Lai Eiropa pasaules mērogā kļūtu konkurētspējīgāka, drošāka un ilgtspējīgāka, ir nepieciešams vairāk izcilību pētniecībā, nozīmīgāku inovāciju un tehnoloģiju attīstības. Tas uzsvērts ekspertu ieteikumos, ar kuriem iepazīstināta Eiropas Komisija, lai stiprinātu Eiropas Savienības (ES) pētniecības un inovācijas programmu Apvārsnis Eiropa un tās pēctecību.
Ieteikumus izstrādājusi neatkarīga 15 vadošo ekspertu grupa, kuru vada bijušais Portugāles Zinātnes, tehnoloģiju un augstākās izglītības ministrs Manuels Heitors (Manuel Heitor). Latviju tajā pārstāv Rīgas Stradiņa universitātes zinātņu prorektore Agrita Kiopa. Grupas izstrādātajā ziņojumā “Saskaņot, rīkoties, paātrināt: pētniecība, tehnoloģijas un inovācija, lai veicinātu Eiropas konkurētspēju” uzsvērta ES pētniecības un inovācijas pamatprogrammas (P&I) pievienotā vērtība un izvirzīti divpadsmit ieteikumi.
- Pieņemt visas valdības (whole-of-government) pieeju, lai saskaņotu pētniecību un inovāciju ar ES konkurētspējas un digitālas ekonomikas stratēģiju.
- Palielināt Eiropas globālo konkurētspēju, ar spēcīgu pamatprogrammu veicinot pētniecību, inovāciju un augošus uzņēmumus.
- Nodrošināt Eiropas pievienoto vērtību, izmantojot tādu darbību portfeli, kas vērstas uz konkurētspējīgu izcilību, rūpniecības konkurētspēju, sabiedrības problēmu risināšanu un spēcīgu pētniecības un inovācijas ekosistēmu.
- Izveidot eksperimentālu vienību, lai uzsāktu inovācijas programmas ar ātrām finansēšanas iespējām kā “ARPA veida” iniciatīvas.
- Stiprināt konkurētspējīgu izcilību, paplašinot finansējumu Eiropas Pētniecības padomei, Eiropas Inovācijas padomei un Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktajām darbībām, lai piesaistītu talantīgākos cilvēkus.
- Izveidot Rūpniecības konkurētspējas un tehnoloģiju padomi, lai veicinātu ieguldījumus rūpnieciskajā pētniecībā un inovācijā un nodrošinātu atbilstību stratēģiskajai autonomijai.
- Izveidot padomi sabiedrības problēmu risināšanai, lai strādātu ar galvenajiem sabiedrībai aktuālajiem jautājumiem, saskaņotu tos ar ES stratēģiskajām prioritātēm un sadarbotos ar filantropiju un pilsonisko sabiedrību.
- Veidot iekļaujošu un pievilcīgu ES pētniecības un inovācijas ekosistēmu, nodrošinot ilgtermiņa ieguldījumus, veicinot universitāšu alianses un dalībvalstu līdzieguldījumus.
- Vienkāršot programmu, samazinot administratīvo slogu, izmantojot dinamisku finansējumu un racionalizējot pieteikšanās procesus.
- Izstrādāt inovāciju iepirkuma programmu, lai stimulētu rūpniecības mērogošanu, izmantojot uz pieprasījumu balstītus risinājumus.
- Starptautiskajai sadarbībai izmantot detalizētu stratēģiju, pielāgojot partnerattiecības konkrētām jomām un globāliem ģeopolitiskiem apsvērumiem.
- Optimizēt divējāda lietojuma tehnoloģiju inovāciju, atsevišķi pārvaldot civilās un militārās pētniecības un inovācijas programmas un izmantojot ieguvumus valsts drošībai un civilajām vajadzībām.
Pamatojoties uz šiem ieteikumiem, neatkarīgie eksperti aicina palielināt budžetu, veidojot to mērķtiecīgāku un aizsargātāku. Saskaņā ar ekspertu veikto analīzi šis ieguldījums pozicionētu Eiropu kā līderi starptautiskajā pētniecības un inovācijas sadarbības un pārvaldības jomā.
Pamatprogrammas Apvārsnis Eiropa starpposma izvērtējumu veikusi augsta līmeņa grupa, kurā piedalījušies 15 pieredzējuši eksperti no visas Eiropas. Grupai 2023. gada decembrī tika uzdots sniegt konkrētus ieteikumus Eiropas Komisijai par to, kā īstermiņā un ilgtermiņā uzlabot ES pētniecības un inovācijas programmu. Ieteikumu pamatā ir plaša analīze, tostarp ārēji pētījumi, un apspriedes ar ieinteresētajām pusēm.
Foto: Pixabay.com.