Ventspils Augstskolas astronomu radītais modelis jau ļāvis izprast, ka starpzvaigžņu ledus sastāvs ir līdzīgs dažādos kosmiskajos miglājos, jo ledus sastāvu vienlaikus regulē vairāki mehānismi. Turpmāki šī modeļa pielietojumi nesīs jaunus atklājumus, tai skaitā par procesiem zvaigžņu dzimšanas laikā.
Eiropas nozīmīgākajā astronomijas zinātniskajā žurnālā “Astronomy & Astrophysics” publicēts Ventspils Augstskolas astronomu pētījums par matēriju tālajā kosmosā. Ventspils Augstskolas institūta “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” astronomi Juris Kalvāns, Aija Kalniņa un Kristaps Veitners šajā pētījumā ar matemātisku modeli atveido vielu kosmiskajos miglājos starpzvaigžņu vidē.
Matemātiskajā modelī pētīta molekulu spēja sasalt uz mikroskopiskiem minerālu putekļiem, kas peld gāzē kosmiskajos miglājos. Vielām sasalstot, uz katra puteklīša izveidojas ledus slānītis. Modelī pirmo reizi vienkopus iekļauti tādi aspekti kā putekļu dažādais izmērs un temperatūra, ledus slānīša iekšējā struktūra, kā arī molekulu izkļūšana no ledus virsmas atpakaļ gāzē. Šāds “starpzvaigžņu ledus” mums pazīstams kā komētas, kuras nav nekas cits kā Saules dzimtā kosmiskā miglāja nedaudzi cietie atlikumi, kas gandrīz neskarti pārdzīvojuši Saules mūžu – 4,6 miljardus gadu. Šāda starpzvaigžņu ledus galvenās sastāvdaļas ir labi pazīstamas vielas – ūdens ledus, sasalusi tvana gāze, oglekļa dioksīds, slāpeklis, amonjaks, metāns un metanols.
Šā brīža zināšanas liecina, ka komētas uz Zemi nogādāja “lietošanai gatavus” organisko vielu koncentrātus, iespējams, veicinot dzīvības izcelšanos uz “jaunizceptās” planētas, kura tobrīd ar organisku savienojumu bagātību nevarēja lepoties. Mūsdienās komētas tiek uzlūkotas kā stratēģisks resurss kosmosā, kas satur starpplanētu bāzēm pašu svarīgāko izejvielu vielu – ūdeni, kas būs nepieciešams gan cilvēku apkalpes uzturēšanai, gan raķešu degvielas ieguvei. Komētas bagātas arī ar ūdeņraža izotopu deiteriju – kodolsintēzes reaktoru degvielu.
Foto: Unsplash.com