierīci, nevis telpu ap to
Skaidrojot, kā strādā Incooling, Helēna stāsta, ka tad, kad serveris pārkarst, tā “nogurst” nu nespēj virs strādāt tik efektīvi. Tāpēc katrai ierīcei ir dzesēšanas sistēma, bet pie lielas slodzes ar to vien ir par maz. Viens no variantiem, kā “atvēsināt” ierīci, ir dzesēt visu telpu ar jaudīgiem kondicionieriem, kur tā atrodas. Tas prasa ļoti lielu enerģijas patēriņu. Taču “Incooling” ir cita pieeja – dzesēt tikai ierīci, nevis visu telpu ap to.
“Mums ir divu fāžu dzesēšanas sistēma, kas strādā kā ledusskapis – tā vietā, lai dzesētu visu telpu, mēs uzliekam dzesētāju tikai uz konkrētā servera, dzesējot tikai to, kas ir vajadzīgs,” teic Helēna.
Uz Nīderlandi aizveda inkubators
Helēna ārzemēs dzīvo jau 15 gadus. Sākumā viņa ar ģimeni pārcēlās uz Lielbritāniju. “Pēc tam es sāku ceļot apkārt pa pasauli – Spānijā studēju klimata pārmaiņas. Mani šī tēma sāka interesēt vēl pirms tas kļuva populāri un par to sāka runāt tik plaši kā pašlaik,” viņa stāsta. Pēc studijām Spānijā viņa nonāca Nīderlandē, jo uzzināja, ka tur ir jauns inkubators saistībā ar klimata pārmaiņu inovācijām. Projektu finansēja Nīderlandes uzņēmumi un dažādas organizācijas ar mērķi attīstīt inovācijas.
Pretēji citiem inkubatoriem, kur darbojas jau esoši uzņēmumi, šajā bija iespēja iestāties bez idejas. Vienlaikus inkubators palīdz ar kontaktiem, tostarp – lieliem Nīderlandes uzņēmumiem. Uzņēmums darbojas kopš 2019. gada. Inkubācijas programma ilga deviņus mēnešus. Šajā laikā vajadzēja saprast, vai projektam ir potenciāls. “Esot inkubatorā, viss notika ļoti vienkārši – knapi pamanījām, ka jau esam nodibinājuši uzņēmumu. Ar inkubatora atbalstu mēs varējām sākt biznesu ļoti labos apstākļos, kur mums bija pieejams finansējums, kontakti, visa veida atbalsts. Mēs bijām pirmais eksperiments, vai šāda sistēma strādā. Mūsu un vēl 40 inovatīvu uzņēmumu pieredze liecina, ka šai sistēmai ir liels potenciāls,” stāsta Helēna.
Viens no inkubatora sadarbības partneriem ir Eiropas Kodolpētījumu organizācijā CERN, kas dod iespēju domāt, kā tur radītās inovācijas izmantot citās jomās.
Ja gribi sasniegt daudz, ir jāsadarbojas
Strādājot inkubatorā, Helēna ir iemācījusies būt atvērta un sadarboties, jo no tā ir labums visiem. Viņa spriež, ka atvērtība sadarbībai ir nozīmīga, jo īpaši inovatīvās jomās.
“Strādājot kopā, var izdarīt daudz vairāk – ja gribi iet ātri, ej viens, ja gribi iet tālu – ej kopā. Mēs strādājam zinātniski ietilpīgu tehnoloģiju jomā. Tā nav cepumiņu cepšana, kur viegli nokopēt recepti. Lai zinātnē radītu lielas lietas, ir jāiegulda ļoti daudz darba. Tāpēc, ja kādam izdodas to nošpikot, tu tad neesi izdarījis neko tik nozīmīgu,” viņa spriež.
Uzņēmums darbojas jau ceturto gadu. Taču Helēna teic, ka zinātniski ietilpīgu jaunuzņēmumu gadījumā tas uzskatāms tikai par pašu sākumu. “Pašreiz lielākais projekts ir veikts ar ASML datu centriem, bet tikko atklājām jauno tehnoloģiju ISC izstādē Hamburgā,” viņa stāsta. Līdz šim “Incooling” ir piesaistījis vairak nekā piecus miljonus eiro.
Vēlas uzturēt saites ar Latviju
Helēna “Incooling” salīdzina ar pusaudzi, kas jau ir diezgan pastāvīgs. Tāpēc viņai ir vairāk laika, ko veltīt citām lietām, tostarp – diasporas latviešu kopienā.
“Manas personīgās ambīcijas, protams, ietver to, lai mūsu uzņēmums ir veiksmīgs. Taču, tā kā es esmu no Latvijas, es vienmēr ar vienu aci lūkoju, kas šeit notiek šeit. Pēdējo 10 gadu laikā Latvija ir ļoti izmainījusies – infrastruktūra ir labāka, pilsētas sakārtotākas un jauniešiem ir daudz labu ideju. Vēlētos pielikt savu roku pie Latvijas nākotnes izaugsmei un attīstības ar zināšanām, kuras esmu ieguvusi ārpus Latvijas. Esmu sarunās ar Latvijas zinātniski ietilpīgu jomu uzņēmumiem un inkubatoriem, lai skatītos, ko varētu sasniegt kopīgiem spēkiem,” teic Helēna.
Foto: Labsoflatvia.com