Dr. med. Linda Gailīte, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) vadošā pētniece, Molekulārās ģenētikas zinātniskās laboratorijas vadītāja.
Pētniecībā ir nepieciešama pacietība, interešu noturība, radošums un skaidrība par sasniedzamo mērķi, lai nonāktu pie svarīgiem rezultātiem.
RSU Molekulārās ģenētikas zinātniskajā laboratorijā Linda strādā kopš 2002. gada. Laboratorijas darbības vadošais virziens ir ģenētiskās analīzes, pētot iegūtās vai pārmantotās DNS izmaiņas dažādu slimību un pazīmju gadījumos. Tieši tāpēc Lindas un viņu kolēģu pētniecības jomas ir ļoti daudzveidīgas, to virzienus un aktualitāti ir noteikuši laboratorijas sadarbības partneri – dažādu specialitāšu ārsti klīnicisti, tostarp no Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas, kuri ikdienā redz pacientu vajadzības, saskaras ar neatbildētiem jautājumiem un diagnostikas izaicinājumiem. Pēc Lindas domām, sadarbība ar praktizējošiem klīnicistiem nodrošina saikni ar realitāti un konkrētiem pacientiem, kas pētniecībā ir ļoti svarīgi. Linda ir izstrādājusi arī ģenētisko testu GENTERF – reprodukcijai nozīmīgu ģenētisko variāciju vienlaicīgai noteikšanai, kas palīdz ātrāk diagnosticēt zināmos ģenētiskos neauglības cēloņus.
Linda zinātniskajai darbībai pievērsās RSU ģenētikas pulciņā. Tas bija viens no tiem nedaudzajiem zinātniskajiem pulciņiem, kurā topošie ārsti – pirmo kursu studenti – varēja arī izstrādāt pētnieciskos darbus. Gluži nemanot laboratorija “ievilka” – pavisam nelieliem, ar ģenētiku attālināti saistītiem projektiem sekoja jau nopietnāki darbi un uzdevumi. Tagad, pati būdama laboratorijas vadītāja, Linda skaidri apzinās, cik liela uzdrīkstēšanās un nedroša investīcija ir studentu iesaiste projektos, tāpēc ir ļoti pateicīga tiem cilvēkiem, kuri viņai deva iespēju un piešķīra šo nenovērtējamo uzticības kredītu. Vienlaikus ne mazāku pateicību viņa jūt arī pret saviem šā brīža kolēģiem – stipro komandu, bez kuras pētnieciskie sasniegumi nebūtu iespējami.
Par galveno laboratorijas vadītājas darbā Linda uzskata to, ka spējusi radīt, kā pati saka, “smilšukasti” saviem darbiniekiem, proti, panākt nepieciešamā finansējuma piesaisti, tehnoloģisko un visu pārējo priekšnosacījumu nodrošinājumu, lai kolēģi varētu radoši un mērķtiecīgi fokusēties pētnieciskajam darbam, ģenerēt un īstenot idejas, lieki neuztraucoties par praktiskiem un administratīviem jautājumiem.
Molekulārā ģenētika Lindu saista tāpēc, ka pētījuma objekts ir cilvēka DNS, ko iespējams aplūkot un pētīt dažādos veidos, no vairākiem aspektiem. Turklāt, neraugoties uz pieaugošajām iespējām šajā nozarē, tostarp mākslīgo intelektu un teju ideālajām datubāzēm, aizvien izšķirošāka loma ir tieši pētnieka ekspertīzei un viņa zinātniskajai intuīcijai – mūsdienās lielākais izaicinājums vairs nav datu ieguve, bet gan to nekļūdīga analīze un interpretācija. Molekulārā ģenētika, pēc Lindas domām, ir svarīga tāpēc, ka sniedz atbildi par cēloņiem, kas izraisījuši izmaiņas cilvēka organismā – konkrēto diagnozi jeb patoloģiju. Pētniece atzīst, ka rast atbildes ir būtiski arī tajos gadījumos, kad tām neseko risinājums – ikviens sekmīgs pētniecības panākums mudina doties uz priekšu ģenētikas lauka lielajā un aizvien neizzinātajā daļā. Vienlaikus Lindai lielu gandarījumu rada tas, ja projektā, izmantojot ģenētiskos testus, izdodas samazināt laiku līdz diagnozes noteikšanai, uzlabot klīnisko lēmumu pieņemšanu un individuāli pielāgot ārstēšanu.
Domājot par valsts zinātnes nākotni, Linda uzskata, ka galvenais ir nepazaudēt Latvijas jauno zinātnieku potenciālu un resursus, uzturēt un nepārraut saikni arī tad, kad viņi aizbrauc mācīties un strādāt ārpus Latvijas. Viņa ir pārliecināta, ka pārrobežu sadarbība un profesionālā komunikācija iespējama un ļoti nepieciešama arī ar pašmāju, ne tikai ārvalstu zinātniekiem – tad ir lielāka cerība, ka viņi atgriezīsies un turpinās karjeru Latvijas zinātnes interesēs.
Projekts "Zinātne Latvijai 2024" tiek realizēts ERAF projekta “Integrētie nacionālā līmeņa pasākumi Latvijas pētniecības un attīstības interešu pārstāvības stiprināšanai Eiropas pētniecības telpā”, Nr. 1.1.1.5/17/I/002, ietvaros.