Dr. phys. Gints Kučinskis, Latvijas Universitātes (LU) Cietvielu fizikas institūta (CFI) vadošais pētnieks, Enerģijas iegūšanas un uzkrāšanas materiālu laboratorijas vadītājs.
Jo lielāks mērķis, jo jēgpilnāks ir arī ceļš uz to. Tomēr, lai sasniegtu iecerēto, kustībā jābūt arī pašam.
Fiziķis Gints Kučinskis lika lietā savu vairāk nekā piecu gadu pieredzi darbā pētniecības institūtos Vācijā, lai LU CFI izveidotu, iespējams, lielāko bateriju materiālu pētniecības grupu Latvijā, kas veiksmīgi sadarbojas gan ar vietējiem jaunuzņēmumiem, gan Eiropas vadošajiem litija jonu bateriju ražošanas uzņēmumiem. Savā profesionālajā ikdienā viņš koncentrējas uz litija un nātrija jonu bateriju materiālu pētniecību, meklējot videi draudzīgākas alternatīvas, kā arī pēta litija jonu bateriju novecošanos un iespējas paildzināt to kalpošanas ilgumu.
Lai gan skolas laikā interešu Gintam bija daudz un padevās teju viss, galvenā bijusi vēlme dzīvē darīt ko tādu, kas nestu pievienoto vērtību jaunu zināšanu vai tehnoloģiju veidolā, tāpēc viņa izvēle galu galā bija fizika. Studiju gados par veiksmīgu karjeras sākumu Gints var pateikties iegūtajai AS “Sidrabe” Cietvielu fizikas stipendijai, Vernera fon Sīmensa izcilības balvai un Vācijas vides fonda apmaiņas stipendijai, kura kalpoja par vajadzīgo grūdienu gūt pētnieciskā darba pieredzi ārvalstīs – Maksa Planka Cietvielu pētniecības institūtā Vācijā.
Vērtīgās zināšanas Gints tagad atvedis uz Latviju un kopā ar kolēģiem LU CFI pēta un izstrādā jaunus materiālus enerģijas uzglabāšanai. Ginta vadītā Enerģijas iegūšanas un uzkrāšanas materiālu laboratorija izstrādā litija jonu bateriju un nātrija jonu bateriju materiālus un veic ūdeņraža enerģētikas pētījumus. Nātrija jonu baterijas ir videi draudzīgāka alternatīva litija jonu baterijām, kas plaši izmantotas dažādās elektroierīcēs un arī elektroauto. Tādējādi pētnieku darbs saistībā ar baterijām konceptuāli norit divos galvenajos virzienos – izstrādāt jaunus materiālus, kas spētu efektīvi uzglabāt enerģiju un kuru ražošana un pārstrāde būtu videi draudzīgāka, un pētīt jau šobrīd izmantotās tehnoloģijas un materiālus, lai saprastu, kā baterijas novecojas un kā to lietošanas mūžu paildzināt.
Vislielāko gandarījumu Gintam sniedz darbs, kas rada taustāmu un saredzamu ietekmi uz cilvēku dzīvi. Tieši šā iemesla dēļ zinātnieks cer, ka viņa vadītā pētniecības grupa spēs veikt Eiropas un pasaules līmenī nozīmīgus pētījumus un turpināt veiksmīgu sadarbību ar pasaules vadošajiem bateriju ražotājiem. Tas, viņaprāt, ir galvenais logs, lai pētnieku radītās jaunās zināšanas un tehnoloģijas sasniegtu gala patērētāju.
Gints uzsver, ka jebkura liela mērķa sasniegšanā būtisks ir arī darbs pašam ar sevi – ieguldīt laiku un pūles savās prasmēs, zināšanās un būt gatavam saņemt arī konstruktīvu kritiku. Taču ne tikai – mūsdienu zinātne ir kolektīva iniciatīva kopīga mērķa un progresa vārdā, tādējādi labs pētnieks, viņaprāt, veido veiksmīgu sadarbību gan savā pētniecības grupā, gan ar citiem kolēģiem Latvijā un ārvalstīs.
Projekts "Zinātne Latvijai 2024" tiek realizēts ERAF projekta “Integrētie nacionālā līmeņa pasākumi Latvijas pētniecības un attīstības interešu pārstāvības stiprināšanai Eiropas pētniecības telpā”, Nr. 1.1.1.5/17/I/002, ietvaros.