Janas Kukaines grāmata “Viscerālā estētika: afekti un feministiskā māksla postsociālismā” ir novatorisks un reizē izsmeļošs pētījums feministiskajā estētikā. Autore sniedz atbildi uz jautājumu, kā domāt par feministisko mākslu postsociālisma situācijā, tātad arī Latvijas kontekstā. Grāmata izdota LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta sērijā “Studia humanitarica”, izdevēji - LU LFMI un Rīgas Stradiņa universitāte.
Lai tuvotos feministiskajai mākslai un aprakstītu tās iezīmes postsociālisma situācijā, Jana Kukaine izstrādā viscerālās estētikas vadlīnijas: “Tā ir inovatīva teorētiska pieeja, kas piedāvā reģistrēt mākslas un kultūras procesu feministisko jutīgumu, uzsverot dzīvotās pieredzes, intimitātes un iemiesota subjekta nozīmi. Viscerālās estētikas skatījums ļauj iekļauties Austrumeiropas “cita feminisma” noteiktajā dienaskārtībā, reizē izkopjot tā vietu mūsdienās aktuālajās feminisma un mākslas teorijās.” Grāmatā autore izmanto feministiskās estētikas, mākslas filozofijas un afektu teorijas ietvarus, kuru uzmanības lokā ir ikdienas dzīve, vienmuļais, aptumšotais un baisais, kā arī ķermenis un afektivitāte.
Pētījumā autore pievēršas Latvijas laikmetīgās mākslas analīzei, tostarp Katrīnas Neiburgas, Ingrīdas Pičukānes, Rasas Jansones, Viviannas Stanislavskas, Mētras Saberovas un Vikas Ekstas darbiem.
Grāmatas recenzente, literatūrzinātniece un Daugavpils Universitātes asociētā profesore Sandra Meškova norāda: “Janas Kukaines monogrāfija aptver vairākas perspektīvas – feministisko mākslu, postsociālismu un viscerālo estētiku. Katra no tām ir interesanta un aktuāla pašreizējā kultūrsituācijā gan ar piedāvāto iespēju aplūkot mākslas procesus no precīzi iezīmēta un monogrāfijā izsmeļoši raksturota skatpunkta, gan ar pētniecībā svarīgo vēsturiskās pēctecības, pārmantojamības, pagātnes procesu aktualizācijas un nākotnē vērstības problemātiku, gan ar autores erudīciju risināmo jautājumu kontekstā, kas intriģē jau pašā sākumā un sola aizraujošu ceļojumu pa mūsdienīgā zinātniskā valodā ietvertu domu, atziņu, skaidrojumu, argumentu klāstu. Pētījuma lasīšanas gaitā solītais ne vien piepildās, bet piepildās ar uzviju”.
LU LFMI sērijā "Studia humanitarica" tiek izdoti jaunākie humanitāro zinātņu pētījumi, kas balstīti nesen aizstāvētos promocijas darbos. Sērijā klajā nākušas Aigara Lielbārža, Sanitas Reinsones, Zitas Kārklas, Kārļa Vērdiņa un citu autoru monogrāfijas.
Jana Kukaine 2016. gadā publicēja grāmatu “Daiļās mātes. Sieviete, ķermenis, subjektivitāte”, piesakot feministisku virzienu Latvijas laikmetīgās mākslas pētīšanā,2023. gadā ieguva doktora grādu mākslas teorijā Latvijas Mākslas akadēmijā un pašlaik ir Rīgas Stradiņa universitātes docente un vadošā pētniece, pievēršas tēmām, kas saistītas ar vidi, ķermeni un mākslu.
Foto: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts