Dr. biol. Vita Rovīte, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Molekulārās un funkcionālās genomikas zinātniskās grupas un Latvijas Nacionālās biobankas vadītāja.
Molekulārā ģenētika ir Vitas specializācija jau kopš studiju sākuma. Viņa ir saņēmusi atzinību par akromegālijas – retas endokrīnas patoloģijas – izpēti, ko izraisa labdabīgs hipofīzes audzējs, pārproducējot augšanas hormonu (GH), veicinot dažādas blakus slimības un kļūstot par cēloni paaugstinātai mirstībai. Vitas un viņas kolēģu pētnieciskais darbs ir arī apstiprinājis, ka par audzēja klātesamību (arī tā agresivitāti, prognostiku) hipofīzes dziedzerī ir iespējams spriest ar neinvazīvas metodes – specifisku asins analīžu – palīdzību.
Šā pasaulē unikālā pētījuma dati jau ir publicēti starptautiskos citējamos žurnālos. Procesā ir pētījumi un publikācijas saistībā ar aizkuņģa dziedzera neiroendokrīnajiem audzējiem – šajā jomā ir izveidojusies arī sadarbība ar ārvalstu partneriem.
Paralēli Valsts iedzīvotāju genoma datubāzes vadītājas darbam Vita pilda arī Eiropas Biobanku pētnieciskās infrastruktūras (BBMRI-ERIC) Latvijas Nacionālā tīkla koordinatores pienākumus, sekmējot šīs jomas attīstību Latvijā un veicinot starptautisku sadarbību.
Vita atzīst, ka zinātne ir daļa no viņas identitātes kopš dzimšanas – ģimenes ikdienu ietekmējusi mammas, zinātņu doktores, profesionālā darbība. Iespējams, tas viņai arī ļāvis saprast, ka zinātnē neviens nopietns rezultāts nav ātri sasniedzams un dažādu diagnostisko metožu izstrāde, jaunu medikamentu un ārstēšanas veidu ieviešana un fundamentālas izpratnes par dažādām slimībām iegūšana ir ļoti komplekss un laikietilpīgs process.
Vitas zinātniskā grupa ir pievērsusies neiroendokrīno audzēju un autoimūno slimību attīstības mehānismiem, tiecoties “saplūdināt” neiroendokrīno audzēju un autoimūno slimību izpēti, proti, noskaidrot, kāpēc veidojas neiroendokrīnie audzēji, autoimūnām izmaiņām pārtopot onkoloģiskās. Piemēram, kādi autoimūnie procesi norisinās atrofiskā gastrīta laikā, kāpēc imūnšūnas iznīcina kuņģa šūnas un sākas kuņģa audzēja attīstība. Vitas pētnieciskās intereses ir saistītas arī ar to, kā endokrīno audzēju attīstības likumsakarības būtu iespējams “vispārināt”. Piemēram, kā šo unikālo “bremžu mehānismu”, kas ļauj hipofīzes šūnām nekontrolēti dalīties un vairoties, bet vienlaikus pasargā no ļaundabīgas transformācijas, “pārnest” uz citām šūnām?
Vitas pētnieciskā interese ir arī pārmantotie faktori, kas var ietekmēt krūts un prostatas audzēju attīstību. Šajā pētījumā tiek meklēta noteikta Latvijas populācijai raksturīga ģenētisko izmaiņu kopa, kas ļauj prognozēt lielāku risku saslimt ar krūts vēzi, tāpēc sievietei skrīnings būtu jāsāk 5–10 gadus ātrāk nekā vispārējā populācijā. Šim pētījumam ir potenciāli nozīmīga loma veselības aprūpē, lai agrīni diagnosticētu šos audzējus un varētu tos sekmīgāk ārstēt, tostarp samazinātu izmaksas, kas ir lielākas, ārstējot vēlīni atklātus audzējus.
Vita ir iesaistīta arī Eiropas “1+ miljons genomu” iniciatīvā – projektā, kas paredz miljonu genoma sekvenču datu iegūšanu no Eiropas Savienības iedzīvotājiem. Šo resursu ir paredzēts izmantot un analizēt pētniecības projektos gan dažādu slimību kontekstā, gan lai izprastu un noteiktu atšķirību starp dažādām Eiropas populācijām, vienlaikus uzlabojot pētniecību, attīstītu personalizētu veselības aprūpi un palīdzētu efektīvāk veidot veselības aprūpes politiku. Projektā Latvijā tuvāko divu gadu laikā paredzēts iegūt 3500 iedzīvotāju pilnas genoma sekvences, pēc tam tās iekļaujot kopējā Eiropas resursā – Eiropas miljons genomu paraugkopā.
Vita atzīst, ka pētniecisko interesi un azartu uztur pati zinātniskā darbība – pētījumu rezultāti gan sniedz atbildes un uzdod nākamos jautājumus, gan palīdz saglabāt neatlaidību un aizrautību. Gadu gaitā iegūtā pieredze, kompetence un ekspertīze tagad kalpo par nozīmīgu bāzi datu analīzes un interpretācijas darbam, palīdzot arī pašai nemitīgi pilnveidoties kā personībai un zinātniecei.
Projekts "Zinātne Latvijai 2024" tiek realizēts ERAF projekta “Integrētie nacionālā līmeņa pasākumi Latvijas pētniecības un attīstības interešu pārstāvības stiprināšanai Eiropas pētniecības telpā”, Nr. 1.1.1.5/17/I/002, ietvaros.