Dr. geogr. Pēteris Lakovskis, Agroresursu un ekonomikas institūta Zinātniskās padomes priekšsēdētājs un Bioekonomikas nodaļas vadītājs.
Zemes resursu izzināšana un pētniecība Latvijai kā mazai valstij ir ļoti svarīga – mēs neesam būtiski klimata pārmaiņu radītāji, taču mums jāprot ar zināšanām šīm pārvērtībām ilgtermiņā pielāgoties, radot daudz augstāku pievienoto vērtību tam, ko audzējam.
Pēteris jau astoņus gadus aktīvi iesaistās AREI zinātniskās darbības pārvaldībā un šobrīd vada Latvijai nozīmīgu valsts pētījumu programmas projektu “Ilgtspējīga zemes resursu un ainavu pārvaldība: izaicinājumu novērtējums, metodoloģiskie risinājumi un priekšlikumi”, kurā tiek veidots interaktīvs digitālais ainavu atlants un izstrādāti visaptveroši alternatīvi scenāriji un ieteikumi attiecībā uz zemes resursu izmantošanas efektivitāti un ilgtspēju.
Zinātnieks ir iniciējis arī pētījumu “Agroekoloģisko apstākļu ietekme uz dārzeņu kvalitāti urbānajā dārzkopībā”, kura mērķis ir novērtēt, kā pilsētvide iespaido urbāno lauksaimniecību – uz AREI ēkas jumta Rīgā tiek audzēti tomāti, redīsi, salāti, zirņi un baziliks. Viņš arī vada projektu par lauksaimniecības ainavu monitoringu Ziemeļeiropā. AREI zinātnieki šajā pētījumā piedalās otro gadu, veicot lauka apsekojumus Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Somijā un Zviedrijā un iegūstot datus, kas raksturo zemes segumu, lietojuma veidus un audzētos kultūraugus.
Pēteris ir ģeogrāfs, vides zinātnieks – šī izglītība un pieredze, viņaprāt, nodrošina dabas procesos balstītu visaptverošu un holistisku pasaules uztveri, attīsta domāšanas plašumu, palīdz redzēt procesu kopsakarības, kas ir ļoti noderīgi viņa pašreizējā pētnieciskajā darbībā lauksaimniecības zinātnē un institūta pārvaldībā.
Zemes resursi ir viena no galvenajām Latvijas bagātībām un tautsaimniecības attīstības stūrakmeņiem, to ilgtspējīgai pārvaldībai pēdējos gados nākas saskarties ar daudziem izaicinājumiem – enerģētikas, resursu pašnodrošinājuma, sociālekonomiskajiem, klimata pārmaiņu, augu sugu izmaiņu un citiem. Pēteris ir pārliecināts, ka zemes resursu izzināšana un pētniecība Latvijai kā mazai valstij ir ļoti svarīga – mēs neesam būtiski klimata pārmaiņu radītāji, taču mums jāprot ar zināšanām šīm pārvērtībām ilgtermiņā pielāgoties, radot daudz augstāku pievienoto vērtību tam, ko audzējam. Tas nozīmē arī ierastās lauksaimniecības prakses un paradigmas maiņu, pielāgošanos tehnoloģiju attīstībai, digitalizācijai, kā arī sociālekonomiskajiem procesiem, no kuriem īpaši sāpīga ir lauku teritoriju “iztukšošanās”.
Ainava, kas ir cieši saistīta ar zemes resursu pārvaldību, Pēterim ir bijusi svarīga jau kopš studiju laikiem – jau no bakalaura darba līdz pat disertācijai. Pēteris uzsver, ka ainava nav tikai ikoniski dabas skati, ka tās izmaiņas un pārvaldība apvieno daudzus nozīmīgus slāņus – funkcionālo, kā arī estētisko, kultūrvēsturisko, ģeopolitisko un ekoloģisko. Piemēram, sarūkot apdzīvotībai, tiek iznīcinātas viensētas, veidotas masīvas lauksaimniecības platības, kuras vieglāk apstrādāt. Diemžēl tādējādi ainava tiek noplicināta, samazināta tās daudzveidība un līdz ar to – arī vērtība. Zinātnieks ir pārliecināts, ka šis pētījums un interaktīvajā ainavu atlantā digitāli apvienotie svarīgie kartogrāfiskie dati kalpos kā būtisks palīginstruments regulētai un plānotai zemes resursu un ainavas ilgtspējīgai attīstībai un pārvaldībai.
Pēterim ir prieks un gandarījums, ka izdevies ar atsevišķiem pētnieciskiem virzieniem aizraut kolēģus, tos attīstot un virzot tālāk, ka tēmu loks paplašinās un arī lauksaimniecības zinātnē ienāk jauni talantīgi zinātnieki, kuri to “izved ārpus” iepriekšējiem šaurajiem un specifiskajiem pētnieciskajiem virzieniem.
Projekts "Zinātne Latvijai 2024" tiek realizēts ERAF projekta “Integrētie nacionālā līmeņa pasākumi Latvijas pētniecības un attīstības interešu pārstāvības stiprināšanai Eiropas pētniecības telpā”, Nr. 1.1.1.5/17/I/002, ietvaros.