Latvijas Hidroekoloģijas institūta (LHEI) mikroplastmasas pētniecības grupa ir devusies ekspedīcijā uz Svalbāru – Norvēģijai piederošu salu arhipelāgu, vienu no vistālāk apdzīvotajām vietām Ziemeļos.
Ekspedīcijas mērķis ir izpētīt cik ātri un kāda mikroplastmasa uzkrājas lagūnā un saldūdens dīķos, kas veidojas nesenā pagātnē kūstot ledājam. Papildus tiks pētīti noturīgie organiskie piesārņotāji, kas saistīti uz mikroplastmasa daļiņu virsmas un kā tie potenciāli var ietekmēt Arktiskās ekosistēmas. Noturīgie organiskie piesārņotāji ir vieni no bīstamākajiem piesārņotājiem, kas nonāk vidē cilvēku darbības rezultātā. Tie atrodas augu aizsardzības līdzekļos, rūpniecībā izmantojamos ķīmiskajos produktos, piemēram, polihlorētie bifenili, furāni, poliaromātiskie ogļūdeņraži un citi. Šie savienojumi ir toksiski un kancerogēni, nelabvēlīgi ietekmējot cilvēku un citu dzīvo organismu veselību, bojājot nervu sistēmu, imūnsistēmu, kavējot normālu organisma attīstību. Turklāt šie savienojumi ir ļoti stabili un vidē var saglabāties daudzus gadu desmitus, uzkrājoties dzīvo organismu audos. Plēsīgās zivis un zīdītāji, tai skaitā cilvēki, ir tie, kas atrodas barības ķēdes noslēdzošajā posmā, tādējādi arī cilvēka audos var uzkrāties vislielākās noturīgo organisko piesārņotāju koncentrācijas. Šie piesārņotāji ir atrasti arī Arktikā mītošos organismos – tālu no piesārņojuma izcelsmes vietām. Mikroplastmasa kalpo kā piesārņotāju “transportlīdzeklis”. Uz tās virsmas tiek saistīti noturīgie organiskie piesārņotāji, kas kopā ar plastmasas daļiņām var tikt pārvietoti no vienas vietas citā, no viena organisma nākamajā.
Projektu īsteno pētnieki no LHEI, Klaipēdas Universitātes Jūras pētniecības institūta (Lietuva) un Nacionālās Cheng Kung Universitātes Okeāna tehnoloģiju un jūras lietu institūta (Taivāna). Septiņu cilvēku komanda, no kuriem LHEI pārstāv vadošā pētniece Inta Dimante-Deimantoviča un zinātniskā asistente, doktorante Marta Barone.
Šajā projektā katras valsts komandai ir sava loma un zināšanas. Lietuvas kolēģi pēta Arktikas bioloģisko daudzveidību, Latvijas komanda ir zinošākā mikroplastmasas izpētes jomā, savukārt Taivānas kolēģi atbild par noturīgo organisko piesārņotāju izpēti.
Šī ekspedīcija notiek pētnieciskā sadarbības projekta starp Latviju, Lietuvu un Taivānu ietvaros. Sadarbība zinātnē sākotnēji tika uzsākta starp Latvijas Zinātņu akadēmiju un Taivānas Nacionālo zinātnes padomi 1997. gadā. Vēlāk, 2000. gadā, sadarbība tika paplašināta, izveidojot trīspusēju Latvijas–Lietuvas–Taivānas zinātniskās sadarbības atbalsta fondu. Tādējādi finansējumu iegulda visas trīs valstis. Fonda mērķis ir veicināt un attīstīt sadarbību zinātnes un tehnoloģijas jomās, atbalstot zinātniski pētnieciskus sadarbības projektus, kuros piedalās visu trīs dalībvalstu pētnieki.
Ekspedīcijai iespējams sekot līdz Latvijas Hidroekoloģijas institūta mājaslapā.
Foto: No Latvijas pētnieču arhīva