Pētījumu poētika

Saistībā ar vēlēšanām LU LFMI pētnieka amatā aicinām uz “Pētījuma poētikas” semināru trešdien, 11. decembrī, plkst. 15.00 LU LFMI Latviešu folkloras krātuves lasītavā Latvijas Nacionālās bibliotēkas 5. stāvā. Ar priekšlasījumu "Ķermenis un ekoteātris: no kustības līdz bioperformativitātei" uzstāsies Kitija Balcare.

Anotācija

Līdz ar bioloģiskās daudzveidības sarukumu, sugu attiecības aizvien biežāk ienāk arī mākslā, uzsverot, ka sugas, tostarp cilvēks un citbūtnes (non-human beings), dzīvo savstarpējā saikņotībā (interrelatedness), nevis izolēti. Sugu savstarpējībā jeb to mijiedarbīgo attiecību veidošanā un izprašanā liela nozīme ir ķermenim, tā izpausmēm un materialitātei. Skatuves mākslā fiziskums ir iezīmīgs ne tikai dejas un kustību izrādēm, bet arī postdramatiskajam teātrim, savukārt ekoteātrim, kas pievēršas arī starpsugu attiecībām, ir raksturīga bioperformativitāte (bioperformativity) un arī terioteatralitāte (terioteatrality).

Analizējot pēdējo gadu (2020-2024) ekoteātra piemērus Latvijā, kuri atbilst arī sugu teātra izpausmēm, ir novērojama tiecība no kustības nonākt bioperformativitātes laukā, kur sugas iemiesojošā kustība zaudē savu ilustratīvismu un vairs nenes simboliskās zīmes slogu, bet ir klātesoša kā apliecinājums iemiesotās citbūtnes eksistencei kopīgajā izrādes telpā. Kustība, kas izriet no izrādes dalībnieku – kā performantu, tā skatītāju – ķermeņiem, ir svarīga saikņotības izpratnes veidošanai ekoteātrī. Ekoteātrī bioperformativitāte ļauj nonākt apmeklētājam vidē, kas padziļina tā ekoloģisko apzinātību caur ķermenisku iesaisti un saskari ar ārpus cilvēka esošo pasauli (more-than-human world).

Priekšlasījumā tiks aplūkotas starpsugu attiecības ekoteātrī, analizējot mākslinieciskos paņēmienus šo attiecību iemiesošanā skatuviski. Kā teorētiskais pamats tiks izmantota teātra zinātnieces Unas Čauduri (Una Chaudhuri) sugu teātra teorija, teātra zinātnieces Lizas Vojnarskī (Lisa Woynarski) bioperformativitātes teorija, antropoloģes Annas Cingas (Ann Tsing) sugu savstarpējības idejas, bet metodoloģiski izrāžu analīzei tiks izmantots ekokritiskais tuvskatījums, balstoties teātra zinātnieces Terēzas Dž. Mejas (Theresa J. May) metodē.